España está de moda. Spāņu mode NBA vietā

Valensijā rītos var pamosties no basketbola bumbu skaņām.

Maigais Vidusjūras klimats Spānijas dienvidos un austrumos atļauj visu gadu sportot ārā. Valensijā janvāra vidus atgādina aprīļa beigas Latvijā. Gaisa temperatūra tikai retumis noslīd zem +10C, dienas vidū gaiss iesilst līdz +16, pat +18C, taču valensiešu izpratnē tas ir ziemas vidus.

Līdzās labvēlīgajiem laika apstākļiem daudz nosaka Spānijas pilsētu vēsture un ģeogrāfija. Kopš Napoleona kariem – 200 gadus – valstī nav “viesojies” ārvalstu karaspēks. Pa vidu bijis pilsoņu karš, Franko diktatūra, terorisms un apvērsuma mēģinājumi, taču pilsētu vaibstos tie ievilkuši maz rētu.

Spāņu pilsētās ir blīva apbūve. Pat pilsētās ar piecdesmit tūkstošiem iedzīvotāju var redzēt vienlaidus apbūvētus septiņu un deviņu stāvu māju kvartālus. Tādas koncentrācijas apstākļos futbolu pagalmā tik brīvi neuzspēlēsi, toties basketbols ir pašā laikā. Vajag mazāk vietas un spēlētāju. Pagalmā, uz kuru veras mana dzīvokļa logi, ir trīs basketbola grozi un, kā stāsta vietējie, pēdējos desmit gados šī kustība iet plašumā.

Atšķirībā no Anglijas un Vācijas, kur futbols vairāk ir vīriešu izklaide, Spānijā komandu sporta veidiem parasti seko visa ģimene, pusdienās stāsta sešu bērnu māte. Sekojot spāņu “zelta paaudzes” - 1980. gadā dzimušo spēlētāju – panākumiem, otrajā vietā aiz futbola nostiprinājies basketbols.

Profesionālā groza bumba Spānijā ienāca 1950-to gadu vidū, Eiropā atpaliekot tikai no Ziemeļitālijas. Sākumā tā koncentrējās Madridē, taču drīz vien galvaspilsētai izaicinājumu meta lepnie katalāņi. Atšķirībā no futbola, kur Karaliskajam klubam konkurenci veidoja “FC Barcelona”, basketbolā madridiešu pretiniekos ilgu laiku bija citas katalāņu komandas.

“Joventut” no Barselonas ziemeļaustrumu priekšpilsētas Badalonas, “Orillo Verde” no Barselonas ziemeļu piepilsētas Sabadelas un vēl viena Barselonas komanda “Picadero” - tieši šīs trīs komandas kopā ar “FC Barcelona” neļāva Madridei dusēt uz lauriem. Tomēr “Real” ilgu laiku bija stiprāki, izcīnot 22 no 27 “Liga Nacional” tituliem. Pārējie pieci tika katalāņiem.

Tāda lietu kārtība saglabājās līdz 1980-to gadu vidum, kad Barselona atspieda Madridi otrajā plānā. Tieši tajā laikā Katalonijas lielpilsēta ieguva tiesības rīkot 25. Olimpiādes spēles un tas mainīja visu. Basketbols strauji kļuva populārāks, bet 1992. gada augustā Barselonā viesojās visi labākie pasaules basketbolisti, leģendāro ASV “Sapņu komandu” ieskaitot.

Pēc Barselonas spēlēm basketbols Katalonijā nostiprinājās vēl vairāk un sekmēja sporta veida izaugsmi citos Spānijas reģionos. Par Andalūzijas basketbola centriem kļuva Malaga un Granada, Basku zemē stafeti pārņēma Vitorija un Bilbao, Valensijas reģionā spēcīgi klubi tika izveidoti Alikantē un Valensijā, komandu netrūka Kanāriju salās. Taču vajadzēja vēl desmit gadus, līdz 2002. gadā kastīliešu-katalāņu dominanci pārtrauca Duško Ivanoviča trenētā Vitorijas “Baskonia” komanda.

Šodien basketbolu spēlē visā Spānijā.

FEB ir vadošā basketbola federācija Eiropā.

Barselonā, Tibidabo kalna pakājē, izvietojušies gan ACB līgas, gan ULEB Eirolīgas biroji.

Sieviešu un vīriešu Eirolīgās spēlē astoņi Spānijas klubi - “Real Madrid”, “FC Barcelona”, “Gescrap Bizkaia”, “Caja Laboral”, “Unicaja Malaga”, “Ros Casares Valencia”, Salamankas “Perfumerias Avenida” un Madrides “Rivas Ecopolis”.

ACB vidusmēra klubi spēj cīnīties par Eiropas kausu. Valensija trofeju ieguvusi divas reizes, pērn līdz finālam aizkļuva Hoana Plazas vadītā Seviļas “Cajasol”, tikai izšķirošajā cīņā zaudējot Kazaņas “Unics”.

Valstī ir spēcīga reģionālā konkurence un praktiski visiem klubiem izveidotas jaunatnes sistēmas.

Spānijas valstsvienības 2011. gada vasarā izcīnīja deviņus medaļu komplektus Eiropas un Pasaules meistarsacīkstēs.

Bilbao, Madridē, Granadā, Seviļā, Barselonā un Laspalmasā 2014. gada septembrī notiks FIBA Pasaules kausa spēles. FEB prezidents Hosē Luiss Saess izteicis ideju par fināla aizvadīšanu ... Madrides “Santiago Bernabeu” stadionā.

Siltie Spānijas vēji pastiprinājuši Latvijas basketbolistu migrāciju uz Spāniju.

Nauda, konkurence, klimats, patīkama vide - tie visi ir plusi spēlēšanai šajā valstī.

Vislabāk Pireneju pussalā iejutušies Jānis Blūms un Kristaps Valters, kuru pārstāvētie klubi nokļuvuši vienā Eirolīgas “Top 16” grupā.

Uzbrūkošais aizsargs Basku zemē spēlē ceturto gadu un bijis klāt visos lielākajos “Gescrap Bizkaia” panākumos – pirmais sekmīgais starts Spānijas izslēgšanas spēlēs, pirmā uzvara “play-off”, pirmais ACB līgas fināls, debija ULEB Eirolīgā un iekļūšana “Top 16”.

Saspēles vadītājs no Madrides un Katalonijas izsities līdz Andalūzijas vadošajam klubam “Unicaja Malaga”, palīdzot tam turpināt sekmīgo startu sēriju Eirolīgā.

Debijas sezona ACB līgā un profesionālajā basketbolā ir Rihardam Kuksikam. Valsts otrajā spēcīgākajā līgā “Adecco Oro” pieredzi gūst vēl trīs valstsvienības puiši - Andrejs Šeļakovs, Rolands Freimanis un Mareks Mejeris.

Spānijā spēlē un gatavojas spēlēt sieviešu valstsvienības spēlētājas Kristīne Kārkliņa, Sabīne Niedola un Zane Jākobsone. Turpat profesionāli spēlē Dita Liepkalne, Elīna Dilone un Aija Veikšāne, no otrās līgas līdz pirmajai tika Dace Cinīte-Alvarez.

Pašreizējās Spānijas un Eirolīgas čempionvienības “Perfumerias Avenida” sastāvā spēlējušas Liene Jansone un Gunta Baško-Melnbārde, profesionālās karjeras katalāņu klubos sāka Zane Tamane un Aija Putniņa.

Dažādās valsts malās savu ceļu basketbolā mēģina atrast Oskars Reinfelds, Aigars Šķēle, Rinalds Mālmanis un Rolands Šmits. Savs pārstāvis ir pat Portugālē, kur basketbolu profesionāli spēlē Māris Gulbis.

Spānija ir modē.

Piemineklis "castells" - katalāņu slavenajām cilvēku piramīdām