Pirmo reizi "Stirnubuka" starts ārpus Latvijas, 86km distance sāksies pāri Munameģim
Pirmo reizi taku skriešanas seriāla "Stirnubuks" starts tiks dots ārpus Latvijas. Sestdien, 1. jūlijā, pulksten 6 Igaunijas dienvidos tiks dots starts ceturtajam Vilka distances skrējienam, kas šoreiz būs 86 kilometrus garš un pāris simtus gargabalnieku vedīs pāri Munameģim un valsts robežai Alūksnes virzienā, kur pie Opekalna baznīcas pulcēsies vairāki tūkstoši pārējo distanču skrējēji.
Šogad aprit 10 gadi kopš pirmā Stirnubuka skrējiena 2013. gada 23. augustā, kas Šlokenbekas muižā tika rīkots par godu akcijas "Baltijas ceļš" ceturtdaļgadsimta jubilejai. Nākamajos gados taku skrējiens pārtapa par seriālu un iemantoja popularitāti un atpazīstamību. Pēdējais posms Ogres Zilajos kalnos tika aizvadīts ar hokeja ekrāniem sacensību centrā pie Dubkalnu karjera, atzīmējot visai apaļo 50. Stirnubuka norisi Latvijas mežos ar īpašo startu vakara krēslā.
Tieši pirms sešiem gadiem 1. jūlijā pirmo reizi tika pārkāptas valsts robežas šajā pašā Veclaicenes apvidū pie Kornetiem. Toreiz, 2017. gadā, epizodiski distanču trases ieveda kaimiņvalstī. Garā Vilka distance dzima 2020. gadā kovida pandēmijas laikā un visus iepriekšējos trīs gadus Latvijas čempionāta (LČ) statusā skrējējus veda gar Gaujas krastiem. Šogad pirmajos trijos pavasara posmos Stirnubuka cilts Lūša, Buka, Zaķa, Vāveres un Susura distancēs lēca Lielās Juglas, Abula un Ogres tiešā tuvumā.
Šoreiz tas būs taku skrējiens no viena skatu torņa uz nākamo. Starts tiks dots Hānjas biatlona un slēpošanas trasē, kas ultramaratonistiem nav sveša, – nācies riņķot oktobra dubļos, līdz sasniegti 100 kilometri. Vilka distances pirmajā stundā būs jāšķērso Baltijas augstākā virsotne Munameģis 318 metrus virs jūras līmeņa, savukārt Rougē dalībnieku skatam pavērsies nākamais tornis – iespaidīgā "Putna ligzda". Lielākā sacensību daļa virzīsies pa Igauniju, noslēdzošajos nogriežņos Latvijas pusē trase aizvedīs ne tikai uz sacensību centru Opekalnā, bet arī uz Jāņkalnu un Dēliņkalnu.
Pirmajos trijos Vilka distances startos divas uzvaras izcīnīja Artūrs Vadzis, bet pa vienai ir Anetei Švilpei, Ilzei Limanānei, Amandai Krūmiņai un Gvido Kalniņam. Šogad neviens no minētajiem skrējējiem nestartēs, tāpēc gaidāmi jauni uzvarētāji. Pērnā gada uzvarētāja Amanda Krūmiņa trenera vadībā šogad koncentrējas asfalta sacensībām, tostarp izcīnot zeltu Rīgas maratonā. Savukārt Artūrs Vadzis pēc nesenā pasaules čempionāta (PČ) taku skrējienos šoreiz izvēlējies aptuveni 20 kilometru garo Buka distanci.
Sezonas pirmajos trijos posmos tika aizsākta jauna tradīcija ar ozola un liepas stādīšanu, ko trīs reizes pēc kārtas veica Lūša distances uzvarētāji Kristaps Bērziņš un Agate Ārmane. Reizi gadā aptuveni 30 kilometru garo distanci aizstāj trīsreiz garākā Vilka distance, kurā kuldīdznieks Bērziņš nestartēs, koka stādīšanu uz vienu posmu uzticot kādam citam. Taču siguldniecei Ārmanei iepaticies atstāt koku sacensību centra un pjedestāla tuvumā, debitējot Vilka distancē.
Sieviešu konkurencē gaidāma neprognozējama cīņa starp nupat jūnijā Austrijas Alpos aizvadītā PČ dalībniecēm. Pērn Vilka skrējienu Amatas krastā no malas bija spiesta vērot titulētā Linda Boldāne, kurai ir augstākais Starptautiskās Taku skriešanas asociācijas (ITRA) reitings ar 729 punktiem, kas nopelnīti martā pēc uzvaras 104 kilometru sacensībās Slovākijā. Pašmāju vadošā taku skrējēja nesenajā PČ bija vienīgā no četrām dāmām Latvijas nacionālajā komandā, kas spēja sasniegt finišu skarbajā 85 kilometru trasē. Otra pretendente uzvarai būs uzlēcošā zvaigzne Agate Ārmane, kura ir "Stirnubuka" sezonas kopvērtējuma līdere, uzvarot visus trīs Lūša posmus. PČ siguldiete skrēja abas īsās distances un garākās sacensībās būs debitante.
Par vietu uz goda pjedestāla starp pussimt konkurentēm cīnīsies arī garajos taku skrējienos sevi apliecinājusī Viviāna Veronika Kirilova, kā arī Aiga Taulīna, Ivita Šale un Ieva Upmace-Grīviņa, kuras visas pirms pāris nedēļām pārstāvēja Latviju PČ taku un kalnu skriešanā.
Vīriešu konkurencē cīņa būs tikpat aizraujoša, jo bez galvenajiem favorītiem netrūks tādu, kas gribēs pārbaudīt līderu varēšanu septiņu astoņu stundu skrējienā. Tikai diviem kungiem ir augstāks ITRA reitings par augstākminēto galveno favorīti.
Tāpat kā Linda Boldāne arī Pēteris Grīviņš (776 ITRA punkti) bija vienīgais no Latvijas vīriešu komandas, kas spēja pieveikt PČ 85 kilometru distanci. Andris Ronimoiss (769 ITRA punkti) traumas dēļ Austrijā uz starta neizgāja un palīdzēja Latvijas izlasei kontrolpunktos, taču maija sākumā Vācijā svinēja uzvaru 42 kilometru taku maratonā. Atšķirībā no galvenā konkurenta Grīviņa, kuram nav pieredzes iepriekšējos Vilka skrējienos, Ronimoiss skrēja gan pirmajā 2020. gadā, gan arī pērn, kad cīņā par uzvaru bija spiests piekāpties Artūram Vadzim un samierināties ar otro vietu. Tiesa, abi favorīti – nu jau bijušais Rīga-Valmiera trases rekordists Pēteris Grīviņš un Andris Ronimoiss – mēdz kopā startēt un uzvarēt rogaininga sacensībās.
Vairāk nekā 700 ITRA punkti bez pieminētajiem Grīviņa, Ronimosa un Boldānes ir vēl Ģirtam Dakšam (724 punkti), kurš pirms nepilnām trim nedēļām izcīnīja uzvaru skarbajā 13 apļu Vilkaču maratonā. Vairāk nekā pusdistanci viņš noskatījās, kā Konstantīns Biktimirovs un Kristaps Čehovičs skrien trases rekorda tempā un, kad sākotnējie līderi pagura, pārņēma vadību, ko noturēja līdz finišam. Tiesa, allaž bez sporta pulksteņa skrienošais tukumnieks atceras rūgto pieredzi no pirmā Vilka 2020. gada, kad teju finiša taisnē Artūrs Vadzis strauji paātrinājās un atstāja Ģirtu Dakšu bez galvenās balvas – jauna "Garmin" viedpulksteņa. No tās reizes skrējējs apņēmies pulksteni neiegādāties un trenēties, līdz izcīnīs uzvaru un kāroto galveno balvu. Piebilstams, ka 2021. un 2022. gadā pirmā vieta bija krietni tālāk.
Pēdējais, kurš pārkāpis 700 ITRA punktu robežu, ir Alvis Danovskis (703 punkti), tie nopelnīti par vietu trijniekā pēdējā Stirnubuka Lūša distancē Ogres Zilajos kalnos. Pērn Strīķupē skrējējs priecājās par Vilka distancē izcīnīto 7. vietu, taču šoreiz šī pozīcija gandarījumu nesagādās. Nepilna gada laikā pabūts arī Taizemē, kur novembrī pārstāvēja Latvijas izlasi 37 kilometru skrējienā.
Cīņā par trijnieku un pat augstākām pozīcijām dosies vēl virkne skrējēju, kuri ITRA reitingu tabulā atrodas tuvu 700 punktu robežai. Bez pieminētajiem Čehoviča (697 ITRA punkti) un Biktimirova (694 ITRA punkti) sevi vēlēsies parādīt arī no traumas atguvies Klāvs Stnkevičs (698 ITRA punkti), kas šogad Lūša distancē divreiz bija ceturtais un maija sākumā atzīstamu sniegumu demonstrēja arī Itālijas kalnos 51 kilometra distancē, izcīnot 21. vietu. Pēdējos divus gadus 6. vietu Vilka distancē izcīnīja bruņoto spēku (NBS) pārstāvis Sergejs Ļeta (695 ITRA punkti), kurš jūnija sākumā pārstāvēja valsti PČ nosacīti īsajā 45 kilometru taku skrējienā. Tajā pašā distancē Austrijas Alpos startēja talsenieks Raivis Reinfelds (683 ITRA punkti) un pēc dažu nedēļu atpūtas ir gatavs Vilka distances pārbaudījumam. Latvijā ieradies Somijā dzīvojošais Modris Trūlis (685 ITRA punkti), kurš šogad paspējis startēt Portugālē un Vācijā, bet pēdējos pāris gados reitinga punkti pelnīti arī Slovēnijā, Šveicē, Polijā, Itālijā un Maltā. Tikmēr Agris Rusmanis no Saldus pēdējā laikā treniņos savācis lielu skriešanas apjomu, kas var palīdzēt tik garos taku skrējienos kā Stirnubuka Vilka 86 kilometru distance ar 1200 augstummetru summu.
Augusta vidū skrējēji atkal pulcēsies Šlokenbekā, kur 10 gadu svinībās tiks apbalvoti arī izturībnieku kausa "Dieva suns" laureāti, kas mēneša laikā būs spējuši pieveikt trīs nopietnas distances 107 kilometru Rīga–Valmiera, 13 apļu Vilkaču maratonu un 86 km taku skrējienu "Stirnubuka Vilks". Pēc skaitītām stundām uzzināsim, vai visi 16 kandidāti piepildīs savus mērķus. Starp šiem skrējējiem pieminami skrējiena Rīga–Valmiera rūdītie Artis Šauriņš, Dmitrijs Ničipors un Valdis Ņilovs, kuri Vilka distancē var pacīnīties ne tikai par vietu TOP 10. Tiesa, Valdis Ņilovs pēc pagājušās nedēļas asfalta maratona Pērnavā šonedēļ ir apslimis, taču cer iziet uz starta, lai nelaistu garām iespēju tikt vismaz pie "Dieva suņa" balvas.
Detalizēto informāciju sagatavoja
Rīga-Valmiera rīkotājs Matīss Vecvagaris/LSM