“The Blind Side” - kas notika ar Maiklu Oeru?
Maikls Oers Ziemeļamerikas sportā kļuva par zvaigzni vēl pirms īsti kaut ko parādīja Nacionālās futbola līgas (NFL) laukumos, jo viņa dzīvesstāsts, kas ņemts par pamatu filmai “The Blind Side”, aizkustināja daudzus. Tomēr, kas ar šo sportistu notika pēc tam?
2009. gadā debiju uz lielajiem ekrāniem piedzīvoja filma “The Blind Side”, kurā tika stāstīts par afroamerikāņu pusaudzi, kurš dzīvoja uz ielas, līdz viņu pie sevis paņēma Tuhoju ģimene, kas bija pagrieziena punkts puiša dzīvē. Kas sekoja tālāk? Studijas koledžā, lieliska atlēta karjera un NFL līgums.
Holivuda prot mums pasniegt skaistus stāsatus, taču lielākā daļa šīs filmas skatītāju nemaz nenojauta, ka šis lielais puisis patiesībā eksistē. Viņa vārds ir Maikls Oers un laikā, kad filma sasniedza kinoteātrus, viņš jau bija NFL drafta pirmās kārtas izvēle (23. numurs, Baltimoras “Ravens”). Likāsa, ka šis ir stāsts ar laimīgām beigā, gluži kā filmā, taču pēc “Oskaru” un citu kino balvu sadalīšanas (kopā filma saņēma 13 prestižu kino konkursu nominācijas un deviņas balvas), sākās īstā dzīve un to uz lielajiem ekrāniem vairs nerādīja.
Lai gan tas nebūs pareizi – Maikls Oers tālākajos savas dzīves gados teju ik pus gadu katru svētdienas vakaru tika rādīts televīzjā. Kopā 110 spēles, visas sākumsastāvā. “Super bowl” čempiona gredzens, daudzmiljonu līgums. Īsta “selebritī” dzīve.
Oers spēlēja uzbrukuma līnijas kreisā bloķētāja pozīcijā. Saprotot, ka Latvijā tas maz ko izsaka, varu paskaidrot – viņam, kopā ar saviem kolēģiem, spēli no spēles, sezonu no sezonas bija jākļūst par saspēles vadītāja “žogu”, jānodrošina tas, lai no sākuma Džo Flako, bet vēlāk arī Zaks Metenbergs, Čārlijs Vaithērsts un Kems Ņūtons netiktu traucēti uzbrukuma veidošanas brīdī. Oera situācija bija vēl īpašāka, jo viņš aizsargāja to pusi, ko futbolā sauc par “aklo zonu” (tāpēc arī filmas nosaukums ir “The Blind Side” - “Neredzamā puse”, aut.), t.i., zonu, pret kuru saspēlnieki parasti ir pagriezušies ar muguru, kas nozīmē, ka neredz to, kas notiek aiz viņiem.
Tiesa, to labi saprot ne tikai uzbrukums, bet arī aizsardzība, tāpēc spiediens no šīs puses nereti ir ārkārtīgs. Ko tas nozīmē bloķētājam? Viņam ir jāizdara viss, lai pretinieks neaizsniegtos pēc saspēles vadītāja. “Nomirsti, bet izdari” - tā var raksturot šīs pozīcijas spēlētāju ikdienas darba rutīnu, jo kvoterbeks ir svarīgākā figūra ikvienā komandā un tieši tas cik labs ir vienības saspēlnieks nosaka to kādi būs komandas panākumi.
Amerikāņu futbols ir triecienu sporta veids un, protams, ka savainojumi ir nevis ikdiena, bet pašsaprotama lieta. Arī par maziem smadzeņu satricinājumiem NFL nav pierasts runāt, jo uz svaru kausiem ir nolikts līgums – Oera gadījumā tie bija 32 miljoni 10 sezonu laikā. Nevari? Atnāks cits un “izēdīs” tevi no šīs vietas.
193 cm garais un 143 kg smagais organisms beigu beigās neizturēja. Vadzis lūza. NFL par normu uzskata, ja kāds no spēlētājiem, smadzeņu satricinājumu dēļ izkrīt no spēles uz dažiem mačiem, taču Oeram ārsti neļēva spēlēt aptuveni gadu. Vai viņš tagad atgriezās Karolīnas “Panthers”, komandas, kas viņam reiz piešķīra septiņu miljonu līgumu, rindās? Nē. “Neizgāja fiziskos testus” - šāds ir oficiālais slēdziens, kas nāk līdz ar ziņu, ka “Panthers” ir atlaidusi uzbrucēju. Citiem viņš arī nav bijis vajadzīgs.
Jāsaka, ka pēdējā laikā sportistu smadzeņu stāvoklim un veselībai tiek pievērsta īpaša uzmanība un tagad, kad par Maikla Oera situāciju ir sākts runāt skaļāk, daudzi sāk vilkt kautkādas saistes, kas parāda, ka jau iepriekš bija pazīmes, kas liecināja, ka nebūs labi.
Ziemeļamerikas un visas pasaules medijus Oers šokēja, kad savā Instagram profilā bija ievietojis bildi, kurā bija redzamas desmit zāļu pudelītes, kas bija komentēta šādi: “Viss priekš smadzenēm.” Šī bilde, kopā ar ziņu, ka maijā viņš tika apsūdzēts uzbrukumā taksistam, bet dažas nedēļas vēlāk, turpat, Instagram, publicēja tekstu, kurā izteica kritiku visiem tiem, kas priecājās par Karolīnas komandas ģenerālmenedžera Deivida Džetelmena atlaišanu, jo viņš, pēc Oera domām, bija vienīgais, kuram vispār interesēja spēlētāji, viņu veselība un labsajūta.
Pēc Oera atlaišanas no “Panthers” rindām, nebija nekāda sarkanā paklāja, nebija Oskaru, arī Sandra Buloka neizrādīja nekādu interesi par cilvēku, kura stāsts viņai atnesa pirmo ASV Kinoakadēmijas balvu. Bija Maiks Oers – 31 gadu vecs vīrietis, kuram atgriezties normālā dzīvē ir, kā to līdzīgos gadījumos saka speciālisti, neiespējami. Vienīgais komentārs, kas nāca no paša futbolista: “Mūsu smadzenes ir ļoti sarežģīta lieta. Jums tās ir jāsargā.”
Maikla Oera stāsts ir uzskatāms piemērs tam, par ko šobrīd NFL tiek runāts jo īpaši skaļi – proti, smadzeņu bobājumiem, to sekām, ko rada nodarbošanās ar amerikāņu futbolu. Nesen publicētajā pētījumā tik atklāts, ka vairāk kā 90% spēlētāju, kas futbolu ir izvēlējušies kā nopietnu nodarbi (spēlē vismaz koledžu līmenī), ir fiksēti būtiski smadzeņu bojājumi.
Kāds jau teiks, ka tie ir mirušie atlēti un tāpēc viņiem jau arī ir atrasti šie bojājumi (pilnvērtīgu smadzeņu pārbaudi var veikt tikai pēc nāves, aut.), taču arī vēl dzīvajiem sportistiem ir ļoti nopietnas problēmas, par kurām viņi tikai tagad sāk runāt – atmiņas zudumi, depresija, domas par pašnāvību. Tā ir realitāte ar ko jāsaskaras lielākajam vairumam bijušo NFL spēlētāju.
Īstenībā, ja mums nav bail dzirdēt patiesību, tad to jau pagājušgad publiski pateica viens no ASV autoritatīvākajiem neirologiem: “Ja futbols tiktu izdomāts mūsdienās, tad tas tūdaļ pat tiktu aizliegts.” Taču mēs, arī lūdzjutēji, izliekamies to neredzam. Mēs gribam asinis, katru nedēļu jaunu asiņu porciju. Komandu vadītāji grib naudu. Spēlētāji? Spēlētāji arī grib naudu, taču lielākajai daļai no viņiem nemaz nav citu alternatīvu, tādēļ viņi arī parakstās uz ko tādu, pieņemot, ka smadzeņu bojājumi ir neatņemama šī darba sastāvdaļa, ar ko būs jādzīvo visu atlikušo dzīvi.
Džons Uršels, kurš bez karjeras NFL veidoja arī ļoti veiksmīgu matemātiķa karjeru, tūdaļ pēc pētījuma publicēšanas paziņoja par karjeras noslēgšanu, lai arī gatavojās jaunajai sezonai ar pilnu sparu. Bens Rotlisbergers, kura līgums paredz spēlēšanu vēl vien gadu, izteicās, ka noteikti izvērtēs smadzeņu satricinājumu riskus, kad domās par karjeras turpināšanu.
Vai sportisti ir dzirdējuši šo “trauksmes zvanu”? Domāju, ka jā. Vai viņi izdarīs secinājumus un vairāk domās par savu veselību? Grūti spriest, jo izklaides industrija un lielā nauda vilina cilvēkus un viņi ir gatavi upurēt daudz ko, lai vismaz pāris gadus izjustu to “saldo dzīvi”, kas tik ļoti tiek tiražēta. Bez tam, daudzus vēl aizvien vilina iespēja miera laikā mirt kā varonim (sens skaidrojums kāpēc amerikāņu futbols ir tik populārs ASV, aut.).
Arī Maiklam Oeram bija šī saldā dzīve – visas ASV atzinība kā izcilam koledžu futbolistam, augsts profesionālais novērtējums NFL draftā, filma par viņa ceļu līdz lielajai līgai, daudzmiljonu līgums. Kas ir tagad? Desmit pudelītes tablešu, kas ik dienu ir jādzer, lai kādā brīdī nenodarītu pāri sev vai tuvākajiem un absolūta neziņa par savu nākotni.
[+] [-]
[+] [-]
Kā jau Rebel saka,ka filma neatspoguļoja patiesību pilnībā..TIka pārspīlētas dažas lietas,un citas netika parādītas.
[+] [-]
-1 [+] [-]
Sēdies, Miņin, 2!
[+] [-]
Divnieku vari ielikt sev... Pats.
+1 [+] [-]
[+] [-]