E. Jeromanovs: "Esmu atguvis ticību sev"

-Sezona VEF komandā. Kā pats to vērtē?
-Kopumā tā vērtējama ar plusa zīmi. Visi rezultāti un mērķi tika sasniegti, atsevišķas spēles bija ļoti labas, citas ne pārāk, taču esmu apmierināts ar to kā sezona izvērtās.

-Kādi bija tavi personīgie mērķi?
-Noteikti atgūt ticību saviem spēkiem – tas bija pats galvenais. Un vēl, protams, vēlējos spēlēt komandā, kur man tiks dots liels spēles laiks.

-Vai pirms sezonas bija arī piedāvājumi no citiem klubiem?
-Jā, bija, bet VEF bija vislabākais variants un šeit arī vēlējos spēlēt. Bija gan Latvijas, gan ārzemju klubu piedāvājumi, taču domāju, ka konkrētus piemērus nav vērts saukt. Varu pateikt, ka bija interese no Liepājas. Biju pie viņiem spēlējis jau agrāk, labi pazinu komandu un tās vadību, tāpēc, ja nebūtu VEF variants, iespējams es spēlētu Liepājā.

-Vai pavadīto laiku "Baronā" neuzskati par nelietderīgi izmantotu, jo pēdējā sezonā laukumā tiki ļoti maz...
-Pēdējais gads "Baronā" bija tāds kāds viņš bija. Sezonas pirmo pusi vēl spēlēju un dažus mačus pat neslikti, bet sezonas otrajā pusē nebija variantu. Pēdējos divos mēnešos sanāca, ka ne es īsti trenējos, ne spēlēju. Ja treniņos bija 11-12 cilvēki un bija jāspēlē "pieci pret pieci", tad man vieta neatradās un sanāca treniņu vairāk skatīties no malas.

-Ar treneri Gundaru Vētru attiecības bija normālas?
-Nē, nekādu konfliktu nebija, vienkārši treneri acīmredzot neapmierināja mans sniegums, uz mani liktās cerības.

-Gundars Vētra un Valdis Valters...
Tie ir ļoti dažādi treneri ar atšķirīgu spēles stilu. Pie Vētras bija dzelžaina sistēma ar Amerikas pieskaņu, bet pie Valtera viss ir brīvāk – tur var improvizēt un treneris pat uz to uzstāj. Pie viņa noteikti ir vienkāršāk, pati spēle ir vienkāršāka. Vētram visa spēles sistēma bija sīki izplānota "no un līdz", bet priekš latviešiem tas laikam īsti nav pats labākais.

-VEF aizvadīja labu sezonu SEB Baltijas Basketbola līgas Izaicinājuma kausā, taču galu galā finālā tomēr nācās piekāpties "Ņevežis". Kas pietrūka, lai spēlētu Elitē jau šosezon?
-Noteikti meistarība un pieredze. "Ņevežis" komanda ir labi saspēlējusies, viņiem ir vairāki pieredzējuši spēlētāji, kuriem katru sezonu pievienojas kādi 3-4 jaunie. Sezonas gaitā pretinieki spēlēja stabili un vēlāk izslēgšanas spēlēs savā laukumā pat uzvarēja "ASK Rīga" komandu. Tas vien liecina, ka tā ir komanda, ar kuru ir jārēķinās. Lai uzvarētu "Ņevežis", mums bija jānospēlē labākā spēle sezonā.

-Latvijas Basketbola līgas sezonu noslēdzāt ceturtajā vietā. Bija iespējas arī vismaz vienā spēlē pieveikt ventspilniekus?
-Tas bija reāli un mums vismaz vienu spēli vajadzēja uzvarēt, bet sanāca tā, kā sanāca. No otras puses, "Ventspils" bija sarūgtināti par savu šīs sezonas startu un viņiem vairs nekas cits neatlika kā sezonas gaitā uzkrātās dusmas izgāzt uz mums sērijā par trešo vietu. Domāju, ka viņi nospēlēja savā līmenī – tā ka viņiem bija jāspēlē visu sezonu.

-Dzirdēts, ka VEF nākamsezon spēlēšot Eirokausos. Vai šāda ideja joprojām ir aktuāla?
-Par to droši vien esmu dzirdējis tikpat daudz cik jūs (smejas). Ideja noteikti ir un būtu labi uzspēlēt Eirokausos, bet vai tas izdosies – rādīs laiks.

-Valdis Valters izteicies, ka tev labāk padodas pozicionāla spēle, bet pie ātras spēles vēl jāpiestrādā. Vai šajā spēles elementā aizvadītajā sezonā esi pielicis?
-Jā, gan savainojums (divreiz salauzu kāju), gan pēdējais gads "baronā", ko nosēdēju uz soliņa – ar to es stipri vien savu fizisko kondīciju sabojāju. Jauniešu basketbolā piekopu tieši ātro spēli. Domāju, ka ar laiku viss būs kārtībā. Aizvadītajā sezonā domāju šajā spēles elementā ir bijuši uzlabojumi. Varbūt ne daudz, bet vismaz esmu atcerējies un sapratis, ka tas ir nepieciešams.

-Pie kā vēl tev vajadzētu piestrādāt gatavojoties jaunajai sezonai?
-Uzlabot var visu, nav man tāda spēles elementa, kas būtu perfekts. Noteikti vajadzētu iegūt lielāku stabilitāti. Pie tā ir jāstrādā.

-Valters sezonas gaitā vairākkārt arī sacīja, ka Buiķis nebija tev līdzvērtīgs konkurents par vietu sastāvā, kas bija redzams arī spēles laikā. Ko pats labprāt redzētu kā otro saspēles vadītāju VEF komandā?
-Labs jautājums (smejas). Tam jābūt tādam spēlētājam, ar ko mēs atrastu kopīgu valodu gan treniņos, gan spēlēs. Ja treniņos viņš ir vairāk pretinieks un sparingpartneris, tad spēlēs tāds pats komandas biedrs kā pārējie. Ja šajā ziņā viss ir kārtībā, tad man principā ir vienalga, kurš nāk blakus, mērķis visiem ir vienāds.

-Rīgas VEF līdzjutēju balsojumā mājaslapā par komandas vērtīgāko spēlētāju esi pārliecinošs līderis. Ja tev būtu jāizvēlas komandas sezonas MVP, kurš tas būtu?
-Sezonas laikā mums līderi mainījās gandrīz pa mēnešiem. Tad bija kāds ārzemju spēlētājs, tad vietējais. Tas arī bija mūsu komandas trumpis, ka vienā spēlē labi varēja nospēlēt Šeleketo, citā Koļesņikovs, Gulbis, Aleksejevs vai vēl kāds. Nav viena spēlētāja, kurš visu sezonu vilka.

- Sezonas gaitā jums pievienojās Ronalds Zaķis. Kā viņa iesaistīšana palīdzēja VEF komandai?
-Ronalds ir ļoti atšķirīgs spēlētājs no tiem spēlētājiem, kuri mums jau bija viņa pozīcijā. Zaķis ir ļoti fizisks un atlētisks, domāju, ka viņa pievienošanās komandai deva lielu labumu – pastiprināja mūsu spēli, dažādoja uzbrukumu un aizsardzību.

-Zaķis un Nacionālā Basketbola asociācija – cik reāli tas ir sasniedzams?
-Lai nokļūtu tur, jābūt veiksmei un apstākļu sakritībai. Ja attiecīgajā dienā jutīsies ļoti labi, parādīsi labāko sniegumu, tevi ievēros un ar to var pietikt. Ronaldam ir labi dotumi, lai tur spēlētu, taču daudz ko izšķirs veiksme.

-Jau trešdien sāksies Latvijas otrās izlases treniņi. Trenera Nenada Trajkoviča uzaicinājums bija gaidīts?
-Ja godīgi, tad nē. Iepriekš jau nemaz nebija zināms, kad būs un kas būs. Piemēram, jauniešu izlasēm parasti viss bija skaidrs labu laiku iepriekš. Otrās izlases mums parasti nav bijis un to, ka šogad tāda būs un esmu uzaicināts, es uzzināju pirms pēdējām spēlēm ar "Ventspili". Bija nedaudz negaidīti.

-Treniņi, tavuprāt, nesākas nedaudz par agru?
-Pēc sezonas pagājušas jau trīs pilnas nedēļas un domāju, ka tas laiks ir pietiekošs, lai atvilktu elpu. Diez vai kāds atpūšas vairāk par mēnesi (smejas). Pēc tam ir ļoti grūti ieiet treniņu ritmā. Izlasē vai priekš sevis – trenēties un uzturēt sevi fiziskajā kondīcijā vajag tik un tā. Nedomāju, ka treniņi ir par agru.

-Ko tu pats personīgi sagaidi no otrās izlases?
-Ceru un esmu pārliecināts, ka iegūšu kaut ko jaunu. Jebkurš treneris var iemācīt kaut ko jaunu. Treniņi un spēles Latvijas otrajā izlasē jebkurā gadījumā būs vērtīgi pavadīts laiks.

-Par izlases galveno treneri Nenadu Trajkoviču iepriekš bijuši diezgan pretrunīgi viedokļi. Vai tev jau izdevies iepazīties ar Trajkoviču un gūt pirmo iespaidu?
-Nē, līdz šim nav izdevies ar treneri parunāt. Pilnīgi nezināms treneris, par viņu zinām tikai tik daudz, cik lasīts un dzirdēts plašsaziņas līdzekļos. Tāpēc arī iespējams daudzi viņu tik kritiski uztvēra. Par Trajkoviču es varētu izteikties pēc mēneša, kad būs jau ilgāks laiks pavadīts kopīgā darbā un treneris iepazīts (smejas).

-Vai esi gatavs pacīnīties par vietu pirmās izlases sastāvā tuvāko gadu laikā?
-Tas ir sasniedzams mērķis, tikai pašam pie tā ir jāstrādā. Šogad vēl ir par agru, tur jau ir Jānis [Blūms] un Kristaps {Valters]. Kristaps pēdējos mēnešos klubā daudz bijis malā gan savainojuma, gan vēlāk arī trenera neuzticēšanās dēļ un viņam būs ļoti liela vēlēšanās spēlēt un pierādīt sevi. Cīņa par vadošā saspēles vadītāja vietu izlasē starp abiem minētājiem basketbolistiem būs interesanta.

-Nākamsezon paliec VEF komandā?
-Jā, tas jau ir skaidrs. Pagaidām vienojušies esam par nākamo sezonu, bet atkarībā no kluba un personīgajiem mērķiem, vēlāk skatīsimies vai varam sadarbību turpināt arī tālākā nākotnē. Tuvākajos gados man jākļūst par stabilu spēlētāju, kas visas spēles aizvada vienlīdz labā līmenī. Šogad vēl stabilitātes pietrūka. Bija posmi, kad ilgāku laiku spēlēju labi, bet pēc tam sekoja nelieli kritumi. Domāju, ka ar gadiem palikšu arvien stabilāks.

Edgara Jeromanova statistika 2007./08. gada sezonā