Ķekari pāspēj Ķekavu

Pateicoties Intara Nikonova lieliskai spēlei uzbrukumā pirmajā ceturtdaļa un ceturtdaļas pēdējā sekundē iemestam trīnītim, BK Ķekari sākuma buksēšanu laboja, vinnējot ar trīs punktu starpību. Otrā ceturtdaļa izvērtās par īstām šausmām pretiniekam, jo viņu grozā tika salādēti 28 punkti (divreiz vairāk nekā BK Ķekari grozā), sasniedzot šīs sezonas rekordu vienā ceturtdaļā iemestā ziņā un otro labāko rādītāju BK Ķekaru vēsturē. Zīmīgi ka RXG/Ķekava nebija nekādu variantu, jo septiņi no ķekariem piedalījās šī rekorda īstenošanā. Ļoti labi tas sanāca Oskaram Aizporietim ar septiņiem punktiem. Turpmākā spēle risinājās mierīgā gaisotnē, spēles beigās laukumā dodoties jau tālākiem rezervistiem.

BK Ķekari: Edijs Dzenis 22, Artūrs Škute 12, Oskars Aizporietis 9, Artūrs Portnovs 9, Intars Nikonovs 8, Justs Lūkins 7, Signis Vāvere 5, Jevgēnijs Turkins 2, Dmitrijs Kuzmins, Rolands Porietis, Rolands Eiduks

RXG/Ķekava: Artūrs Elmanis 21, Toms Kursītis 13, Dzintars Ciganskis 10, Ģirts Jakuška 8, Didzis Vancāns 3, Ēriks Volosovskis 3, Maksims Šaškovs 2

BK Ķekari trenera komentārs:
BK Ķekari dubults rekords – sešas uzvaras sezonā un trīs uzvaras pēc kārtas.
Jā, sajūtas protams patīkamas. Un domāju, puišiem tas ir labs stimuls cīnīties tālāk. Uz jauniem sasniegumiem. Bet, kā esmu minējis iepriekš, sasniegumiem pakaļ, kā tāda ēna, velkas atbildība. Ja pagājušo gadu zaudējām daudz spēļu un tikai piecas uzvarējām, tad saprotams, ka šogad šo rekordu uzstādīt ir, nosacīti, vieglāk. Latiņa nebija pārāk augstu pacelta. Ja pacelsim šo latiņu šogad, atkārtot sasniegto jau būs daudz, daudz grūtāk. Protams zinu, ka tas gandrīz nav iespējams, bet priecāties par uzvaru un jauno rekordu drīkst vienu vakaru pēc spēles un, iespējams, vēl nākošajā dienā lepoties pie pusdienu galda kolēģiem, draugiem. Bet jau ceturtdien ir treniņš, kad turpinām trenēties. Gatavojamies nākamajai spēlei. Šoreiz ar SCM Microsystems. Katra spēle ir jānospēlē, jāizbauda un, diemžēl, jāaizmirst. Atmiņās dzīvot nedrīkst. Tā būtu sevis mānīšana un apgrūtināšana. Uz katru spēli izejam kā uz pēdējo. Jācenšas nedomāt par vietu tabulā, par plus/mīnus rezultātā, vai ka rekords kāds tuvojās. Gan spēlētājiem individuāli, gan komandai kopumā.

Pastāsti par spēles gaitu.
Iesākām nedaudz smagnēji. Ierastajiem līderiem uzreiz spēle neaizgāja, bet, kā jau esmu kādreiz teicis, tur problēmu nav. Ja kādam neiet, tas nozīmē, ka jāuzņemas iniciatīva citiem. Nikonovs ielādēja divus trīspunktniekus, liekot saprast, ka viņš te nav nekāds statists, vai vienkāršs ieroču pienesējs. Ja vajag – lūdzu, un nebaidās uzbrukt. Pārējie čaļi sajuta, ja jau Intars var, tad arī mēs varam un rāva viņam līdzi. Aizporietis, Turkins laukumā jutās kā zivis ūdenī. Viens uzbruka, otrs piespēlēja. Visi rāvās aizsardzībā. Spēli sajuta Dzenis un Škute. Otrās ceturtdaļas izrāviens 18-0 (23-2) ir tam pierādījums, kad punktus guva septiņi Ķekari. Tad ik pa brīdim uz pieredzīti paņēma Lūkins, apspēlējot, pats uzbrūkot grozam vai atdodot piespēli. Škute pāris dienas pirms spēles bija nedaudz apslimis un tas radīja bažas, bet zināju, ka ierindā būs Kuzmins. Un redzot, ko Dima dara treniņos, zināju, ka vis būs OK! Un bija arī. Viens otru aizstājot, centri nospēlēja lieliski. Spēles laikam ejot, Dzenis atguva metienu pilnībā un tad jau pretiniekiem vairs variantu nebija. Atlika vien noturēt spēles pēdējo daļu, ko arī izdarījām.

Lielu ieguldījumu deva rezervisti, it sevišķi jaunie – Intars Nikonovs, Oskars Aizporietis un Jevgēnijs Turkins.
Tas ir tas ar ko es rēķinos katrā spēlē. Un savu ieguldījumu viņi dod visas sezonas garumā. Nikonovam un Aizporietim šoreiz tas izpaudās gan punktos, gan aizsardzībā. Turkins bija ļoti labs visos elementos. Minēju jau par Kuzminu. Ierasto spēles laiku laukumā pavadīja Eiduks, kurš gan punktus neguva, bet ar savu aktivitāti panerroja pretiniekus. Priecē Porieša tendece cīnīties par bumbu un laukuma izjūta ar katru spēli uzlabojas. Bez šiem spēlētājiem, tāpat, kā bez pamatpiecinieka, nebūtu sasniegts rezultāts, ko mēs redzam šodien. Slimības dēļ laukumā doties nevarēja Samtiņš, kurš, kā zināms, arī nebaidās uzņemties iniciatīvu! Bet uz nākamo spēli viņš būs.

Jau visu šo sezona BK Ķekari turas līderu grupā ar lielu iespēju pirmo riņķi pabeigt trijniekā.
Principā, spēlējot savu spēli, trijnieks ir jānotur. Lapeniekus šajā aplī aizsniegt vairs nevaram. Mēģināsim tad nu tikt otrie, kas gan, runājot par sezonu kopumā, neko nenozīmē. Jo otrajā aplī viss var sagriezties kājām gaisā. Par Hipotēkām labāk neko neteikšu, man joprojām nav skaidrs, ko viņi tur laukumā dara. Bija doma iet paskatīties 25.11. spēli pret Lidojošo cirku, bet, zināmu apstākļu dēļ, tā ir pārcelta. Hipotēkām vēl ir spēle ar SC Upesciems, kur tad arī tiks daļēji sadalīts pirmais četrinieks pa vietām. Un kādai no komandām zaudējot, var palikt ārpus trijnieka. Hipotēku bankai par labu spēlē lielie plusi uzvarētajās spēlēs. Otrajā aplī viss sāksies gandrīz no sākuma. Jo domāju komandas “pirmgadnieces” savus muskuļus vēl parādīs.

Kāpēc tika pārcelta spēle ar BS Bolderay?
Lieta tāda, ka ar Bolderāju nekas nebija skaidrs. Sazvanīt viņu pārstāvi mūsu menedžerei neizdevās (izslēgts telefons). Nezinājām vai vispār spēle var notikt. Un tā kā mums trijiem spēlētājiem ceļš uz spēli ir jāmēro 170 km, arī pārējie visi esam darba cilvēki, mēs savu laiku organizējam. Un pieļaujot iespēju, ka visi ierodamies noskaņojušies spēlei un pretinieks neierodas, pieņēmām lēmumu, lūgt līgas vadību, pārcelt spēli uz laiku, kad viss būs nokārtojies. Izmantojām šo laiku lietderīgi un uzspēlējām draudzības spēli, ar saviem, nu jau var teikt draugiem – Lidojošo Cirku. Kad bija iespēja izspēlēties visiem, arī tiem, kam parasti tas sanāk mazāk.

Pēc pāris nedēļām jāspēlē ar Lidojošo cirku. Draudzības spēle pret viņiem ko deva?
Draudzības spēle notika ļoti brīvā gaisotnē. Paldies Sandim un puišiem, ka piekrita spēlei, lai arī tajā nedēļa bija atbildīga spēle pret Upesciemu. Domāju abām komandām tā bija tikai ar pluss zīmi. Oficiālajai spēlei to nevar pielīdzināt. Cirks bija nepilnā sastāvā un varēja redzēt, ka savu labāko sniegumu nerāda un arī necenšas rādīt, kas ir loģiski saprotams. DAL spēle pret viņiem domājams, nebūs ietekmējusies no draudzības spēles, jo abas komandas saprot, ka viens ir tikties pārbaudes mačā un pavisam, kas cits – čempionātā. Viegli mums nebūs, bet piekodinu lidojošajošos, uz vieglu pastaigu lai nemaz necer.

kekari.lv