Vējš, mēreni vilnīši, saules stari un stāvs, kas līgani traucas pāri ūdens virsmai, tik tikko pieskaroties viļņu galotnēm - nē, mēs nerunājam par kādu mītisku tēlu, bet gan par visiem tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar vindsērfingu. Daudziem noteikti pirmā asociācija, izdzirdot šo vārdu, ir Ingus Pētersona dziesma "Vindsērfings" un ne velti - Latvijā šim sporta veidam ir senas tradīcijas, bet nezinātājiem tā varētu likties diezgan biedējoša nodarbe - viens ezera vidū, gāzelējoties uz viena vienīga dēļa. Tāpēc nolēmām lauzt šos stereotipu un izmēģināt paši uz savas ādas, kas tad īsti par zvēru ir vindsērfings.