Viedoklis: Tusētāju revanšs?

Latvijas iekļaušana nākamā gada Eiropas čempionātā nāca negaidīti, bet jāatzīst, ka tas ir patīkams pārsteigums, kā jau ikvienam Latvijas basketbola fanam. Līdz Eiropas čempionāta sākumam palicis vēl gads, bet tas neliedz jau tagad ieskatīties, kas varētu sagaidīt mūsu basketbolistus nākamajā vasarā. Garantēta vieta Eiropas čempionātā uzreiz rosina cerības, ka Latvijas izlase spētu savākt savu spēcīgāko sastāvu.

Šovasar no 2009. gada izlases modeļa sastāvā bija tikai divi spēlētāji, jo pārējie spēlētāji dažādu apstākļu dēļ nevarēja palīdzēt. Nākamvasar izlasē vajadzētu savākt labākos, jo tomēr līdzjutēji ir noilgojušies pēc lielām uzvarām un vajag beidzot Latvijas basketbolam par sevi atgādināt vismaz Eiropas līmenī. Protams, pagaidām var veidot visādas intrigas, sakot, ka iepriekšējo gadu izlases līderi netaisās atgriezties, taču realitātē vajadzētu būt labam sastāvam.

Centrālais spēlētājs – Andris Biedriņš

Jāsāk droši vien ar spēlētāju, kas trīs vasaras (no 2007. līdz 2009. gadam) pēc kārtas bija centrālais izlases punkts – Andris Biedriņš. Pagaidām vienīgais Latvijas basketbolists NBA pamatoti bija tāds, ap kuru tika veidota spēle. Šovasar atlaba no savainojuma, tāpēc izlasei nepalīdzēja, bet nākamgad ir visas cerības Andri redzēt pārstāvam trīs zvaigznes. Pārējais garais gals varētu saglabāties no šīgada modeļa, jo bija spēlētāji, kas ir kā radīti, lai veiksmīgi pildītu savu lomu, atvieglojot Biedriņa dzīvi. Kaspara Bērziņa trīspunktnieki, kas izplestu pretinieku aizsardzības, Ronalda Zaķa atlētiskās dotības, Rolanda Freimaņa centība un joprojām attīstības stadijā esošā kopējā spēle, utt. Tāpat izlases līmenī, iespējams, turpinās spēlēt Raitis Grafs un Andrejs Šeļakovs. Grūtāk pagaidām spriest par Kaspara Kambalas nākotni izlasē, taču domājams arī šis spēlētājs ir laipni gaidīts.

Tas par iekšējo līniju, bet ne mazāk cerīga ir arī trešā numura pozīcija. Kad no izlases aizgāja Ainars Bagatskis, bija problēmas ar šo pozīciju, bet tagad ir no kā izvēlēties. Pirmais, kas nāk prātā, ir Rihards Kuksiks. Starp citu, interesanti bija Basketbola savienības prezidenta Ojāra Kehra nesenie izteikumi, ka šīsvasaras izlases rezultatīvākais spēlētājs Kuksiks ir aizgājis priekšā stabilai izlases vērtībai Kristapam Janičenokam. Jāpiekrīt, ka Janičenoka karjeras kāpums pēdējos gados nav gājis, kā bija cerēts, taču šosezon ir lieliska iespēja atgriezties virsotnēs ar uzviju. Kuksiks un Janičenoks ir spilgtākie spēlētāji, ko varētu izmantot trešā numura pozīcijā, bet viņiem atrodami arī solīdi aizvietotāji (piemēram, Gatis Jahovičs, Ivars Timermanis).

Apskatot abas aizsarga pozīcijas, izlases spēcīgākajā sastāvā uz papīra rādās spēlētāji, kas bijuši diskvalificēti. Uz nākamo vasaru divu gadu sods iztek Armandam Šķēlem, kas viennozīmīgi uzskatāms par potenciālo rezultāta taisītāju. Dažādu apstākļu dēļ Armandam pēdējais gads nav bijis pats veiksmīgākais, taču tikai šī mēneša sākumā viņam palika 27 gadi. It kā brieduma vecums, bet ar vēl daudz basketbola sezonām priekšā. Ļoti svarīgi atrast laicīgi darba vietu nākamajai sezonai, lai var runāt par spēlētāju, kurš vēl 2009. gadā vasarā ieinteresēja četras vai piecas ACB līgas komandas. Nav mums daudz spēlētāju, kas savulaik pēc spēles stila bijuši pielīdzināti tādām Eiropas līmeņa zvaigznēm kā Aleksandaram Djordevičam, kurš deviņdesmitajos bija starp labākajiem Dienvidslāvijas spēlētājiem. Ārējā līnijā ir arī mūsu combo aizsargs Jānis Blūms, kurš ar savu spēlētprasmi priecēs Bilbao fanus Spānijā jau trešo gadu pēc kārtas.

Viena no atslēgām – spēcīga vadība

Tad nāk kārta saspēles vadītājiem. Šovasar sevi ļoti labi pieteica Jānis Strēlnieks, kuram gan vēl ir kur augt. Pagaidām Jānim nav izdevies tikt tādā klubu basketbola līmenī, kur Eirolīgas spēlētāji viņam pretī nāk katru spēli, bet tas ir laika jautājums. Tomēr ar vienu labu saspēles vadītāju ir par īsu. Labi, Jānis Blūms var spēlēt kā pirmais numurs, bet kas vēl mums no pilna laika saspēles vadītājiem regulāri spēlē augstā līmenī? Tieši tā, tas ir Kristaps Valters. Cik daudz tad mums ir tādu, kas spēlējuši ACB līgā? Pretrunīgi vērtēts, taču par slikto zēnu pataisītais Valters tomēr ir pārprasts. Vai tad viņš nevēlējās uzvarēt lielās spēles ar Latviju? Skaidrs, ka gribēja, bet neizdevās, tāpēc laiks padomāt par vēl vienas iespējas došanu šim spēlētājam. Kristapa svaigākās domas par spēlēšanu izlasē dzirdamas intervijā „Sporta Avīzei +”, kur viņš neizslēdz iespēju kādreiz uzvilkt Latvijas izlases kreklu. Radās iespaids, ka Valters to būtu gatavs darīt attiecīgas situācijas gadījumā. Spēlēšana izlasē gan nav spiesta lieta, bet jādomā, ka prestiža gan, jo ne visiem ir iespēja pārstāvēt savu valsti. Jānovēl Kristapam Valteram sagaidīt savu 30. dzimšanas dienu (18. septembris) Lietuvā, kur ap to laiku notiks izšķirošās spēles Eiropas čempionātā.

Tā attiecīgā un piemērotā situācija būtu iespējama, ja par sastāva komplektēšanu būtu atbildīgs patiešām ietekmīgs un darbīgs cilvēks. Līdzīgs viedoklis šīs nedēļas sākumā izskanēja arī sporta radio šovā „Overtime”. Spēcīga vadība būtu galvenā atslēga tam, lai izlasē salasītos atkal patiešām labākie valsts spēlētāji. Ja izlases vadība izteiks konkrētu vīziju un plānus, spējot pārliecinot spēlētāju, Latvijas izlase var būt nopietns spēks.

Olimpiskais gads

Iespējams, sastāvā derētu atgriezt kādu spēlētāju ar ievērojamu pieredzi. Tāds varētu būt Sandis Valters, kas paziņojis par izlases karjeras beigām. Šāda kalibra spēlētāja klātbūtne un nosvērtība vien būtu ko vērta. Sandis pagaidām piedalījies tikai divos Eiropas čempionātos, tāpēc kā reize būtu iespēja piepildīt trīs lietas, labas lietas. Tā kā viss ir iespējams. Kā nekā motivāciju spēlēt piešķir tas, ka nākamā gada Eiropas čempionātā tiks izspēlētas vietas uz Olimpiskajām spēlēm. Vienojoties šim mērķim, to sasniegt ir pa spēkam. Uz tiem Eiropas čempionātiem, kuros nosaka Olimpisko spēļu komandas, tradicionāli atbrauc arī lielākās zvaigznes, tāpēc Lietuvā droši vien redzēsim tos spīdekļus, kas izlaida šīgada pasaules čempionātu Turcijā.

Eiropas čempionāts var būt Latvijas lielā iespēja, tāpēc tam jāgatavojas mērķtiecīgi. Vadošajiem spēlētājiem jāaizvada labas sezonas, bet spēlētājiem, kas ir uz robežas iekļūšanai sastāvā, dubulta motivācija kļūt labākiem. Piemēram, Dairim Bertānam aizsargu pozīcijā var izveidoties liela konkurence, bet tai gatavoties var jau tagad – labs treniņdarbs. Kaut vai katru dienu 45 vai vairāk minūtes pirms treniņa strādāt ar sevi individuāli un varianti ir daudzi – metiens, dribls, kustības, aizsardzība, spēka īpašības. Tas nav tikai attiecināms uz Dairi, kurš izvēlēts kā piemērs, bet uz lielāko daļu spēlētāju, kas varētu atrasties uz t.s. burbuļa jeb robežas, lai iekļūtu sastāvā.

Tusētājiem iespēja apklusināt kritiķus

Pēc 2009. gada Eiropas čempionāta beigām paaudzi, kas veidoja Latvijas izlases kodolu pēdējās desmitgades otrajā pusē, praktiski norakstīja. Tomēr šādi secinājumi var izrādīties krietni pārsteidzīgi, jo nākamvasar, savācot šo „tusētāju paaudzi”, iespējams beidzot pierādīt tās patieso spēku. Ja pagājušā gada čempionātā būtu nedaudz vairāk paveicies, piemēram, uzvara ar vajadzīgo starpību pēdējā spēlē, varbūt tagad Latvijas fanu tūkstoši būtu Turcijā un celtu debesīs Kemzuru. Kā būtu, ja būtu, bet tagad patiešām „tusētājiem” ir fantastiska un, iespējams, vienreizēja iespēja beidzot kaut ko sasniegt. Ir ticība, ka šiem spēlētājiem ir nepiepildīti sportiskie mērķi izlašu līmenī.

Vai turpināsies disciplīnas pārkāpumi? Šaubos, jo izskatās, ka ir izveidojusies sapratne. Brūces sadzijušas, pieredze un rūdījums iegūts, bet motivācija – tik augstu kā nekad. Laiks realizēt to, ko šie spēlētāji var – uzvarēt!

Par lielu Latviju

Pēc krituma vienmēr nāk kāpums, uz ko jānorāda arī Latvijas basketbola sakarā. Kāpums nācis pat ātrāk kā cerēts, jo iedota iespēja salīdzinoši ātri revanšēties par iepriekšējām neveiksmēm. Spēlēšana Eiropas čempionātā ir dāvana, kas jāizmanto! Iespējams, vairāku līderu nespēlēšana šovasar skaidrojama ar LBS pieņemto nepopulāro lēmumu par diskvalifikācijām un sekojošo ķēdes reakciju, taču spēlētājiem jāatceras, ka viņi spēlēs nevis par prieku kādam no izlases vadības, bet gan valstij. To sapratis arī Kaspars Bērziņš, kurš skaidri pateicis, ka viņam ir gods spēlēt Latvijas izlases sastāvā un viņš vairāk negrib izlaist Eiropas čempionātus. Tā arī notiks, jo nākamvasar Latvijas jau sesto reizi pēc kārtas spēlēs Eiropas čempionāta finālturnīrā.

Vajadzētu būt tā, ka ikreiz pirms spēles, dzirdot Latvijas himnu vai uzvelkot izlases kreklu, pār muguru skrien skudriņas. Tamlīdzīgas izjūtas vien padara iespēju spēlēt savas valsts izlasē unikālu. Tā ir iespēja ne tikai pacelt savu vērtību kā basketbolistam, bet sagādāt vienreizējas emocijas saviem atbalstītājiem.

Basketbola līdzjutējiem pagaidām ir pēdējās dienas, lai atvilktu elpu, jo drīz sāksies klubu sezonu, pēc kuras stafeti pārņems izlašu basketbols. Sākumā tas būs Eiropas čempionāts dāmām un U-19 pasaules čempionāts, kuru rīkos Latvija, bet pēc tam jau lielās izlases starts. Vismaz turpmākās 365 un vairāk dienas par basketbolu runās un jācer, ka labā tonī. Lai to paveiktu, visiem jāvienojas kopējam mērķim – par lielu Latviju.