Demidovs noraida aizdomas: "Esmu lepns par savu komandu"

"Daugavpils" treneris Viktors Demidovs: "Gribu apsveikt mājinieku komandu ar uzvaru. Uz šejieni nebraucām zaudēt, tagad mums katrs punkts ir zelta vērtē. Un viss ritēja veiksmīgi – ja vien nebūtu tās kļūdas otrā puslaika sākumā, kas mums deva iespēju [lika?] riskēt. Ja šīs kļūdas nebūtu, tad domāju, ka mēs ciestos un varbūt būtu panākuši citu rezultātu. Sanāca tā, kā sanāca. Zaudējām pārliecinoši, kaut gan tajā situācijā, kurā atradāmies, vajadzēja riskēt."

Jūrmalas "Spartaka" galvenais treneris Oļegs Kubarevs: "Pēc Eiropas līgas spēlēm un Ventspils [acīmredzot domāts zaudējums ar 3:4 Liepājā], kur pieļāvām ļoti daudz kļūdu, mums bija vajadzīga uzvara. Domāju, ka "Daugavpils" no spēles uz spēli progresēs, jo tai ir jauna komanda, jauns treneris. Un domāju, ka šī komanda atņems punktus. Lai arī šodien viņi to nespēja izdarīt, mums pretī bija organizēta aizsardzība un visas zonas bija aizvērtas.

Labi, ka pirmajā puslaikā guvām vārtus, un pēc tam jau sapratām, kā rīkoties otrajā puslaikā. Tomēr šodien mums pietrūka gan svaiguma, gan emociju, gan ātruma, tāpēc mums bija problēmas. Un pārliecinošu uzvaru izcīnījām tikai tādēļ, ka parādījās brīvās zonas, kad pretinieki sāka uzbrukt pozicionāli, un mums bija svaigi un ātri [uz maiņu iznākušie] futbolisti. Būtu bijis priecīgs par jebkādu uzvaru."

Teikšu tieši – vai, jūsuprāt, spēles galotne bija "tīra"?
Kubarevs: "Varu tikai pateikt no savas puses. Redzēju, kā komanda uzbruka, taču pēdējos vārtus Kozeka guva meistarības dēļ. Bet visi šie momenti…Nevaru runāt pretinieku vārdā un būt viņu advokāts, bet no malas redzēju savus spēlētājus. Un mums šādas spēles gadījās arī pret "Ventspili", kad galotnē guvām vārtus pēc tam, kad pretinieki sāka uzbrukt pozicionāli. Man nav šaubu par savu komandu, un pēc spēles rakstura man nešķita [ka būtu kas aizdomīgs], jo ļoti priecājos. Arī mani futbolisti pēc spēles krita zemē, jo bija atdevuši visus spēkus."

Demidovs: "Varu teikt vienu – nezinu, no kurienes jums tāds jautājums un no kurienes tāds jautājums nobrieda. Paskatieties futbolistu pašatdevi, ieejiet ģērbtuvē un paskatieties uz mūsu futbolistiem, kuri sēž un kuriem kājas rauj krampjos! Nezinu, ko ar šo jautājumu domājat, bet šodien par savu komandu esmu lepns. Jā, zaudējām pārliecinoši, bet mēs spēlējām līdz pēdējai minūtei. Bija momenti, bija spiediens. Skaidrs, ka mēs riskējām, bet mums vajadzēja punktu – gribējām paņemt vismaz punktu. Nesanāca. Pārliecinošais zaudējums bija sekas mūsu vēlmei iegūt vismaz punktu. Paskatieties, izlaidām trīs centra uzbrucējus. Ne flanga uzbrucējus, bet gan trīs centra uzbrucējus. Nezinu par ko jūs runājat."

Trīs spēlētāju nebija diskvalifikāciju dēļ.
Kubarevs: "Ja skatās individuāli, tad Šlampe ir spēlētājs, kurš visus mačus bija aizvadījis bez maiņas. Tas jau runā pats par sevi. Otrkārt, Bogdans – futbolists, kurš iepriekšējā spēlē guva vārtus. Un Jagubi, kurš arī ir iekļāvies un spēlē visu laiku. Un divi no šiem trim ir ass spēlētāji – centra aizsargs un balsta pussargs. Viņi visi ir aizsardzības plāna spēlētāji un atrodas vienā līnijā. Protams, ja no aizsardzības noņem uzreiz trīs spēlētājus, tad tas, saprotams, bija jūtams. Nemaz nerunājot par to, ka pret mums šodien, kā jau gaidīts, bija gari uzbrucēji. Zinājām gan Aleksejevu, gan Krotu – esmu ar viņiem strādājis un labi zinu. Tāpēc bijām gaidījuši, ka būs daudz gaisa divcīņu. Tam gatavojāmies, un atlētiski spēlētāji mums, protams, nebūtu nākuši par sliktu."

Pēc iepriekšējās spēles pamainījāt shēmu [no 4-2-3-1 uz 5-3-2], bija arī vairākas izmaiņas sastāvā. Kāpēc?
Demidovs: "Shēma mainījās atkarībā no pretinieka. Šo shēmu izmantojām tik ilgi, kamēr mums tā bija izdevīga. Kolīdz tā mums vairs nebija izdevīga – proti, ielaidām vārtus -, nācās riskēt un uzreiz sākām spēlēt ar trim uzbrucējiem, četriem aizsargiem un trim centra pussargiem. Skaidrs, ka no tā cieta [aizsardzības] centra zona, jo atpalikām gan augumā, gan arī ātrumā. Nomainījām Sedriku [Krū], kurš tomēr ir ātrs centra aizsargs. Taču tā vietā pastiprinājām uzbrukumu, lai ietu uz priekšu, iesistu vārtus un izlīdzinātu rezultātu.

Beigās sanāca, ka ielaidām vārtus, tad visa komanda gāja uz priekšu un pēdējā minūtē ielaidām vēl vienus. Uzskatu, ka spēli nedaudz salauza tieši otrie vārti otrā puslaika pirmajās minūtēs. Tikko pēc iznākšanas laukumā no ģērbtuvēm, kur bijām teikuši, ka tieši tādas piespēles Gauračam pretinieki izdarīs. Pēc tam nācās veikt maiņas un glābt spēli. Kāda gan starpība, vai zaudē ar diviem vai trim vārtiem – mums vajadzēja vismaz punktu, tur arī visa starpība. Lai cik grūti mums arī nebūtu, mums katrā spēlē būs jāņem punkti. Kā būs tālāk, redzēsim, taču katrā spēlē centīsimies.

Piemēram, spēle pret "Mettu" [2:2], kurā neiesitām sākumā, pēc tam bijām iedzinēju lomā, pēc tam panācām izlīdzinājumu un pēc tam varējām arī zaudēt. Ja redzējāt to spēli, tā bija ļoti saspringta. Katra spēle tagad būs saspringta, un mums vajag punktus – godīgi sakot, mums nav svarīgi, kāda komanda nāks pretī. Saprotu – ir līderi, ir citas komandas, bet mums pats galvenais ir ņemt punktus."

Korzāns aizvadīja diezgan veiksmīgu spēli Liepājā, bet šodien nāca tikai uz maiņu.
Kubarevs: "Pirmkārt, viņš Liepājā spēlēja, jo mums bija problēmas ar leģionāru ierobežojumu. Īres vienošanās dēļ nebija Mihadjuka, un četri aizsardzības tipa spēlētāji - Kozeka, Bogdans, Pušņakovs un Mosa [Moštags Jagubi] – bija leģionāri. Vienkārši nevarējām uzbrukuma līnijā vienlaicīgi izmantot Platonovu, [Jevgeņiju] Kozlovu, tādēļ nācās izlemt, kurus vietējos sūtīt laukumā. Izvēle krita uz viņu [Korzānu], kaut gan teikšu, ka viņam vēl ir pāragri spēlēt divus puslaikus. Šodien viņš spēlēja tāpēc, ka uzskatu, ka viņam ir nepieciešams tikt pie noteikta spēles laika, lai iegūtu pārliecību. Vēl ir pāragri viņu sūtīt tādā cīņā – kaut ko atvedīs, un puisis var salūzt. Šodien pamatsastāvā nespēlēja, kaut gan Liepājā guva vārtus un, manuprāt, nospēlēja lieliski."

Gauračs guva divus vārtus. Pirmkārt, kādā formā viņš šobrīd atrodas? Un, otrkārt, viņa atgriešanās bija jūsu iniciatīva?
Kubarevs: "Teikšu, ka mana pirmā iniciatīva bija tā, ka mums bija vajadzīgs vēl viens spēlētājs. Meklējām, un Gauračs mums parādījās pēdējā brīdī. Pārdomājām variantus par leģionāriem un vietējiem, un, kad parādījās šī kandidatūra, to nemaz neapspriedām – vienbalsīgi visi kopā nolēmām. Bet viņa forma pagaidām mani neapmierina – no viņa gribētu vairāk. Tas, cik viņš būs motivēts un gatavs, ir atkarīgs no viņa."

Jau trīs spēles pieteikumā nav Labuta. Kur viņš ir?
Kubarevs: "Viņš ir pametis komandu, bet, kur viņš ir, nevaru pateikt."

Viņš aizgāja un tad parādījās Lazarevs, vai viņš aizgāja pēc tam, kad parādījās Lazarevs?
Kubarevs: "Mums ar viņu bija rakstiska vienošanās, ka pēc sezonas pirmās puses viņš var aiziet pats vai arī mēs varam izbeigt ar viņu sadarbību. Šobrīd jautājums nav par to, lai mums būtu dublieris Kurakinam, bet gan par to, lai mums būtu vai nu konkurents Kurakinam, vai arī jaunā maiņa, kuru audzināt. Domāju, ka ir iespējams variants, ka mums vārtsargs vēl parādīsies."

Jūs taču zināt, par ko Lazarevu padzina no "Ventspils"? Devāt viņam otro iespēju?
Kubarevs: "Nē, nezinu – pasakiet! Nezinu šo stāstu, bet, ja reiz vārtsargu treneris un vadība nolēma…Mans uzdevums ir strādāt ar laukuma spēlētājiem. Ir daudz nianšu, pie kurām man ir jāpiestrādā kā trenerim, bet ja vēl sākšu sekot visiem līdzi…Pat ar tulkošanu lasot Sportacentru, nevaru ar visu tikt skaidrībā. Parastu spēles atskaiti pārtulkojot uz krievu valodu, nevaru visu saprast un man ir vajadzīga papildu palīdzība. Nezinu daudz nianšu."

Komandā ir ļoti daudz leģionāru. Ja nebūtu ārzemnieku ierobežojuma, cik no viņiem ietu pamatsastāvā?
Demidovs: "Lūk, labs jautājums. Piekrītu, ka mums ir ļoti daudz leģionāru. Kolēģis saka, ka viņiem pēdējā brīdī parādījās Gauračs. Ja mums parādītos Gauračs, uzreiz viņu paņemtu pie sevis (smejas). Mums nav latviešu, domāju tieši tādas augstas klases. Ir latvieši, ir ļoti labi puiši, meistarīgi, tomēr viņiem vēl ir nedaudz jāpastrādā. Sastāvu veidojam attiecīgi tam, kāds ir leģionāru ierobežojums. Paskatieties pieteikumu tendenci, kāda bija pāreju periodā. Mums bija noteikts skaits spēlētāju un vajadzēja braukt uz Liepāju – knapi bija 12 spēlētāju, nācās pieteikt vienu, otru, trešo. Pēc tam kausā braucām uz Tukumu, kur mums arī trūka spēlētāju – nācās ņemt no dublieriem. Pēc tam pieteicām vēl spēlētājus.

Komanda atrodas pēdējā vietā, taču neviens rokas nenolaiž, lai komanda nenolaistos vēl zemāk – lai gan vēl zemāk vairs nav kur. Visi cenšas komandu pacelt, bet kļūdas būs vienmēr – domāju leģionāru un latviešu pozīcijas. Taču mēs meklējam tos iespējamos virknējumus, kas komandu šobrīd var pastiprināt. Domāju, ka ar laiku komanda saspēlēsies un viss būs vairāk vai mazāk normāli. Atgriežoties pie otrajiem ielaistajiem vārtiem. Analizējām "Spartaku", analizējām tā spēli ar "Liepāju", skatījāmies momentus, skatījāmies, kuras zonas ir brīvas – tas viss tika izdarīts. Taču vēl trūkst saspēlētības – vajag nospēlēt vēl dažus mačus, lai viņi saspēlētos. Un tad būs mazāk brāķa, kādu pieļāvām šodien. Bet vēlme puišiem ir milzīga."

Kurā vietā "Daugavpils" būtu, ja ar tādu sastāvu spēlētu no sezonas sākuma?
Kubarevs: "Varbūt ne pēdējā, taču pēc pašreizējās komandas vēl nevar spriest. Spriedīsim kaut kad septembrī."
Demidovs: "Šobrīd emociju ir vairāk nekā saprāta. Kad emocijas ar prātu sastapsies vienā punktā, tad…"
Kubarevs: "Nevajag runāt par to, kā būtu. Arī par "Jelgavu" var spriest – ja pašreizējais treneris [Sauļus Širmelis] trenētu no sākuma. Ja, ja…"
Demidovs: "Par "ja…" ir tāda laba paruna, taču to nevar teikt publiski (smejas). Pats galvenais, lai komanda censtos un spēlētu. Vēlreiz pateikšos saviem futbolistiem un novēlēšu viņiem veiksmi."