Kapteinis paliek krastā
Salīdzinot ar pagājušās vasaras bronzas Eiropas čempionātu, Latvijas junioru izlases sastāva divpadsmitniekā pasaules U-19 elites turnīram ir tikai viena, taču būtiska izmaiņa - smagas traumas dēļ ierindā nav tās kapteiņa Andra Mistera. Saikni ar komandu gan viņš vienalga uztur ciešu, un katras klimata svārstības komandā jūt kā barometrs...
Vienu no visriebīgākajām sporta profesionālajām traumām - krustenisko saišu plīsumu - Andris piedzīvoja aizvadītajā pavasarī, un jau tobrīd bija skaidrs - Ziedonim Jansonam uz pasaules čempionātu būs jāmeklē jauns komandas kapteinis. Lai kādi brīnumdari dažkārt būtu ārsti, šāds savainojums prasa vismaz pusgadu ilgu atgūšanos, un tas nozīmēja, ka 19 gadus vecajam "St.Benedicts Prep." aizsargam vasara paies procedūrās un vingrinājumos nevis basketbolā. Latvija un U-19 izlase tikmēr gatavojās pasaules čempionātam, kuram starts tiks dots jau šovakar. Valmierā pret Taivānas vienaudžiem pirmoreiz laukumā izies arī komanda, kuras kapteinis Misters bijis trīs vasaras pēc kārtas. Taču ne šogad.
"Sajūtas, protams, nav patīkamas. Taču ar to jāsadzīvo un tam jātiek pāri. Jādara labākais, ko šajā situācijā varu - jāatbalsta pārējos džekus," atzīst spēlētājs, jau atrodoties ceļa jūtīs uz Valmieru, kur pusdeviņos sākas pirmā spēle. Neesot divu domu: jābūt klāt visos Latvijas mačos pirmajā kārtā un, cerams, pēc tam arī Rīgā. Jāskatās, ko par šādu iespēju saka FIBA nolikums, taču, ja atrastos vieta uz komandas soliņa - noteikti neatteiktos. "Ja man šādu iespēju piedāvās - būšu pagodināts. Ļoti labprāt tur būtu," saka šobrīd bijušais komandas kapteinis. Pasaules čempionātā šos pienākumus pildīs cits "amerikānis" - Artūrs Brēmers. "Arča ir labs spēlētājs un labs cilvēks. Domāju, noteikti arī labs kapteinis - man galīgi nav bažu par viņu. Īstais cilvēks īstajā vietā," pārliecināts Misters. "Jā, varbūt tāds pakluss pēc dabas, taču, cik kontaktējos [ar pārējiem spēlētājiem] - savu darbu kā kapteinis pilda ļoti labi. Varbūt pats mainījies, varbūt jauno pienākumu dēļ pamainījis pieeju. Katrā ziņā uztver tos nopietni."
Ar komandas biedriem Andris sazinājies diendienā - sazvanījies vai vismaz sarakstījies, lai turētu roku uz pulsa par visiem notikumiem. Dzirdētais viņam liekot cerēt - viss būs kārtībā! "Domāju, ka rezultātam jābūt labam. Mums ir ļoti talantīga komanda, labi treneri, kas zina, ko jādara atbildīgos brīžos. Vienmēr esam gājuši uz priekšu ar vienu domu un vienu mērķi, neviens nedomā tikai par sevi. Redzēs, kā šodien nospēlēsim pirmo spēli - no tās daudz atkarīgs, kādā noskaņojumā varēs turpināt turnīru. Galvenais, lai nebūtu liela uztraukuma. Pavisam bez tā nevar, savu fanu priekšā atbildība vienmēr lielāka, bet jātiek pāri pirmajai ceturtdaļai, un tad jau viss būs kārtībā. Gan jau arī treneri veltījuši tam pietiekami daudz uzmanības, izskaidrojuši, un džeki zina, kas jādara," Misters atceras, ka pagājušogad Viļņā situācija turnīra ievadā bija līdzīga - noteikti jāuzvar pirmajā mačā ar zviedriem. "Iepriekš bijām viņiem zaudējuši, bija zināms spiediens. Taču izgājām uz spēli riktīgi uzvilkušies un labi arī nospēlējām. Tobrīd arī sapratām, ka varam sasniegt ko vairāk. Neviens jau nezina, cik spēcīgi vai vāji būs taivānieši, taču principā situācija līdzīga - jāsāk ar uzvaru, un tam jākļūst par labu pamatu turpmākajam. Zinu, uz ko šie džeki ir spējīgi. Patiešām ceru, ka astoņniekā būsim, un tad jau jāskatās tālāk!"
Latvijas junioru izlases liktenis pasaules čempionātā būs skaidrs līdz nākamajai svētdienai, bet Andrim priekšā gara un pacietīga darba pilna vasara - rehabilitācija pēc savainojuma paviršības nepieļauj. "Vakar apritēja astotā nedēļa kopš operācijas. Trīs reizes nedēļā eju uz rehabilitāciju, kārtīgi strādāju, un, kā saka ārsti - kāja šobrīd izskatās diezgan labi. Skriet un lēkt, protams, vēl nevarēšu līdz septembrim, taču - palēnām, palēnām. Ko varu, to daru, un ar pilnu atdevi - lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk būtu atpakaļ," pieņēmis situāciju un gatavs tās prasībām izklausās spēlētājs. Kas notiks rudenī - pagaidām skaidrības maz. "Viena konkrēta plāna pagaidām nav. Iespējams, atgriezīšos Amerikā studēt. Pie tā tiek strādāts, taču traumas dēļ situācija nav tik spoža kā varētu vēlēties. Taču - tur neko nevar mainīt. Atkal jāsaka: jācenšas dabūt labākais, kas šajā situācijā iespējams." Par vienu gan Misters drošs - basketbolā paliks un centīsies sasniegt augstus mērķus. Šķiet, tā ir visas šīs komandas rakstura īpašība.
+4 [+] [-]