K.Valters: "Trīs stundas pēc mača jau esmu svaros..."

Šogad beidzot debitēji Eirolīgā. Noteikti bija īpašas izjūtas pirms pirmās spēles?
- Jā, citi Eirolīgā spēlē jau 16 gados, man sanāca 30. Nedaudz satraukums, protams, bija. Pirmkārt, tāpēc, ka izbraukuma spēle pret Eirolīgas čempioniem. Pirmās minūtes bija kā bija... Nedarīju lietas, ko parasti daru, satraukums ņēma virsroku. Izdarīju ātrus, nesagatavotus metienus situācijās, kur tie neprasījās. Tas ir normāli, ar laiku pārgāja, un otrajā ceturtdaļā viss jau bija kārtībā.

Tā mērķtiecīgi esi gājis uz to virsotni un beidzot to izdevies aizsniegt.
- Šajā laikā sanācis atteikt arī citām Eirolīgas komandām. Vairākus gadus bija tādi piedāvājumi, bet nesanāca. Pirms "Joventut" piedāvāja Milānas "Armani Jeans", viņi bija gatavi ņemt kā otro saspēles vadītāju. Varēju braukt, bet pēc labas sezonas Spānijā mainīt valsti nevēlējos un paliku Spānijā.

Pret "Panathinaikos" laikam visai komandai neizdevās tā, kā bija gribēts...
- Komandas sniegums, protams, neizdevās - ielaidām 98 punktus. Pēc spēles izskatījās, ka "Pao" spēlē pacietīgi un tur ritmu tā, kā paši grib. Bija iespēja aizķerties, pietuvojāmies līdz desmit punktiem, bet vairāk nesanāca, un beigās viņi mūs salauza pilnībā. Pieļāvām par daudz kļūdu aizsardzībā un arī uzbrukumā bieži izšķīrāmies par nesagatavotiem metieniem. Tāda komanda kā "Panathinaikos" par to soda nekavējoties.

Bet kāds vispār palika iespaids par "Panathinaikos", kas tomēr pēc visa tā, kas notiek Grieķijas basketbolā, vairs nav tā līmeņa komanda, kas iepriekšējos gados...
- Es neteiktu, ka viņi ļoti labi spēlē aizsardzībā. Aizsardzība pret "pick'n'roll" viņiem ir vājais punkts, vismaz tā es jutu. Ja es būtu labāk iespēlējies, domāju, ka mēs atrastu viņiem tās caurās vietas un viņiem būtu kaut kas jāmaina. Pirmo reizi redzēju, ka kāda komanda pret mani [pie "pickn'roll"] iet pa apakšu. Īstenībā man viņus par to bija jāsoda vairāk, bet pirmās spēles nervozitāte to neļāva. Bet, nu, "Panathinaikos" ir "Panathinaikos". Uzbrukumā viņi izdara visu pa punktiem precīzi. Diamantidis organizē un tur spēli savās rokās. Kad laukumā ir viņš, tad ir kārtība, viss tiek izspēlēts, ir caurgājieni un izmešana ārā brīvajiem.

Var teikt, ka viņi spēlē diezgan vienkāršu basketbolu...
- Diezgan vienkāršu, bet tai pašā laikā arī gudru. Uzbrukumā viņi spēlē vai nu "pick'n'roll" vai dod iekšā lielajiem spēlētājiem, tas arī viss. Toties disciplīna viņiem ir visaugstākajā līmenī.

Pret "Žalgiri" arī bijāt iedzinējos lielāko daļu spēles. Vai tas norāda uz kaut kādu tendenci, ka sākat slikti spēles?
- Pirmais puslaiks bija drausmīgs. Paši skatījāmies nesen video. Sākām spēlēt pārāk individuāli, no malas vairāk atgādināja strītbolu, nevis basketbolu. Uz otro puslaiku iznācām kā komanda. Sākām bumbu laist apkārt [pa perimetru], neaizrāvāmies ar individuālām darbībām, un tas nesa rezultātu.

Pašam tik spilgtas galotnes iepriekš ir bijušas?
- Noteikti. Varbūt daudzas spēles pagājušogad Spānijā Latvijā nevarēja redzēt, bet arī tad es pavilku komandu daudzos mačos tieši galotnēs. Nav ko baidīties – ja nav kas uzņemas, tad tas ir jādara tev. Treneris norādīja visas sadarbības, kas jāspēlē, un es to arī darīju. Ja treneris man uzticas, tad es arī spēlēju labāk. Mums ar viņu ir ļoti labas attiecības.

Bet kā ir ar lomu komandā? Sezonas sākums tomēr rāda, ka tu spēlē pārliecinošāk nekā Ērls Roulands, bet viņš vienalga turpina iet pamata pieciniekā katrā spēlē, kamēr tu iesaisties no soliņa.
- Pagaidām neesmu ar viņu runājis par šo tēmu. Mans uzdevums ir pastiprināt spēli un uzlabot sniegumu. Pagaidām jūtos labi un iesaistīties spēlē no maiņas man nesagādā nekādas problēmas. Varbūt arī man ir vieglāk iet no maiņas. Bieži sanāk, ka spēles sākums mums neizdodas, un tad no maiņas es varu ienākt unu palīdzēt komandai vairāk, salikt visu pa plauktiņiem. Treneris mani zina ļoti labi. Spēle sākumā ir ļoti ātra un, kamēr izskrienās un iespēlējās, man bieži sanāk uzsist ātri piezīmes. Tad praktiski visa otrā ceturtdaļa jāsēž malā.

Kā ir pielāgoties jaunajām tiesāšanas tendencēm, kad skatās uz visu skrupolozāk?
- ACB līgā vienmēr ir bijis tā, ka spēlēt fizisku basketbolu ir prakstiski neiespējami. Kontaktu neļaut gandrīz vispār. Īstenībā ir grūti pārslēgties. Piemēram, man bija Eiroligā spēle un pēc tam nākamā ir ACB, kur minūtes laikā dabūju trīs piezīmes. ACB svilpj ļoti sīki un īpaši pret spāņu spēlētājiem. Pie tā ir jāpierod un nevis jāvaino tiesneši, bet jāadaptējas.

No malas izskatās tieši pēc tā, kā saki – kad laukumā ir Roulends, spēle vairāk atgādina strītbolu, bet, kad tu – viss kļūst sakārtotāks. Varbūt tas ir tāds trenera uzstādījums viņam spēlēt individuālāk?
- Nē, nē, viņš vienkārši ir tāda tipa spēlētājs, kurš vairāk iet garām pats. Domāju, ka viņš vēl nav noķēris spēli, tomēr ir grūti pirmo gadu Spānijā un Eirolīgā. Viņam noteikti ir liels spiediens, lai parādītu labu sniegumu, pie tam kā pirmajam saspēlniekam. Tā jau viņš ir labs spelētājs gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Pārbaudes mačos viņš sevi labi parādīja. Gan jau iespēlēsies un nebūs tik traki.

Tad jau tu kā Spānijā jau daudzus gadus spēlējošs vari viņam palīdzēt ar padomu.
- Noteikti, gan es viņam, gan viņš man. Mums vienam otru jāpavelk, lai komandai būtu rezultāts. Mēs augam abi divi kopā. Pret viņu iepriekš biju spēlējis, kad biju "Triumph", bet viņš Artlandes "Dragons". Toreiz ULEB kausā spēlējām viens pret otru, bet, ja godīgi, tad no tā laika īpaši viņu neatceros. Vien to, ka viņam bija caurgājiens, bet nebija labs metiens.

Kas ir tas "Unicaja" spēks, ar ko visus šogad uzvarēsiet?
- Noteikti, ka aizsardzība un laba pāreja uzbrukumā. Kā jau to varēja redzēt pret "Panathinaikos" – ja mums nav aizsardzība, tad nav arī ātrais uzbrukums. Viņi kontrolēja spēli, mēs nevarējām nosegt un līdz ar to netikām pie ātrajiem punktiem. Mums ir labi organizēta pāreja, no kā arī pārsvarā izveidojam punktu gūšanas iespējas. Mums ir labi desmit, pat vienpadsmit spēlētāji, kas var izšķirt spēles likteni.

Tas, ka grupa ir tik spēcīga – labi vai slikti?
- Ja tiksim no šīs grupas ārā, tad tas noteikti palīdzēs arī turpmāk. Rēķināt, ka pēc tam varētu būt arī vājāki pretinieki? Tā nevar, Eirolīgā visi ir stipri, šeit nevar neko prognozēt, un mēs arī par to nedomājam. Galvenais ir uzvarēt Bambergu, Zagrebu un "Žalgiri". Ja mēs iekļūsim trijniekā, domāju, ka mums būs labas izredzes arī Top16.

Klubs ir uzstādījis kādu konkrētu mērķi Eirolīgā?
- Jā, Eirolīgā ir jātiek Top16. Tas ir tas pats, kas pirms gada. Domāju, ka vispirms jāizpilda minimālais uzdevums un tad jāskatās no situācijas, uz ko varam mērķēt tālāk.

Pagājušais gads vietējā līgā klubam neizdevās veiksmīgs, bet šī sezona sākta ar četrām uzvarām četrās spēlēs un esat līgas līderi. Kāds ir noslēpums?
- Ir ieguldīts liels darbs. Cik dzirdēju, mēs sākām gatavošanos sezonai nedēļu ātrāk nekā citi klubi. Treniņi ir bijuši ļoti smagi, puiši strādā ar simtprocentīgu atdevi, visiem ir milzīga atbildības sajūta. Plus mums ir ļoti labs treneris- [Mateo] Čuss. Viņš ļoti labi zina katru spēlētāju, pret katru komandu sagatavojamies taktiski atsevišķi, tāpēc sanāk, ka vienā mačā vairāk spēlē vieni spēlētāji, nākamajā – jau citi. 4-0 ir patīkami, bet tas ir tikai sezonas sākums. Protams, esam priecīgi,ka divas uzvaras izcīnītas izbraukumā, jo Spānijā to izdarīt nav no vieglākajiem uzdevumiem. Nākamais pārbaudījums mums ir Valensija.

Kā būs jāspēlē pret Valensiju, lai uzvarētu?
- Vakar un šodien tieši trenējāmies pret viņu uzbrukumu. Pievērsām uzmanību viņu lielākajiem trumpjiem. Viņi nupat uzvarēja izbraukumā, bet zaudēja mājās, lai gan skaitās tieši viena no labākajām mājas komandām. Tā kā tas, kas notiek te Spānijā, nav prognozējams (smejas). Spēle būs grūta, viņiem arī ir desmit labi spēlētāji. Ja nospēlsim savā līmenī, mums noteikti būs iespēja uzvarēt.

Sanāks pirmo reizi sezonā arī pret kādu latvieti uzspēlēt... ["Valencia" spēlē Rihards Kuksiks]
- Ceru, ka viņš izsitīs savas minūtes. Spānijā ir grūti noturēties. Viņam noteikti paies laiks, kamēr adaptēsies un kamēr sapratīs, ko tieši no viņa grib. Viņš ir labs spēlētājs un domāju, ka viss būs labi. Protams, konkurence ir liela, bet jebkurā labā klubā tāda ir un ar to ir jārēķinās. Jānovēl viņam tiešām laba sezona!

Kā pašam ar veselību? Runājām iepriekš, ka pēc lidojumiem potītes pampst, laikam vecums nenāk viens...
- Jā, vecums ir tāds, ka jāseko līdzi sev rūpīgāk. Vienmēr pēc spēlēm jāatjaunojas. Šobrīd ir tā, ka pēc spēles eju svaros un tad uz SPA, lai ķermenis būtu pilnībā atjaunojies. Man ir individuālais treneris – Kaspars Vecpuisis, kurš kopā ar Valdi Meikališu izstrādājis programmu speciāli man. Kasparam ir iespēja braukt pie manis, un tad mēs brīvajās dienās ejam vēl papildus pastrādāt.

Iepriekšējos gadus tev bija pa vienai spēlei nedēļā. Tagad sanāk divreiz biežāk...
- Jā, patiesībā sanāk par maz laika, lai sagatavotos, bet tieši tāpēc, ja spēle ir svētdien un otrdien, trīs stundas pēc svētdienas mača jau atkal esmu svaru zālē un taisu savu programmu. Ģimene ir pie manis, bet īsti brīva laika nav. Ja tā atklāti, man sanāk viena brīva diena mēnesī, jo pats praktiski neņemu brīvdienas. Ja nav komandas treniņi, eju atjaunoties, pastrādāt svariņos.