BK Ķekari pārspēj Baltezeru

Šoreiz spēle nebija tik pārliecinoša rezultāta ziņā, jo Baltezers iesāka ļoti pārliecinoši, un Ķekariem izraujoties gandrīz divdesmit punktus priekšā spēles gaitā, prata samazināt rezultātu līdz pat sešu punktu starpībai. Komandas menedžere: „Vakar no malas skatoties varēja redzēt perfektu komandas darbu un stratēģiski pareizu trenera darbu. Uz soliņa ideāls atbalsts katram, kas ir laukumā, vienam otra uzmundrināšana.”

Šajā spēlē nozīmīgu devumu deva jaunais BK Ķekaru spēlētājs Justs Lūkins, sametot pretinieku grozā vajadzīgā brīdī deviņus punktus un stiprinot komandas aizsardzību, koriģējot citus, kas ļāva izšķirošā ceturtdaļā pretiniekiem Ķekaru grozā iemest tikai desmit punktus. Roberts Samtiņš: „Justs ir īsts “Just do it!” Komandā līdz ar viņa parādīšanos ir radusies lielāka pārliecība par saviem spēkiem un ļoti noderīgi ir viņa padomi kā labāk spēlēt konkrētās epizodēs, kā arī spēles laikā Justs vienmēr koriģē komandas aizsardzību.”

kekari.lv: Statistikas | Ķekari.lv

Trenera komentārs pēc spēles.

Atkārtots komandas rekords uzvarēto spēļu sērijā. Ķekari nepārplīsīs?
Atkārtots rekords! Skaļi skan, bet iedziļinoties, nevajadzētu par to priecāties. Skrienot pirmo reiz 100 metrus noskrien 20 sekundēs, nākamreiz to izdari 19 sekundēs un arī ir jauns rekords.

Nav te, kur pārplīst! Ar puikām par to visu laiku runājam! Esam uzvarējuši divas komandas, kurām šis ir pirmais gads DAL! Viņi tikai ieskrienas un mēs izmantojam viņu kļūdas. Cik dzirdēju pirmie pretinieki, Hipotēku banka, līdz mūsu spēlei vispār nebija nevienu kopīgu treniņu aizvadījuši, kamēr mēs visu septembri esam smagi strādājuši. Darbs dod rezultātus un šīs uzvaras ir izcīnītas ar darbu. Un te nav ko pārdegt. Pārdegt varētu, ja uzvarētas spēles būtu, tā teikt, “na haļavu”. Un ticu, ka visi to saprot!

Pastāsti par spēles gaitu.
Jau otro spēli pēc kārtas, esmu ļoti patīkami pārsteigts par komandas disciplīnu! Par izpildīto plānu aizsardzībā un pacietību uzbrukumā. Jau no spēles pirmajām minūtēm. Un par ko vislielākais prieks, ka iznākot rezervistiem spēles gaita noturējās nemainīga. Uzsākām ļoti pārliecinoši un tā nospēlējām līdz pat trešajai ceturtdaļai, kad pārsvars jau bija iekrājies un nedaudz sākām krist jau pašapmierinātībā, bet paldies pretiniekiem, ka tie mūs atmodināja, pievelkot līdz pat -6! Tad komanda saprata, ka uzvara vēl ir jāizcīna, lai varētu priecāties un doties atpūsties. Sapurināju zēnus pirms pēdējās ceturtdaļas un laikam jau pateicu īstos vārdus, jo uzvarējām ar 23:10! Kad pretinieks uzlika zonas presingu – patīkami nopūtos, tas bija tas, kas mums vajadzīgs. Lai viņi skrien un streso, mēs to izmantojam. Ķekariem jebkāda presinga pārvarēšana bija treniņu uzdevums numur viens. Un to mēs izmantojām savā labā.

Soda metieni gan jāuzlabo visai komandai! Bet liels prieks par mazo kļūdu skaitu un, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir izskaustas daudzās paviršības kļūdas. Un vēlreiz vēlos uzsvērt disciplīnu!!! Manuprāt ar spēles disciplīnu var sasniegt ļoti daudz!

No ārpus spēles viedokļa, ļoti patīkami pārsteidza komandas atbalstītāji un to skaits. Zinot, ka Baltezers komanda spēlē Ādažos. Sanākuši tie bija kuplā pulkā un visu spēli atbalstīja savējos. Varēja just, ka spēle mums ir izbraukumā. Nav svarīgi, ko un kā viņi atbalsta (tāpēc jau tie ir fani), bet domāju, tas viņu komandai palīdz. Iesaku arī citu komandu faniem, tuviniekiem doties uz spēlēm un aktīvi atbalstīt savējos un traucēt uzbrukumos pretiniekiem.

Vakar kā starta saspēles vadītājs izgāja Intars Nikonovs. Attaisnojās?
Attaisnojās pilnībā. Un Intars nospēlēja gandrīz visu spēli, tikai ļoti nedaudz atpūšoties. Pirms spēles piegāju un viņam jautāju, vai viņš ir gatavs, pirmkārt uzsākt spēli starta pieciniekā, otrkārt nospēlēt 35 min. Viņš atbildēja, ka nekādu problēmu un, zinot Inatara godīgumu un pašatdevi, nebija pamata viņam neticēt. Kā zināms mums palīdzēt nevarēja komandas trešais saspēles vadītājs Eiduks un es pats nejutos īpaši labi. Līdz ar to Inataram šī bija lielās iespējas diena, un viņš to izmantoja par 120 procentiem. Katram tāda var pienākt un ir jābūt tam gatavam. Īstajā brīdī Nikonovs paņēma bumbu un pieturēja, piebremzēja, kad tas bija nepieciešams. Uzskrēja, kad vajadzēja un, kas pats svarīgākais saspēles vadītājam, ļoti mazs kļūdu skaits.

Bet ne tikai Nikonovs bija tas, kurš labi nospēlēja. Komandas līderi izdarīja savu darbu uzbrukumā, ko redzam punktu ailēs, Lūkins balstīja aizsardzību. Bet bez rezervistiem gala iznākums nebūtu tāds kāds ir. Savas minūtes ļoti, ļoti labi atstrādāja Samtiņš, Turkins un Aizporietis. Ar cīņu viņi spēja noturēt spēles tempu, ko bija uzņēmis starta piecinieks. Kuzmins godam deva atpūsties Škutem un, pateicoties, komandas spēlei, iespēja doties laukumā jau otro spēli pēc kārta bija arī Porietim. Un tas viņam ir liels pluss. Pamazām, pamazām krājot spēles laiku līdzi nāks arī pieredze. Un nākot pieredzei aug meistarība un spēles minūtes. Droši viņam var uzticēt jau lielāku spēles laiku, jo šajās minūtēs viņš nospēlēja ļoti labi un bez kļūdām.

Visus punktus guva starta piecinieks. Vai tas neizrādīsies klupšanas akmens?
Bet vai bija vajadzība kādam citam mest? Tie kas sameta, tiem viss gāja no rokas. Pārējie to redzēja un visus spēkus atdeva aizsardzībai un uzbrukuma veidošanai priekš šiem spēlētājiem. Ja nebūtu Vāvere iemetis savus punktus, to izdarītu Turkins, Aizporietis, Lūkins vai Nikonovs. Treniņos šie džeki lādē vienu pēc otra. Katru spēli uzsākot jau tu redzi, ja kādam citam krīt, tad tu droši vari spēkus koncentrēt citiem basketbola elementiem, pat piepalīdzot metējam, piemēram, aizsardzībā. Ja redzi, ka citiem neiet, tad mēģini pats uzbrukt grozam un tā, tikai spēles gaitā, atlasās metēji. Jau no pirmsezonas treniņiem esmu visiem teicis, ka nedrīkst baidīties mest! Nemetot, punktus negūsi, bet ja redzi, ka kādam tas sanāk labāk, palīdzi viņam. Citreiz viņš palīdzēs tev! Škute, piemēram, 9 punktus no saviem kopā 20 iemeta pēdējā ceturtdaļā. Līdz tam, saprazdams, ka Dzenim un Vāverem krīt, viņš atbalstīja viņus darbojoties zem groza. Kad tika šie abi nosegti, tad savu darbu padarīja Škute. Un tā ir daļa no disciplīnas par ko runāju.

Divas spēles ir aizvadījis jaunais spēlētājs Justs Lūkins. Kā viņš iekļaujas komandā?
Brīžiem ir sajūta, ka Lūkins pie mums spēlē jau no pirmsākumiem. Bet tas ir normāli – ar viņa pieredzi iekļauties būtu viegli jebkurā komandā. Bet komandai kopumā Justs ir liels pluss. Viņš ir mūsu balsts aizsardzībā. Un līdz ar to drošāk jūtas arī Škute, ja redz, ka var iziet pretī sedzamajam, nebaidoties atstāt groza apakšu. Viņš zina, ka tur ir Justs. Un arī ārējie spēlētāji spēlē drošāk aizsardzībā, jo Justa balsi dzirdam visas spēles laikā. Liels pluss ir Justa pieredze, ko izmantojam gan spēles gaitā, gan trenējoties. Un jaunajiem ir no kā mācīties. Mīnuss varētu būt uzbrukums. Nezin mūs kombinācijas, citreiz pārtur bumbu, bet arī pārturot bumbu, reti kad redzam, ka viņam pretinieks to atņem. Justs ir liels un spēcīgs un arī tas ir pluss mums, jo redzams, ka pretinieki to respektē.

No piecpadsmit soda metieniem seši tikai iekšā.
Iepriekšējā spēlē bija 13 no 17! Jau nodomāju, ka smagais darbs pie sodiņiem treniņos atmaksājas. Bet, domāju šoreiz, vaina varētu būt “ne mājas” spēļu zāle. Protams, turpinām pie tā strādāt, un nebūs neviens treniņš, kad netrenēsim sodus. Tie tomēr ir, kā es saku, bezmaksas punkti, kad neviens Tev netraucē un Tu vari droši sagatavoties.

kekari.lv