Porziņģis: "Dāvim nekādu īpašu padomu nevajag, pats gudrs džeks"

"Knicks" aizvadījusi divas spēles jaunajā sezonā un otrajā no tām izcīnīts panākums, ar 111:104 pieveicot Memfisas "Grizzlies". Kristapam šajā mačā 21 punkts. Nākamā spēle jau naktī uz trešdienu, kad viesos jātiekas ar Detroitas "Pistons". Brīvdienā pēc iepriekšējā mača Kristaps saspringtajā grafikā atrada desmit minūtes, lai Sportacentrs.com pastāstītu par sezonas ievadu, novērtētu izmaiņas komandas sastāvā un kā tās ietekmēs demonstrēto basketbolu, kā arī atzina - jaunie "adidas" sporta apavi derot kā uzlieti.

Divas spēles aizvadītas. Vai pēc tām varam izdarīt arī kādus tālejošus secinājumus par to, kā "Knicks" šosezon izskatīsies?
- Šobrīd vēl kaut kādus nopietnus secinājumus izdarīt ir grūti. Pēc pirmās spēles visi mūs gribēja nolikt, bet tagad pēc otrās jau uz visu skatās daudz pozitīvāk. No paša sākuma jau esmu teicis, ka mums vajadzēs laiku, lai saspēlētos un laukumā sanāktu kaut kas labs. Tāpēc šobrīd nesteigsimies izdarīt secinājumus. Mūsu galvenais mērķis ir izslēgšanas spēles un uz to arī iesim.

Tikai ļoti īsu brīdi pirms sezonas komandai pievienojās pamata saspēles vadītājs Deriks Rouzs. Tu kā garais spēlētājs esi atkarīgs no mazajiem, īpaši saspēles vadītājiem. Vai esat jau atraduši saikni viens ar otru?
- Noteikti vēl neesam saspēlējušies, un arī tas prasīs laiku. Viņš tomēr nebija ar komandu lielāko pirmssezonas daļu. Jādomā, ka ar katru spēli mums ies arvien labāk un ar katru spēli arī sajutīsim viens otru arvien labāk. Lēnām ieskriesimies un, cerams, viss būs labi.

Rouzam tomēr vairāk patīk spēlēt top pikenrolu nekā iesaistīties garās daudzpakāpju sadarbībās. Nav tā, ka viņam jālauž sevi un vai viņš vispār to ir gatavs darīt?
- Būtībā jau mēs visi meklējam savas pozīcijas, kur varam spēlēt visefektīvāk. Protams, Derikam patīk spēlēt "pick'n'roll" sadarbības. Pagaidām treneri vēl nav katram spēlētājam atraduši īsto vietu, lai mēs katrs savas iespējas izmantotu visefektīvāk. Bet varu tikai atkārtoties, ka ar laiku noteikti laukumā blakus viens otram jutīsimies komfortablāk.

Skatoties fragmentus no pirmajām divām spēlēm, radās jautājums par trijstūra uzbrukumu - vai šis jēdziens šosezon vispār vēl ir "Knicks" dienaskārtībā?
- Ir, ir, tā joprojām ir daļa no mūsu uzbrukuma, bet tādās situācijās, kad nekas no tā nesanāk, spēlējam brīvāk, vairāk katrs no tām pozīcijām, kur jūtamies ērtāk tajā konkrētajā brīdī. Skatoties arī mūsu sastāvu, domāju, ka tas ne vienmēr būs labākais uzbrukuma veids mūsu komandai. Galu galā, ja mums ir Deriks vai Brendons [Dženingss], kuriem patīk spēlēt "pick'n'roll", tad to arī viņiem jāļauj darīt.

Kā jūties tādā brīvākā basketbolā, tas neliek piespiedu kārtā vairāk sākt vilkt deķīti uz savu pusi, lai pats tiktu pie tiem saviem metieniem un iespējām?
- Man nekad nav bijusi doma mēģināt spēli uz sevi pavilkt vairāk, mēģinu tomēr spēlēt komandas basketbolu. Ja esmu labā pozīcijā, tad uzbrūku, mēģinu būt agresīvs. Ir brīži, kad kustinām bumbu tiešām labi, tad arī tiekam pie labiem, brīviem metieniem. Un tad ir arī sliktāki brīži, kad bumba apstājas, nav kustības un uzbrukums iestrēgst. Mēģināsim mazināt šādus brīžus.

Vai esi pieradis pie jaunajām "adidas" kedām?
- Esmu pieradis, ļoti ērtas, der kā uzlietas.

Ņemot vērā, ka iepriekš ilgus gadus biji spēlējis ar "Nike", vai tomēr pie sevis mazliet necerēji, ka "Nike" nomečos "adidas" līgumu?
- Zini, bija priekšnojautas, ka "Nike" nepielīdzinās līgumu. Ja godīgi, es būtu apmierināts abos variantos. Notika tā, kā notika, un esmu apmierināts ar to, ka tagad valkāju "adidas" apavus.

Pagājušogad tu biji jaunais un tev komandā kāds no pieredzējušajiem bija kā mentors. Šogad, ņemot vērā Villija [Ernangomesa, Porziņģa drauga un komandas biedra no Seviljas laikiem] atnākšanu, tev pašam nav zināmā mērā jāuzņemas mentora pienākumi?
- Varbūt kaut kādā ziņā ir, bet Villijs tomēr ir nospēlējis Spānijā trīs gadus kā profesionālis. Viņš jau zināja, kā profesionālais sports darbojas. Jā, protams, ir mazas lietiņas, ar ko varu viņam palīdzēt, jo šeit spēlētais basketbols tomēr ir citādāks. Arī komanda mums ir laba, un Villijs pats ir tajā jau adaptējies, līdz ar to man viņam nav nekā īpaši jāpalīdz iejusties.

Šogad esat jau divi latvieši NBA un, cerams, nākotnē būsiet vēl vairāk. Vai paseko arī tam, kā Dāvim iet Sanantonio?
- Jā, protams, sekoju. Sarakstījāmies pirms pirmās spēles. Uzturam kontaktu jau kopš Spānijas laikiem. Dāvis ir jau pieredzējis spēlētājs, gudrs džeks, tāpēc viņam nekādu īpašu padomu nevajag, bet, ja būs kādi jautājumi, viņš man tos pajautās, nekādu problēmu. Sekot sekoju un, cerams, šosezon arī beidzot tiksimies laukumā viens pret otru.

Pirms kāda laika tavs brālis Jānis teica, ka neesi vēl izlasījis visu grāmatu par sevi. Tagad esi ticis tālāk?
- Mazliet tālāk esmu ticis, bet ar to nekur nesteidzos. Esmu dzirdējis pozitīvas atsauksmes no citiem, un tas ir galvenais - lai cilvēkiem patiktu šī grāmata. Nav tā, ka speciāli gribu izlasīt, lai pārbaudītu, vai tur viss ir uzrakstīts pareizi, bet ar laiku noteikti pabeigšu.

Pirmo reizi esi ticis pie Latvijas gada basketbolista balvas. Ko tev tā nozīmē?
- Tas ir ļoti patīkami, ka arī Latvijā novērtē to, ko daru un kādā līmenī spēlēju. Cilvēki mani atbalsta, ir pozitīvi noskaņoti, un es to novērtēju. Cerams, saņemšu šādu balvu vēl kādu reizi.