Stenlijs Ibe: "Biju šokēts par tiesāšanu Latvijā"

Nigērietis Stenlijs Ibe šogad kļuva par vienu no patīkamākajiem pārsteigumiem Latvijas futbola Virslīgā. Pievienojoties "Daugavai" jūlija sākumā, Stenlijs paspēja gūt 10 vārtus Virslīgā, trīs Latvijas kausā, kā arī divas reizes izcelties Eiropas līgas spēlē pret Marijampoles "Sūduva". Rezultatīvāko čempionāta spēlētāju sarakstā viņš ieņēma astoto vietu. Smaidīgais uzbrucējs bija apmierināts ar savu paveikto Latvijā, tomēr atzina, ka bija cerējis iesist vēl vairāk.

"Kad ierados, sev par mērķi uzstādīju 15 vārtu gūšanu. Izniekoju vairākas iespējas pret "Metalurgu", neiesitu vienu 11 metru soda sitienu, tādēļ to arī neizdevās sasniegt [Virslīgā]. Ieskaitot ne tikai Virslīgas spēles, aizvadīju 22 spēles un guvu 16 vārtus. Uzbrucējam tas nav slikts rādītājs. Kopumā esmu apmierināts ar paveikto. Vienmēr gan gribās vairāk."

Daudzi Daugavpils kluba līdzjutēji ļoti cer, ka Ibe paliks Latvijā vēl vismaz sezonu, kas ļautu mēģināt veiksmīgi pacīnīties arī Čempionu līgas kvalifikācijas turnīrā. Uzbrucējs nenoliedza, ka arī viņam gribētos spēlēt Eirokausos, tomēr neatteiktos arī no kāda spēcīgākas līgas kluba piedāvājuma.

"Man ir spēkā līgums vēl uz vienu gadu, tādēļ viss būs atkarīgs no kluba. Man ir bijuši vairāki piedāvājumi, janvārī došos uz pārbaudēm. Ja radīsies iespējas tikt, piemēram Krievijā vai Ukrainā, labprāt dotos uz turieni. Ja nebūs konkrētu piedāvājumu, palikšu šeit un atstrādāšu līgumu līdz galam."

Lielāko savas karjeras daļu Stenlijs pavadījis Čehijā [starp citu, tur viņu joprojām gaida bērns un sieva, kura pēc tautības ir ukrainiete], bet savu karjeru viņš iesāka Nigērijā septiņu gadu vecumā. Par citiem sporta veidiem viņš pat nebija aizdomājies.

"Kad es biju maziņš, man ļoti patik sist pa bumbu, skraidīt. Iestājos futbola akadēmijā, tur regulāri bija ar kādu jāsacenšas, jākonkurē. Tur es pamanīju savu talantu. Ceļš līdz Čehijai bija ilgs. Nigērijā mani pamanīja Itālijas kluba "Genoa" pārstāvji. Izturēju pārbaudi, pēc kā pārcēlos uz Itāliju. Vēlāk tiku iekļauts arī Nigērijas jaunatnes izlasē. Dažādu iemeslu dēļ man Itālijā gan neizdevās tikt pie līguma. 2003. gadā sāku spēlēt Maķedonijā, tomēr šī čempionāta līmenis mani neapmierināja, pēc kā devos uz Bulgāriju. Vēlāk aģents piedāvāja iespēju izmēģināt spēkus Čehijā. Galu galā nokļuva "Bohemians Prague" rīcībā. Sākumā šī komanda spēlēja pēc spēka trešajā divīzijā, bet ātri vien tikām otrajā. 2008. gadā šī komanda jau tika arī augstākajā līgā. Man tur iepatikās, tādēļ ilgus gadus turpināju spēlēt Čehijā."

Ibe pamatīgi iekarsa, kad tika runāts par Latvijas čempionāta līmeni. Futbolists atturējās no ierastajām frāzēm par to, ka līmenis Latvijā ir pietiekami labs, bet uzreiz ķērās vērsim pie ragiem.

"Čehijas 2. līgā spēlēt ir ļoti sarežģīti, jo tur futbolis ir krietni vien atlētiskāks un fiziskāks, nemaz nerunājot par 1. līgu. Kad atbraucu, biju šokēts par tiesāšanu – neliels kontakts un jau skan tiesneša svilpe. Čehijā nekas tāds nenotiktu. Futbols ir ļoti agresīvs, pie tam arī ātrumi ir daudz lielāki. Šeit spēlēt ir vienkāršāk. Sākumā biju apjucis, kad man deva dzeltenās kartītes. Tas radīja dusmas pret tiesnešiem. Gan Itālijā, gan Maķedonijā, gan Bulgārijā, gan Čehijā tika ļauts spēlēt agresīvi. Pagāja laiks, kamēr izdevās adaptēties pie šejienes spēles stila.

Izvērtējot savus plusus, Stenlijs nosauca sekojošus komponentus: "Ātrums, spēks, komandas spēle, kā arī vārtu gūšana. Man kā uzbrucējam patīk sist iekšā. Nekādā gadījumā neesmu egoistisks futbolists, jo man patīk saspēlēties ar komandas biedriem. Galvenais ir komandas panākumi. Kad redzu, ka nevarēšu iesist, labprāt adresēju bumbu partnerim. Futbols ir komandas spēle."

Gan Latvijā, gan citās valstīs pierasts, ka treneri nereti mēdz būt ļoti asi pret saviem padotajiem, bieži vien bļaujot uz viņiem. Stenlijs par pavadīto laiku Latvijā bija šokēts, jo pirmo reizi bija iespēja strādāt ar tādu treneri, kurš ir nosvērts un mierīgs:

"Biju pārsteigts, kad ierados uz šejieni. Mani pārsteidza treneris, kurš bija nosvērts un mierīgs. Lai kur es arī nebūtu spēlējis, treneri vienmēr kliedza un lamāja savus futbolistus.. Šeit uzreiz bija jūtama ģimeniska atmosfēra. Treneris pat bieži aicināja spēlētājus lūgties pirms spēlēm, bija manāms, ka futbolisti patiešām tic Dievam. Jebkura komanda sākas no trenera. Viņš mācēja atrast pieeju katram, prata izrunāties individuāli. To, ko citās vienībās darīja kliedzot, viņš prata izstāstīt mierīgā un nosvērtā balsī. Visiem "Daugavas" spēlētājiem jābūt laimīgiem, ka viņiem ir šāds speciālists. Esmu cienījis visus savus trenerus, bet Ivans Tabanovs mani patiešām pārsteidza."

Iespējams, ka tieši treneris prata panākt to, ka "Daugavā" valdīja lieliska komandas atmosfēra. Stenlijs nebaidījās to uzsvērt, īpaši akcentējot savu draudzību ar tautieti Danielu Ola. Lai arī abi nāk no Nigērijas, ne visi šīs valsts pārstāvji viegli saprotas, jo Nigērijā ir ļoti daudz dažādu dialektu. Ola ar Ibi gan problēmas neradās.

"Mēs līdz tam nezinājām viens otru. Ātri sadraudzējāmies, jo nav svarīgi, no kuras Āfrikas valsts tu nāc, mēs esam kā brāļi. Ļoti daudz pavadījām laika kopā. Lai arī esam no dažādām ciltīm, mēs sapratām viens otra valodu."

Kad Latvijā ierodas laba līmeņa leģionāri, ne vienmēr kļūst skaidrs, kā tad viņi vispār tika pie iespējas spēlēt Latvijā.

"Šobrīd man nav aģenta, jo nevēlējos slēgt ar kādu līgumu. Es pilnībā uzticos "Bohemians" vadībai. Kad Čehijā noslēdzās sezona [jūnijs], klubs man piedāvāja iespēju doties uz Latviju. Liela ietekme manā pārejā bija Jurijam Šeļenkovam [bijušajam „Daugavas” kluba direktoram, kuram ir labi sakari Čehijā], kurš sazinājās ar manu klubu. Gribēju doties atvaļinājumā ar ģimeni, kad man piezvanīja "Bohemians" prezidents, sakot, ka man ir jābrauc uz Latviju. Negribēju braukt, jo biju noguris, tomēr mans uzdevums bija palīdzēt „Daugavai” Eirokausos. Man nebija izvēles, jo tāds ir mans darbs. Vēlāk biju pat priecīgs par šādu iespēju. Atzīšos, ka, ierodoties uz šejieni, ne tuvu nebiju savā labākajā formā."

Ibe ir īsts profesionālis, futbolu pārliecinoši dēvējot par savu darbu. Šī iemesla dēļ viņš neizplūda garās runās par Latviju un Daugavpili. Viņa uzdevums bijis spēlēt.

"Šī ir maza pilsēta, protams, to uzreiz pamanīju. Šeit nav daudz vietu, kur aiziet un apskatīties. Kaut gan biju kaut vai uz to pašu kinoteātri. Tas gan nav svarīgi, jo es zinu, ka tas ir mans darbs. Neesmu atbraucis šeit izklaidēties. Futbols ir mans darbs, ar kuru es pelnu iztikai, pie tam man tas sagādā baudu."

Atbildot uz jautājumu, kāds iespaids radies par Latvijas meitenēm, Stenlijs bija ļoti diplomātisks: "Katrā valstī ir skaistas sievietes, arī šeit."

Pavisam nesen bojā gāja viens no bijušajiem Ibes komandas biedriem Vāclavs Drobnijs, kurš savulaik tika uzskatīts par vienu no Čehijas talantīgākajiem jaunajiem aizsargiem. Izsakām nigērietim līdzjūtību!