Ziemeļamerikā valda dinastijas

Kad tiek runāts par sportu, tad pirmais (vai viens no pirmajiem) šīs nodarbes burvīgajiem aspektiem tiek minēts, ka beigu rezultātu (uzvarētāju) ne vienmēr var paredzēt vērojot paša procesa (spēles, sezonas utt.) gaitu. Pēc zaudētiem mačiem arī nereti saka: "Tas ir sports, šeit var uzvarēt jebkurš". Pēc idejas tam, var piekrist, taču Ziemeļamerikas profesionālās līgas, kas plašākai sabiedrībai ir zināmas kā "Lielais četrinieks", rāda kaut ko pavisam citu.

Laikā, kad šīs organizācijas meklē aizvien vairāk dažādus līdzekļus, lai palielinātu kopējo dalībkomandu konkurenci, reālie dati rāda pavisam ko citu – pie "valdīšanas" ar lielāku vai mazāku laika intervālu tiek tās pašas komandas, kas jau ir bijušas "līgas sejas" pirms kāda laika, jeb komandas-dinastijas.

Lai par iepriekšējā rindkopā apskatīto tēzi pārliecinātos, atliek vien apskatīt šo līgu pēdējo sezonu uzvarētājus. Nacionālajā futbola līgā, vērojot gan pēdējās desmitgades čempionus, gan arī ielūkojoties tālākā pagātnē (t.i., iepriekšējos 20 gados), ir redzams, ka tikai atsevišķos gadījumos pie Vinsa Lombardi balvas ir spējušas pieskarties komandas, kuras līdz tam čempionu titulu nebija izcīnījušas (trīs komandas), vēl vairāk -16 gadījumos no 20 reizēm, čempionvienībai tas bija vismaz 3. "Super Bowl" ieguvēju tituls. 14 no 32 vienībām NEKAD savā pastāvēšanas vēsturē nav izcīnījušas "Super Bowl".

Nacionālā basketbola asociācija (NBA) droši varētu konkurēt ar NFL ja runa būtu par čempionu gredzenu ieguvēju paredzamību. Lai arī bez čempionu tituliem uz šo brīdi ir tikai septiņas komandas (komandas kā organizācijas, t.i., iekļaujot tos titulus, kas ir izcīnīti vienībām spēlējot citās pilsētās, ja skatās tikai pašlaik esošās komandas - 11), taču pēdējos 25 gados pie tituliem ir tikušas vien 7 komandas – Losandželosas "Lakers", Bostonas "Celtics", Čikāgas "Bulls", Sanantonio "Spurs", Hjūstonas "Rockets", Detroitas "Pistons" un Maiami "Heat". Un tikai "Heat" šajā kompānijā ir ar vienu titulu.

Iespējams, ja tiks runāts par situācija Nacionālajā hokeja līgā (NHL), tad kādam liksies, ka viss ir vislabākajā kārtībā, taču arī šajā līgā, vairākumā gadījumu, uzvar vienas un tās pašas komandas. Pēclokauta izmaiņas noteikumos, protams, ieviesa nelielas korekcijas, taču, kā izskatās pašlaik, uz neilgu brīdi. Par 90.-to gadu beigu un 2000.-to gadu sākuma Detroitas, Kolorado un Ņūdžersijas dominanci, šķiet, runāt ir jau līdz nepieklājīgumam banāli, tāpēc pievērsīsimies pēdējo gadu čempioniem.
Neliels "cerību stariņš" pavīdēja laika periodā no 2003.-2007. gadiem, kad pie tituliem tika trīs komandas, kuras līdz tam neko tādu nebija izdarījušas – "Lightning", "Hurricanes" un "Ducks", taču tas viss ir skaidrojams ar lokautu, kurš ieviesa pamatīgas korekcijas sastāvu komplektēšanā gan pēdējā "vecās ēras" sezonā, gan pirmajos "jaunās ēras" gados. Vēlāk sākās tas pats, kas iepriekš – Detroita, Pitsburga, Čikāga.

Protams, par pēdējiem kāds varēs iebilst, jo šīs komandas pie tituliem nebija tikušas ilgi (Čikāga pat ļoti ilgi), tāpēc tās šajā sarakstā iekļaut būtu nekorekti. Tam varētu piekrist, ka skatās īslaicīgā periodā, bet ja pievēršas šīm vienībām visā to pastāvēšanas laikā, tad jāsaka, ka savulaik tieši tās bija "līgas sejas" un, lai arī cik dīvaini tas neliktos, tieši Čikāga un Pitsburga, kuras jau ne vienu reizi vien savu vārdu bija ierakstījušas NHL vēsturē, atgriezās līgas "spicē", nevis, teiksim, Kolumbusa, Losandželosa vai Atlanta.

Augstākās beisbola līgas (MLB) uz šī fona gan izskatās mazliet pozitīvāk, jo bez tituliem ir astoņas pašlaik aktīvās komandas, pēdējo 10 gadu laikā nevienai no līgas dalībniecēm nav izdevies izcīnīt divus titulus pēc kārtas (pēdējie, kas to izdarīja ir Ņujorkas "Yankees", uzvarot pat trijās sezonās no 1998. Līdz 2000. gada sezonām, kopā izcīnot četrus titulus piecu sezonu laikā).
Taču pat neskatoties uz to, kā jau visos čempionātos ir ierasts, ir izveidojies vairāku komandu "Aristokrātu līga", kuras dalībnieki arī, vairākumā gadījumu, paņem Pasaules sērijas galveno balvu – Bostona, Sentluisa, Filadelfija, "Yankees" (šīs komandas ir izcīnījušas 8 no pēdējiem 15 čempionu tituliem).

Apskatot šo visai vienkāršo un uzskatāmo statistiku var izdarīt arī visai vienkāršu secinājumu – lai vai kā tiktu runāts par kopējās konkurences palielināšanos, līdervienības Ziemeļamerikas vadošajās sporta līgās nemainās. To pašu, lielākā vai mazākā mērā, var attiecināt arī uz Ziemeļamerikas vadošo autosporta līgu - NASCAR "Sprint Cup".

Ja būtu mērķis papildināt šo rakstu, tad ar tādiem pat panākumiem varētu apskatīt individuālās līgu zvaigznes (par pamatu ņemot dažādu līgu individuālo balvu ieguvējus), kuras, sezonām ritot, mainās ļoti minimāli un jauni tēli, izņemot nomināciju "Sezonas labākais debitants", parādās visai reti. Kas tam ir par iemeslu? Droši vien tādi ir vairāki, sākot no vēsturiskajiem un sportiskajiem, beidzot ar tādiem, par kuriem līgu vadība parasti cenšas noklusēt... .