Facebook
GoogleĒrls Manigolts - pazudusī zvaigzne
@AndrejsSilins
Filmas par sportu Holivudā un ārpus tās uzņemtas dažnedažādas, taču viena no pamācošākajām noteikti ir televīzijas filma "Rebound: The Legend of Earl "The Goat" Manigault". Tā jāredz katrai "jaunajai Latvijas basketbola zvaigznītei".
Režisors: Eriks La Salle
Realizēta: 1996. gada 23. novembrī
Žanrs: Biogrāfiska sporta drāma
Galvenajās lomās: Dons Čīdls ("Oskara" nominācija kā labākajam aktierim 2004. gadā), Džeimss Ērls Džounss ("Oskara" nominācija kā labākajam aktierim 1971. gadā), Forests Vitekers ("Oskars" kā labākajam aktierim 2006. gadā) u.c.
Sākums
Ērls Manigolts piedzima Dienvidkarolīnā, bet uzauga Ņujorkā, Hārlemā. Augu dienu trenējies un spēlējis basketbolu - Ērls ap potītēm turēja apsēju, lai kļūtu spēcīgāks un spētu lekt augstāk. Pusaudža vecumā apmēram 180 centimeru garais Manigolts ar lēcienu no abām kājām spēja aizsniegt basketbola vairoga augšmalu. Taču tā nebija vienīgā Manigolta prasme - jaunais basketbolists izcēlās ar lielisku precizitāti metienos no distances. Ērlu ievēroja Hārlemas "basketbola gangsteri", un drīz vien jaunais puisis jau bija kļuvis par "savējo".
Manigolts 1950. gadu beigās Ņujorkas vidusskolas komandas sastāvā vienā spēlē guva 57 punktus, ko pirms tam nebija iespējis neviens pats cilvēks ASV. No NYC high school Ērlu izslēdza par marihuānas smēķēšanu. Tiesa, patiesais iemesls bija nesaprašanās ar skolas sporta pasniedzēju, kurš vēlējās Manigoltu pierunāt startēt arī augstlēkšanas sacensībās, bet puisis no tā atteicās, un abu starpā radās strīds. Te arī Manigolts pirmo reizi saskārās ar kokaīnu, ko tam piedāvāja kārtējias "draugs". Tomēr Manigolts saprata, ka bez basketbola nevar turpināt dzīvot pilnvērtīgi un saprata, ka vēlas turpināt mācības, kas automātiski nozīmē arī spēlēt basketbolu.
Frenklina vidusskolā Manigoltam nācās mācīties, un ātri vien atklājās, ka vidusskolu basketbola zvaigzne pat īsti lasīt nemācēja. Skolā Ērls iepazinās ar sava pirmā bērna māti Ivonnu. Neilgi pēc tam, kad no 75 (!) piedāvājumiem, Manigolts bija izvēlējies Džonsona Smita Universitāti, Ivonna dzemdēja abu dēlu Ērlu junioru. Universitātē Manigolts pavadīja tikai vienu mācību semestri.
Kādas universitātes spēles laikā doktors Makdafijs, Frenlina vidusskolas direktors, ienāca zālē un neilgi pēc pirmā puslaika beigām pavēstīja par Mr. Rakera nāvi. Turpmāk Manigolta ceļš veda tikai lejup.
Atkarība
Ērls ļoti pārdzīvoja Rakera nāvi, neilgi pēc bēru ceremonijas atkal saticis sen neredzēto Hārlemas ielu "basketbola varoni", Manigolta "draugs" piedāvāja atslēgties no visas pasaules, "paņemt atvaīnājumu un aizceļot uz kurieni vien vēlies", proti, uz kokaīna pasauli. Kādas ballītes laikā Ērla klātbūtnē tika nošauts šis "draugs". Vēl nedaudz vēlāk Manigolts uz ielas sastapa veco cīņu biedru Hārlemas basketbola ielās Djēgo, kuram iesauka bija "Rebound (atlēkusī bumba)" (filmā attēlo tās režisors). Djēgo, dzenoties pēc kārtējās devas, bija pazaudējis abas rokas un to vietā tam bija knaiblēm līdzīgas uzpariktes, kuras varētu nodēvēt par protēzēm.
Manigolts vēlējās izpalīdzēt Djēgo, un tas abus noveda pie kārtējā Hārlemas jaunības dineu "drauga" Diona, kurš bija kļuvis par narkodīleru karali Hārlemas ielās [zināma sasauce ar filmu "American Gangster", kas vēstīja tieši par šo laiku,kad Frenks Lūkass kļuva par pirmo īsto amerikāņu gansteri]. Diona narkobiznesa centrs un galvenā mītne atradās kādā baznīcā...
Jau atkarīgā "drauga" Djēgo pamudināts, Manigolts pirmo reizi izmēģināja heroīnu. Abi turpināja sirot, zagt un darīt da jeb ko, lai tiktu pie naudas kārtējai devai. Kādā reizē pēc vairāku dienu izmisīgas meklēšanas Djēgo pārdozēja un nomira Manigolta rokās. Ērls turpināja zagšanu un drīz vien nonāca policijā, kur to pēc divu gadu neziņas pirmo reizi ieraudzīja gan basketbola talanta māte, ar kuru Manigoltam vienmēr bija siltas attiecības, gan bērna māte Ivonna.
No 1969. gada Manigolts 16 mēnēšus pavadīja cietumā par narkotiku glabāšanu. No 1977. - 1979. gadam Manigolts atkal pavadīja aiz restēm par zādzībām, lai iegūtu kārtējia devai heroīnu. Cietumā Ērlu kādā dienā pārsteidza kāds apsargs, kurš pienāca pie Manigolta vieninieka kameras un iedeva viņam grāmatu, lūdzot to vēlāk atdot parakstītu kā bijušais izcilais basketbolists. Grāmatā, kura tika uzskatīta par labāko grāmatu, kas iznākusi par basketbolu, vesela nodaļa bija veltīta Ērlam "The Goat" Manigoltam, kurš visu labāko profesionālo basketbolistu vērtējumā nosaukts par visu laiku izcilāko basketbolista talantu. Manigolts izlasīja grāmatu, neskatoties uz vājajām lasīšanas prasmēm.
Jauns sākums
1989. gadā savā atvadu spēlē NBA tolaik par labāko pasaules basketbolistu uzskatītais Karims Abduls Džabars, jautāts par to, kurš ir izcilākais basketbolists, pret kuru vai ar kuru tam nācies spēlēt, Džabars atbildēja: "Jesus...I would say "The Goat"". Cilvēki bija neizpratnē, jo neviens šādu personību vienkārši nezināja.
Pēc iznākšanas no cietuma Manigolts devās pie sava jaunības dienu "drauga" Diona, kura apgriezieni narkobiznesā turpināja augt. Abu saruna izvērtās asāka kā gaidīts, jo Ērls lūdza Dionam, lai tas pal'diz viņam atjaunot Parku. Tā bija vieta, kurā bērni spēlēja bumbu, kurā Ērls trenējās no dienas uz dineu ar smagumiem pie kājām, vieta, kurā Manigolts satika "draugus", kurā šis stāsts sākās. Neskatoties uz Diona neticību, ka Ērls heroīnam metis ar roku, viņš atdod parku Manigolta rīcībā, kurš to atkal saved kārtībā tā pirmatnējiem uzdevumiem - basketbola spēlēšanai un izveidoja turnīru "Walk Away From Drugs". To Manigolts organizēja līdz pat savai nāves stundai 1998. gada 15. maijā, kad neizturēja 54 gadus vecā "The Goat" sirds. Turnīrā kopumā piedalījās vairāk nekā 5000 bērnu. "Es domāju, ka tu esi miris." filmas beigās kāds maz zēns sacīja Manigoltam. "Tētis man stāstīja par tevi, es gribu būt tāds kā tu!" Manigolts paņēma basketbola bumbu: "Klausi savai mammai? Ej skolā? Tev ir labas atzīmes? Tad turpini būt tieši tāds kā esi pats."
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
esporta leģenda
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]