Aigars Nerips: "Ar vienu labu spēli nedēļā nepietiek"

Latvijas čempiones Eirolīgā ieņem 13. vietu zaudēto punktu skaita ziņā, vidēji spēlē savā grozā ielaižot 68,8 punktus. Vismazāk – 55,5 punktus atļāvušās ielaist Itālijas čempiones “Cras Basket Taranto”, otrajā vietā ar 60,2 punktiem ir Anetes Jēkabsones-Žogotas pārstāvētais klubs Maskavas apgabala “Spartak”, trešajā ar 60,5 punktiem Gunta Baško un Krakovas “Wisla Can-Pack”, ceturtajā ar 63,0 punktiem Aija Brumermane un “USO Mondeville”. Arī pārējās A grupas komandas ielaidušas salīdzinoši maz punktu - “Good Angels Košice” ar 64,2 punktiem ir sestajā, “Pecs 2010” ar 65,3 punktiem devītajā vietā.

Punktu gūšanā vērojama pretēja aina – visas A grupas komandas ir otrajā divpadsmitniekā, bet USOM, Pecs 2010 un TTT Rīga palikušas pēdējās trīs vietās. Divdesmit pirmajā pozīcijā ar 61,7 vidēji savāktiem punktiem ir Čehijas čempiones “Frisco Sika Brno”. Tajā pašā laikā Horvātijas klubs “Gospic”, kurš piedzīvojis zaudējumus visās sešās spēlēs, rezultatīvāko komandu sarakstā ar 76,5 gūtajiem punktiem ir piektajā vietā.

A grupas komandu sniegums uzbrukumā un aizsardzībā

“Pretinieku komanda guva 59 punktus. Lai gan sākumā zaudējām ar 0:14, komanda spēja saņemties un izvirzīties vadībā, tātad kāpušas un kritušas ir abas vienības. Jautājums ir, kāpēc nevarējām pienācīgi sākt,” teica Nerips. “Pirmos metienus spēlē uzticēju komandas līderēm, jāvar iemest arī pirmajās minūtēs. Beigās tas atkārtojās, rezultātu noteica nevis garās sadarbību izspēles, bet “pick`n`roll” uzbrukumu pēdējās sekundēs. Pretinieks iegāja groza apakšā un izmantoja savus metienus, mēs metām pāri rokām un statistika tādējādi nav laba. Bija uzdevums (piespēlēt bumbu) groza apakšā, tiks prasīta atbildība, kāpēc tas netika darīts, vietā izmetot pustālos metienos ar 20% precizitāti 3/15.”

“Otrkārt, abas komandas kļūdījušās 17 reižu, taču visvairāk uztrauca trīs vieglās kļūdas, ievadot bumbu spēlē no sānu auta, kur pretiniecēm bumba tika iedota rokās. Tur nav nekādas saistības ar komandas treniņu darbu, tikai jautājums, vai spēlētājs var, nevar izmest autu. To nav jāmāca, tā ir atbrīvošanās no bumbas 1 pret 1. Viens met no auta, viens saņem. Acīmredzot, kāds to nemāk izdarīt vai izturas pavirši pret tādām lietām. Viena WNBA spēlētāja, viena Latvijas izlases kandidāte – jāmāk saņemt un iedot bumbu. Uzskatu, ka vieglās kļūdas mainīja spēles ritmu, deva plusus pretiniekiem. Mūsu rīcībā ir plašs video materiāls, vērts izsijāt kļūdas. Ja tās regulāri atkārtojas, ir meistarības trūkums, nevar (tik daudz) spēlēt.

Statistika. TTT RĪGA 49, MiZo PECS 59

MNS: 18/57 vs 19/56
%: 31,6 vs 33,9
2p: 12/38 vs 16/47
3p: 6/19 vs 3/9
1p: 7/13 vs 8/27
AB: 34 vs 46
RP: 12 vs 9
Kļ.: 17 vs 17
PB: 8 vs 5
Punkti pēc kļūdām: 10 vs 13
Punkti soda laukumā: 12 vs 20
Otrās iespējas punkti: 14 vs 9
Punkti ātrajos uzbrukumos: 7 vs 5
Rezerves: 4 vs 6

EuroLeague Women 2011, A grupas kopvērtējums

Par Kristīni Kārkliņu

Nebija variantu Kārkliņas spēlēšanai. Plašāku komentāru nav, komandā atrisināsim šo jautājumu. Spēlētājam savā darba vietā ir jāizliekas maksimāli, jāgrib spēlēt, uz darbu jānāk ar prieku. 80% tā dara.

Par cīņu spēles vidusdaļā

Kopumā par spēles vidusdaļu nav daudz, ko teikt. Sākumā neguvām grozus, visu pārējo spēles laiku laukumā bija cīņa. Bez tās divas reizes nebūtu izvirzījušies vadībā, tikai mača galotnē spēlētājas nenostrādāja, kā vajadzēja. Tas nekas, ka bija piecu punktu starpība, ar piezīmju taktiku vēl bija visas iespējas spēlēt (dabūjām nesportisko piezīmi). Klāt nāca divas uzbrukuma piezīmes, neskaitot grozu, viens centra auts, kuru, uzskatu, autā izsita “MiZo Pecs”. Tādi bija spēles momenti, taču galveno problēma radīja pašu viegli zaudētās bumbas.

Pirms sezonas zinājām spēlētāju iespējas, kādu sastāvu varēsim piesaistīt. Nesūdzos, ka sastāvā nav 1-2 spēlētājas, kuras mūs varētu pastiprināt. Šodien slikti nospēlējām deviņas minūtes – pirmās sešas un pēdējās trīs. Pārējā 31 minūte bija salīdzinoši pieņemama, neviens meitenēm nevar pārmest, ka spēle tika atdota bez variantiem.

Par nākamajām spēlēm

Nekas nav mainījies. Jācīnās, lai komandu motivētu katrai nākamajai spēlei. “Pecs 2010” aizbrauca uz Ungārijas līgas izbraukuma spēli Šopronā, zaudēja “MKB Euroleasing”. Dabūja pa muguru, izdarīja secinājumus un savācās nākamajai spēlei Rīgā. Mums mājas spēles (Latvijas Sieviešu basketbola līgā) nepienes papildus enerģiju, cīnāmies paši ar sevi. Brīžiem ir labi, taču viena laba spēle nedēļā rada mīnusu attiecībā pret pārējām komandām, kuras spēlē spēcīgos nacionālos čempionātos. Ar vienu labu spēli nedēļā ritmu nevar noturēt. Domāju, ka neviena cita Eiropas komanda nespēlē režīmā, kad nedēļā ir viena nopietna spēle un pārējās vieglas. Cenšamies to kompensēt, treniņos piesaistām juniores, kadetes. Dažas treniņos labi iespēlējušās, iespējams, kāda no viņām debitēs sastāvā. Visu dzen uz priekšu konkurence. Ja tās nav, jebkuram ir grūti ar sevi cīnīties. To pašu varu teikt par izlasi un klubu.

Ar spēļu prakses trūkumu daļēji skaidrojami vājie ceturtdaļu sākumi. Dažas spēles Baltijas līgā noderētu, tad būtu daudz vieglāk noturēt gan (spēļu) sākumus, gan sadarbības. Latvijas čempionātā sadarbības izspēlēt nav lielas vajadzības, tāpat bumbu varam dabūt grozā. Nav jāizspēlē bumbu 24 sekundes, ja varam to dabūt grozā jau desmitajā. Jebkurš mazs savainojums sit ārā no ritma, nesanāk līdzvērtīgas maiņas, kādai sanāk spēlēt par daudz.

Par Elīnu Dilloni

Elīnai Dillonei jāturpina strādāt fiziskās sagatavotības un taktikas uzlabošanai. Mentāli viņa ir gatava, Elīna apveltīta ar cīnītājas raksturu, taču pagaidām vēl neredzu gatavību Eirolīgai.

EuroLeague Women 2011 sestās kārtas spēles