2025. gads Latvijas sportā: no mūsu skatpunkta (1. daļa)

Basketbols. "Bez "EuroBasket" medaļām, bet ar plusa zīmi"

Kristiāns Dilāns: Lai arī Latvijas vīriešu basketbola izlase pie medaļām Eiropas čempionātā savu skatītāju priekšā netika, 2025. gads Latvijas basketbolā, manuprāt, vērtējams ar plusa zīmi. Latvijā norisinājās mūsu valsts vēsturē vērienīgākais sporta notikums "EuroBasket 2025", Rīgas arēnā spēlējot tādām pasaules basketbola zvaigznēm kā Nikola Jokičs, Luka Dončičs un Jannis Adetokunbo. Latvijas dāmu izlasē sākās Matīsa Rožlapas ēra, bet pie vīru izlases stūres gada izskaņā stājās spāņu treneris Sito Alonso, kuram jāiekāpj lielās kurpēs pēc pieciem visai veiksmīgiem gadiem Lukas Banki vadībā.

Vietējā mēroga sacensībās ''VEF Rīga'' pirmajā sezonā Mārtiņa Gulbja vadībā tika pie trīskāršā kroņa, uzvarot gan Latvijas-Igaunijas līgā, gan Užavas kausā, gan arī Latvijas Basketbola līgā. Kristaps Porziņģis nonāca savā piektajā pieturvietā Nacionālajā basketbola asociācijā, bet Artūrs Žagars maijā kļuva par pirmo latvieti, kurš izcīnījis ULEB Eirolīgas čempiontitulu.

Latvijas jaunatnes izlases apliecināja savu piederību Eiropas vadošo komandu pulkam – U16 meitenes kvalificējās U17 Pasaules kausam, bet U16 puišiem pietrūka pavisam nedaudz. U18 juniori aizvadīja lielisku turnīra izskaņu un palika ceturtie, bet U20 vīriešu izlase garantēja atgriešanos augstākajā divīzijā ar zeltu Armēnijā. Pats galvenais – jaunatnes izlašu basketbolisti un basketbolistes parādīja savu potenciālu un apstiprināja to, ka Latvijas basketbolam ir nākotne un pēctecība.

3x3 basketbolā vīriešu izlasei neizdevās aizsniegties līdz kārotajām medaļām, bet klubu līmenī arvien pieprasītāka kļuva Latvijas 3x3 basketbola prece – gan spēlētāji, gan treneri tikuši pie ienesīgiem līgumiem Āzijā. Un ne tikai Latvijas 3x3 basketbola sejas Kārlis Lasmanis un Nauris Miezis, bet arī citi. Dāmu 3x3 izlase otro reizi startēja Pasaules kausā un rangā pietuvojās planētas elitei.

Hokejs. "Šobrīd Latvijai ir 11 hokejisti ar NHL līgumiem"

Ulvis Brože: Latvijas hokeja pirmā spēle 2025. gadā norisinājās 2. janvārī Otavā. Junioru izlase pēc spilgtās uzvaras pret Kanādu ceturtdaļfinālā pakutināja arī zviedru nervus (2:3). Arta Ābola vadītā komanda ceturtdaļfinālā bijusi trijos no iepriekšējiem četriem turnīriem. Pirms tam tas nebija izdevies nevienu reizi.

Lielā izlase pasaules čempionātu aizvadīja Stokholmā un nespēja atkārtot junioru sasniegto. Pēc uzvaras pret Slovākiju (5:1) jau šķita, ka ceturtdaļfināls rokā, bet divas dienas vēlāk sekoja auksta duša – vilšanās pilns un bezcerīgs 1:6 pret Austriju. 10. vieta noslēgumā, un jāmeklē biļetes mājupceļam. Latvijas izlases sekmes kopš Harija Vītoliņa stāšanās amatā – 10., 3., 9. un 10. vieta.

Latvijas sieviešu izlase nespēja izlauzties no pasaules čempionāta trešā līmeņa. Lai gan pieveiktas visas pārējās pretinieces, ar 0:6 zaudēts Itālijas hokejistēm. Vēlreiz 18. vieta pasaulē – tāpat kā pērn.

4. martā jaunu ierakstu Latvijas hokeja vēsturē veica Eduards Tralmaks. Sezonas noslēdzošās spēles noslēdzošajā trešdaļā izceļoties ar neticamiem pieciem punktiem (3+2), Tralmaks kļuva par Čehijas Ekstralīgas rezultatīvāko spēlētāju. Pirms tam neviens Latvijas hokejists nebija kļuvis par rezultatīvāko kādā no Eiropas vadošajām līgām. Tralmaks bija rezultatīvākais arī pasaules čempionātā.

2025. gadā parakstu uz NHL līguma lika gan Tralmaks, gan Anrī Ravinskis, gan Ēriks Mateiko, gan Dans Ločmelis. Pašlaik Latvijai ir 11 hokejisti ar NHL līgumiem. NHL spēlē seši. Artūrs Šilovs kļuva par AHL čempionu un izslēgšanas spēļu MVP, vasarā no Vankūveras tiekot aizmainīts uz Pitsburgu. Rūdolfs Balcers kļuva par pirmo latvieti, kurš triumfējis Čempionu hokeja līgā.

Pašmāju čempionātā trešo reizi pēc kārtas finālā tikās vienas un tās pašas komandas – "Mogo"/RSU un "Zemgale"/LBTU. Taču jaunā sezona iekrāsojusies krietni rožainākos toņos. Atgriezušies liepājnieki, klāt nākusi Kijivas "Capitals", un nu ir vismaz četras nopietnas titula pretendentes.

Ko nesīs 2026. gads? Pirmkārt, Milānas olimpiskās spēles. Grupā jāspēlē pret Amerikas Savienotajām Valstīm, Vāciju un Dāniju. Taču galvenā spēle būs ceturtā. Sastāvs jāizvēlas līdz 31. decembrim, bet nosaukšana gaidāma 6. janvārī. Otrkārt, NHL drafts. Rudenī par Latvijas hokeja uzlecošo zvaigzni kļuva aizsargs Alberts Šmits. Viņš varētu kļūt par pirmo latvieti, kurš draftēts pirmajā desmitniekā. Uz gana augstu pozīciju tēmē arī centrs Olivers Mūrnieks. Protams, maijs un pasaules čempionāts. Latvijas izlase spēlēs Cīrihē. Pirmais mačs – pret mājiniekiem šveiciešiem.

Teniss. Ostapenko joprojām pasaules elitē, Semeņistajai solis uz priekšu

Gatis Druvietis: Latvijas tenisa līdere Aļona Ostapenko pirmoreiz vienā turnīrā pieveica #2 un #1, apliecinot potenciālu un izcīnot titulu aprīlī. Tiesa, nākamās nedēļas vienīgajā vienspēlē viņa piekāpās mūsu Anastasijai Sevastovai, kura tobrīd neatradās pasaules rangā. Ostapenko šogad sakrāja negatīvu bilanci (18-19), jo piedzīvoja daudzus zaudējumus pret zemāka ranga tenisistēm (tostarp 10-15 pret ārpus "top 30" esošām un 4-1 pret "top 5"). Gada punktu krājumā 77.78 procentus dod četru turnīru summa - Dohas "WTA 1000" fināls (650 punkti), Štutgartes tituls (500), "French Open" trešā kārta (130) un Romas "WTA 1000" astotdaļfināls (120). Pārējos 16 turnīros zaudējumi pirmajā vai otrajā spēlē. Gadu noslēdza kā pasaules 23. rakete, šajā ziņā labāk sekmējies piecās no 14 sezonām. Ranga simtniekā atrodas jau 536 nedēļas pēc kārtas. Aizvadītajā sezonā Latvijas-Taivānas tandēms Aļona Ostapenko un Suvei Šei cīnījās divos "Grand Slam" finālos un spēlēja WTA finālturnīra pusfinālā.

2025. gadā soli uz priekšu spēra Latvijas tenisa otrā rakete Darja Semeņistaja. Sezonu sāka WTA ranga 119. pozīcijā, ar 11. mēģinājumu pirmoreiz pārvarēja "Grand Slam" kvalifikāciju, oktobrī piepildīja sapni par "top 100" un sasniedza personīgo rekordu (#87), bet gadu pabeidza kā pasaules 101. numurs. Jaunās sezonas sākumā 23 gadīgā tenisiste debitēs "Australian Open" pamatturnīrā.

Kādreizējā pasaules 11. rakete Anastasija Sevastova aprīlī sekmīgi atgriezās pēc veselības problēmām un maternitātes pauzes. Augustā apspēlēja planētas ceturto raketi, novembrī nopelnīja WTA gada atgriešanās nomināciju, bet gadu noslēdza ranga 188. pozīcijā. Jaunajā sezonā pēc desmit gadu pārtraukuma atgriezīsies "Grand Slam" kvalifikācijā.

Divarpus gadus valsts vadošais tenisists ir Roberts Štrombahs. Janvāra ievadā latvietis bija pasaules reitinga 402. numurs, jūnijā sasniedza personīgo rekordu (#321), bet decembra noslēgumā sanāca 406. pozīcija. Vācijā mītošais 26 gadīgais tenisists diemžēl joprojām ir vienīgais Latvijas pārstāvis ATP ranga "top 900". Pēdējās četras sezonas aizvadījis apmēram vienā līmenī.

Kādreizējais pasaules desmitais numurs Ernests Gulbis augustā pameta Latvijas Tenisa savienības prezidenta amatu, ko ieņēma gandrīz trīs gadus. Valsts tenisa saimniecībā kardinālas pārmaiņas gan nav gaidāmas.

Volejbols. "Abas izlases EČ finālturnīrā. No vietējās līgas labākie spēlētāji aizplūduši uz ārzemēm"

Jānis Celmiņš: Klasiskajā volejbolā aizvadītais gads iezīmējās ar abu mūsu izlašu kvalificēšanos Eiropas čempionāta finālturnīriem. Ja vīriešu izlase pēdējoreiz starp vecā kontinenta spēcīgākajām vienībām bija pratusi iekļūt 2021. gadā, tad sieviešu izlase to paveica pēc 29 (!) gadu pārtraukuma. Dāmu izlasi uz turnīru nākamgad vedīs itālis Daniele Kaprioti, bet vīru izlase pēc kvalificēšanās finālturnīram palika bez galvenā trenera. Pusēm abpusēji vienojoties, Latvijas Volejbola federācija un igauņu volejbola specialists Rainers Vasiļjevs pārtrauca sadarbību. Jā, treneris, kurš sasniedza sev izvirzīto mērķi, ar Latvijas izlasi vairs nestrādās. Bieži tā negadās, taču 2025. gads volejbolā paliks vēsturē arī ar šādu faktu.

Starp individuālajām volejbola zvaigznēm noteikti jāizceļ daiļais dzimums. Marta Kamēlija Levinska ne tikai sekmēja izlases kvalificēšanos Eiropas čempionāta finālturnīram un sudraba godalgu izcīnīšanu Sudraba līgā, bet spilgti sevi turpina pieteikt arī klubu volejbolā. Vēl viens gads Vācijas čempionātā, kur viņa ir viena no savas Drēzdenes komandas līderēm, liek domāt, ka nākamais solis karjeras izaugsmē būs vēl platāks.

Vairāku mūsu labāko spēlētāju došanās peļņā uz ārzemēm noteikti nav stiprinājusi vietējo klubus. Ja sieviešu konkurencē jaunās spēlētājas pieaugušo konkurencē ienāk visai lielā skaitā, tad vīriešiem Baltijas līgā Latvijai šogad ir vairs tikai divas konkurētspējīgas komandas – “Robežsardze/RSU” un “Ezerzeme”/DU. “Jēkabpils Lūši” asina nagus, lai skaļāk sevi atkal pieteiktu nākotnē.

Cīņu sports. "Vairāki diskutabli zaudējumi ārzemēs"

Matīss Kleinbergs: Latvijas boksā šo gadu grūti vērtēt ar plusa zīmi, jo Ralfa Vilcāna titulcīņa noslēdzās ar lauztu kāju, bet Milans Volkovs Itālijā cīņā pret vietējo cīkstoni Fabio Turki tika ″aplaupīts″. Kā pozitīvo noteikti var izcelt Jevgēnija Aleksejeva divas uzvaras un Eiropas čempiona jostu IBF ieskaitē.

Nākamā gada sākumā varam sagaidīt lielus notikumus pašmāju cīņas sporta virtuvē, jo attiecības beidzot noskaidros Francis Rozentāls un Kristaps Zutis. Tāpat ringā tiksies divi Latvijas kikboksa meistari Zaurs Džavadovs un Kristaps Zīle.

Latvijas cīņas sporta spožākais notikums pagājušajā gadā bija Aleksandra Čižova triumfs PFL Eiropas turnīrā, kas viņam paver durvis uz cīņām šīs organizācijas pašā augstākajā līmenī. Latvijas cīkstonis šā gada cīņās demonstrēja tiešām augstvērtīgu sniegumu, kas ļauj optimistiski skatīties arī uz nākamo gadu.

Pie divām uzvarām tikpat cīņās vajadzēja tikt arī Madaram Bertholdam-Fleminas, bet viņš Polijas KSW organizācijā aprīlī piedzīvoja ļoti diskutablu zaudējumu pēc dalīta tiesnešu lēmuma. 2026. gada sākumā Fleminas tepat Rīgā izmēģinās spēkus kikboksā.

Noteikti pieminēšanas vērts ir arī Edgara Skrīvera triumfs Pasaules Kikboksa federāciju asociācijas (WAKO) rīkotajā pasaules čempionātā.

Florbols. "Nacionālajām izlasēm šis tomēr bija dāmu gads"

Dāvis Dedumets: Ja pērnā gada decembrī Latvijas vīriešu izlase beidzot piepildīja sapni, pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā apspēlējot Šveices izlasi, tādējādi pirmo reizi iekļūstot starp četrām labākajām florbola nācijām, tad šī gada vasarā abas izlases atkal bija uz šīs šaurās laipas, cīnoties Pasaules spēlēs Ķīnā. Mača lielāko daļu vadībā atrodoties Latvijas izlasei, galotne šoreiz sekmīgāka bija konkurentiem, kuri uzvarēja ar 4:3, taču vīru izlase pierādīja, ka vismaz šveiciešiem ar mums būs jārēķinās arī nākotnē.

To apstiprināja arī pasaules junioru čempionāts, kas norisinājās Šveicē un mūsu junioriem pietrūka 25 sekundes, lai grupu turnīrā apspēlētu šveiciešus un sasniegtu pusfinālu, bet laukuma saimniekus aizsūtītu uz cīņu par piekto pozīciju. Varbūt 2027. gadā, kad junioru čempionāts tiks aizvadīts Rīgā, izdosies atkal ierādīt vietu šveiciešiem?

Nacionālajām izlasēm šis tomēr bija dāmu gads, jo decembrī Čehijā notika pasaules čempionāts sievietēm, kas kļuva par visu laiku apmeklētāko sieviešu turnīru, sagādājot arī milzu pārsteigumus. Atzīstamas sekmes nodemonstrēja mūsu meitenes, sasniedzot piekto vietu pasaulē, turklāt gana atzīstami cīnoties arī ar abām finālistēm Šveici un Čehiju.

Globālā mērogā gads iezīmējās ar diviem satricinājumiem. Vasarā sāka gruzdēt, bet tuvāk ziemai nāca paziņojums no Somijas florbola federācijas, ka 80 spēlētājiem piešķirtas īsākas vai garākas diskvalifikācijas tā sauktajā totalizatora skandālā un starp sodītajiem ir ari vairāk Somijas izlases spēlētāji. Un, protams, decembris, kad šokējošu izgāšanos piedzīvoja Zviedrijas sieviešu florbola izlase, kas 11 reizes bija izcīnījusi pasaules čempionātu zelta medaļas un uz Čehiju devās pēc desmitā zelta pēc kārtas, taču beigās ierastais fināls starp Somiju un Zviedriju tika izspēlēts cīņā par bronzas medaļām, kurā pārākas bija somietes, tādējādi Zviedrija čempionātu noslēdza ceturtajā vietā. Vienu pozīciju virs Latvijas.

Pašmāju florbola dīķi pavasarī čempionu titulu nosargāja “FS Masters/Ulbroka”, kuri arī šo sezonu iesāka ļoti pārliecinoši, tādējādi bruģējot ceļu pretim trešajam titulam pēc kārtas. Pēdējo reizi šāds panākums padevies Cēsu “Lekringam”, kuri tronī kāpā 2013. gada pavasarī, titulu nosargājot arī 2014. un 2015. gadā. Četras reizes pēc kārtas uzvarēt nav izdevies nevienai komandai, bet Ulbrokai līdz tam vēl tāls ceļš ejams...

Ja kungiem čempions palika nemainīgs, tad vēsturisku pirmo titulu izcīnīja NND/RJTC sieviešu komanda, kas no troņa gāza teju vai nemainīgās čempiones “Rubeni”, kura par valsts čempionēm kļuvusi 14 reizes, pēdējo reizi bez zelta paliekot 2013. gadā. Šo sezonu Kocēnu komanda iesākusi gana apņēmīgi, lai atgūtu labākās komandas statusu valstī.

Riteņbraukšana. Skujiņš pieradina pie neticamas stabilitātes

Rolands Eliņš: Ja paskatāmies uz sporta situāciju tā globālāk, tad jāsecina, ka nu nekādi nedrīkstam sūdzēties par sava sporta elites bagātību, jo vairākos globālos sporta veidos varam lepoties ar savu pārstāvniecību, un tas nebūt nav pašsaprotami. Šosejas riteņbraukšana ir viena no plašākajām un universāli populārākajām disciplīnām pasaulē, un otro gadu pēc kārtas pasaules "Top 6" sev vietu atrod Toms Skujiņš.

Skujiņš arī šogad bija ļoti tuvu lielo sacensību medaļām - piektā vieta gan pasaules čempionātā, gan Eiropas čempionātā. Tās nav medaļas, un tāpēc varbūt kaut kur plašākā sabiedrības slānī paliek mazāk novērtēti panākumi, taču konkurences un vēriena ziņā ir ļoti iespaidīgi panākumi. Ņemot vērā, cik maz Skujiņam līdz šim pietrūcis līdz lielajam mērķim (medaļai visaugstākā līmeņa sacensībās, vai tas būtu OS, PČ vai EČ), tīri cilvēcīgi gribētos novēlēt, lai šim stāstam beigas būtu ar cēlmetālu, par kura vērtību vairs diskusijas tad nebūtu vajadzīgas.

Latviju nekādi nevar uzskatīt par riteņbraukšanas lielvalsti, tāpēc pozitīvi redzēt, ka vieta negrasās palikt tukša - ar labām cerībām tiek veltīti skati junioru riteņbraucēju virzienā. Un viņu panākumi būs ļoti vēlami, jo paaudžu maiņas nepieciešamība Latvijas riteņbraukšanas elitē diemžēl tuvojas - gan Skujiņam, gan Emīlam Liepiņam, gan Kristam Neilandam 30 gadu slieksnis jau pārsniegts.

Esports. Vietējā līga attīstās, abas zvaigznes liek par sevi runāt

Rolands Eliņš: Arvien nopietnākā līmenī Latvijā tiek rīkota e-sporta līga, kurā šoruden bija jau 64 komandas un sakārtota divīziju sistēma. No šīs līgas izaugusi "Astral" komanda, kas tagad piedalās arī ārzemju turnīros un ielauzusies pasaules ranga simtniekā datorspēles CS2 milzīgajā konkurencē.

Esports Latvijā joprojām vislabāk pazīstams ar diviem spožākajiem CS2 talantiem - Mareku YEKINDAR Gaļinski un Helviju "broky" Saukantu. Abiem šis bija sarežģīts un pavērsieniem bagāts gads, taču abiem ar laimīgām beigām. Ja kāds vēlētos dzejot par esportu, tad šis noteikti būtu īstais brīdis piesaukt "latviešu spītu" kā viņus uz priekšu dzenošo īpašību. Mareks gada sākumā bija bez komandas, un viņa akcijas bija krietni kritušās, taču lielo lozi izvilka Brazīlijas "Furia" komanda, un YEKINDAR kopā ar "Furia" aizvadīja izcilu rudens sezonu. Savukārt "broky" gada vidū tika izņemts no savas ilggadējās "FaZe" komandas sastāva, bet pēc pāris mēnešiem sagaidīja savu iespēju atgriezties un gadu pabeidza ar "Major" fināla sasniegšanu.

Papildus visai lirikai ir konkrēti fakti - gada noslēgumā pasaules ranga "Top5" ir divas latviešu pārstāvētās komandas, un YEKINDAR tika nosaukts par gada 15. labāko spēlētāju pasaulē. Gan Mareks, gan Helvijs tiek bieži piesaukti esporta apskatnieku diskusijās un viedokļos, un viņu popularitāte (gan pozitīva, gan negatīva) globālajā esportā ir acīmredzama. Nosacīts sīkums, bet patīkami - futbola superzvaigznes Neimāra vienīgais retvīts pēdējā pusgadā ir par "Furia" un YEKINDAR uzvaru esporta turnīrā oktobrī.