Jurevičus: "Situācija Francijā bija diezgan neizprotama"

Trešdienas vakarā „Liepāja/Triobet” sagādāja „Jēkabpilij” otro zaudējumu LBL sezonā, pilnu tribīņu priekšā viesos papildlaikā uzvarot ar 77:67. Pirmo spēli kopš 2010. gada rudens Liepājas komandas sastāvā aizvadīja Mareks Jurevičus, kurš pēdējās sezonās spēlējis Itālijā un Francijā. Jurevičus guva 13 punktus jau pirmajā puslaikā, ieliekot pamatus tam, kas vēlāk izrādījās panākums. Tieši Mareks ievadīja papildlaiku Liepājai vēlamajā gultnē, atklājot papildlaika rezultātu ar precīzu pustālo metienu. Dienu pirms šīs spēles Jurevičus sarunā Sportacentrs.com dalījās pārdomās par līdzšinējo sezonu un kopumā ārzemēs pavadīto laiku. Tieši ar sezonas pirmo pusi „Elan Chalon” komandā arī sākām...

- Pirms aizbraukšanas uz Franciju, klubs man solīja 20-25 minūšu spēles laiku, teica, ka spēlēšu gan kā otrais, gan kā trešais numurs. Viņiem bija paticis tas, ko bija redzējuši video un gribēja redzēt mani savā komandā. Tiklīdz ierados, jau pirms pirmā treniņa treneris teica, ka nespēlēšu tā, kā iepriekšējās komandās, kad spēlēju pa 30 minūtēm, bet būšot spēles, kur tikšu laukumā uz desmit minūtēm, citās nedaudz vairāk. Tas mani nedaudz apsēdināja, jo nesapratu, kāpēc tad pirms tam solīja pilnīgi kaut ko citu. Pirmajā pārbaudes spēlē iedeva desmit minūtes. Nodomāju - varbūt tāpēc, ka nezinu vēl visas sadarbības. Nākamā spēle jau bija oficiāla, bet atkal apmēram desmit minūtes un neizskatījās, ka kaut kas varētu mainīties. Starta piecinieks jau trenerim bija, tie spēlēja pa 30-35 minūtēm un izskatījās, ka pretēji solītajam mani izmantos tikai kā otro numuru, kas iet uz maiņu. Nākamajā spēlē Francijas līgā mani vispār neuzlaida laukumā. Vairs nesapratu, kāpēc tiku uzaicināts. Nākamajā treniņā treneris ģērbtuvē pateica, ka vienīgais, kurš uz viņu kā treneri var būt dusmīgs, ir Mareks, jo netika uzlaists laukumā. Gāju runāt ar treneri, lai noskaidrotu situāciju, kāds ir iemesls manai nespēlēšanai. Vienīgais, ko viņš pateica – nākamajā spēlē tu spēlēsi. Pēc tam Eirokausā spēlēju un nospēlēju, manuprāt, labi, treneris pateica, ka ir apmierināts. Cerēju, ka, iespējams, viss būs kārtībā, esmu sevi parādījis un tikšu pie spēles laika, tomēr nākamajā spēlē Francijas līgā atkal kādas 10-12 minūtes... Gribēju jau tīties prom no komandas, jo neaizbraucu spēlēt ārpus Latvijas, lai sēdētu uz soliņa. Protams, tas tā uz emocijām...

Francijas čempionātā nav kaut kādi ārzemnieku limiti?
- Uz laukuma? Nē, šķiet, ka nav gan. Komandās drīkst būt pa četriem pieciem leģionāriem, bet vienlaicīgi uz laukuma nav nekādu ierobežojumu. Treneris pirmo gadu bija kā galvenais, iepriekš komandā vairākas sezonas bija strādājis kā asistents. No iepriekšējām sezonām komandā bija palikuši vairāki vietējie spēlētāji, un treneris, vienalga, kā viņi spēlēja, uzticējās viņiem, turot laukumā pa 30 minūtēm.

Varbūt pie vainas bija tas, ka tevi uzaicināja kluba vadība, nevis treneris?
- Nē, nē. Tieši treneris bija ļoti ieinteresēts. Ģenerālmenedžeris mani esot piedāvājis trenerim, viņš skatījies manus video un kļuvis arvien ieinteresētāks, jo es esot tāds spēlētājs, kādu viņam tieši vajagot. Šī iemesla dēļ vien visa situācija bija diezgan neizprotama.

Komandai sezonas sākums pavisam neizdevies...
- Kad spēlējām kā komanda, tad arī uzvarējām, bet pārsvarā notika individuāla spēlēšana. Treneris to arī teica – mēs zaudējam tāpēc, ka spēlējam pārāk individuāli, katrs velk deķi uz savu pusi un vāc statistiku, nevis cīnās par kopīgu mērķi. Pēc dažiem zaudējumiem Francijas līgā treneris tika atlaists. Jaunais treneris atnāca, bija stingrāks un uzreiz pateica, ka viss būs daudz citādāk. Bet... Labi, Eirokausā spēlēju vairāk, bet kā Francijas līga – tā pa astoņām minūtēm.

Kāpēc ir tā, ka tieši Francijas līgā tev bija gandrīz divreiz mazāks spēlēs laiks nekā Eirokausā?
- Godīgi sakot, nezinu. Nekritu no spēles ārā. Negribētu teikt, ka Francijas līgā līmenis priekš manis būtu par augstu. Noteikti nē. Zinu, ka tur varu spēlēt. Treneris neko nepaskaidroja. Nebiju apmierināts ar situāciju, kāda tā bija izveidojusies. Pirms līguma parakstīšanas doma bija citādāka. Daudz saprotamāk būtu, ja man dotu iespēju, bet es to neizmantotu. Tad pats varētu atzīt - OK, es te nevaru spēlēt.

Par līguma pārtraukšanu vienojāties abpusēji?
- Nē, līguma laušana bija no kluba puses, un tas man bija pateicīgāk. Ja vēl būtu palicis komandā, un situācija nemainītos, iespējams, es pats ietu pie kluba vadības. Jau sezonas gaitā teicu aģentam, lai meklē man citu komandu, ka neesmu apmierināts ar situāciju. Vismaz tās 20 minūtes gribas, vismaz, lai dotu iespēju.

Tad beigās tev finansiāli tas sanāca izdevīgāk, saņēmi kompensāciju par līguma laušanu.
- Jā, finansiāli sanāca izdevīgāk. Iemesls līguma laušanai arī bija smieklīgs. Viņi atbrīvoja arī trešo numuru, amerikāni, no kura bija gaidījuši vairāk līdera sniegumu. Treneris man pienāca un pateica – man pret tevi nav nekas kā pret spēlētāju, bet mums bija jāatlaiž divi spēlētāji, lai paņemtu vietā citu spēlētāju, kurš sezonu iesāka NBA. Man tas šķita smieklīgs arguments. Īsti nesapratu, vai tā bija taisnība vai tikai attaisnošanās. Labāk tad pasaki, ka neapmierināja tas, kā spēlēju, nedevu ieguldījumu komandā.

Kas vispār tika gaidīts no komandas, kas vēl nesen bija Francijas čempione un spēlēja Eirolīgā?
- Cik nopratu no pirmajiem treniņiem, mums jāiet uz uzvaru visos turnīros. 2012. gadā viņi izcīnīja visu iespējamo – trīs trofejas. Ambīcijas bija augstas – atkārtot šo sasniegumu. Pēc nesekmīgā sezonas sākuma ģenerālmenedžeris teica, ka ar komplektāciju ir nolaists greizi, un atkārtot šos sasniegumus būs ļoti grūti.

Kāds basketbols tiek spēlēts Francijas ProA līgā?
- Teiksim tā, visi lec ar galvu līdz stīpai, zem groza apakšas centri ir daudz fiziskāki, vairāk spēlē uz spēku, bet ārējā līnijā vairāk ir atlētiski spēlētāji. Viens no mūsu komandas spēlētājiem bija kopā ar Jāni Timmu pirmsdrafta nometnē, bet izvēlējās Jāni nevis viņu. Viņš arī bija tāds, kas lec ar galvu līdz stīpai, spēcīgs, bet no ārienes metiens nav labs. Vairāk Francijā dominēja individuāla spēle.

Visas komandas tā spēlēja?
- Cik nu man sanāca redzēt citas komandas, varbūt kādas divas spēlēja lēnāku taktiskāku basketbolu. Pārējās skrēja, pie pirmās iespējas meta pa grozu. No ārējās līnijas varbūt tā spēle nebija tik izteikti fiziska, bet groza apakšā – jā, tur gan. Noteikti tas nebija taktisks basketbols, nebija sarežģītu izspēļu, vairāk skrien un met basketbols.

Salīdzinot ar Itāliju?
- Noteikti atlētiskāks. Uzskatu, ka Francijā ir fiziskākais basketbols Eiropā. Tā, ka vienā spēlē abas komandas pa desmit reizēm ieliek no augšas. Itālijā vairāk gudrāka, taktiskāka spēle. Labāk noteikti patika Itālijā. Vairāk atzīstu komandas spēli, nevis skrien un met pie katras iespējas, neskatoties uz rezultātu.

Noslēdzi līgumu ar „Elan Chalon” septembra beigās. Kas bija līdz tam
- Tādu konkrētu variantu, ka jau aiziet līdz līguma parakstīšanai, vēl nebija. Francūži interesējās jau kādu laiku, bet es nebiju apmierināts ar to, ko viņi varēja piedāvāt finansiāli. Ar trešo reizi tomēr piekritu, Francijā ir laba līga un, protams, vēl arī Eirokauss.

Trīs gadus biji labi nospēlējis Itālijā. No tās puses nenāca piedāvājumi?
- Nekas konkrēts. Otrajā līgā tagad pamainījušies noteikumi par ārzemniekiem, komandā tie drīkst būt vairs tikai divi, un gribējās arī beidzot izmēģināt savus spēkus Itālijas pirmajā līgā. Interese bija, bet nekas konkrēts.

2010. gadā, pirms aizbrauci uz Itāliju, atteicies no VEF piedāvājuma. Kāpēc tāda izvēle un vai tas bija tā vērts?
- Noteikti nenožēloju šo izvēli. Gribēju paprovēt, kā ir būt ārzemniekam. Toreiz arī situācija VEFā, manuprāt, nebija pateicīga. [Trenerim Rimam] Kurtinaitim bija jau savi spēlētāji un sistēma, kurā būtu sarežģīti ielekt iekšā. Man primārais uzstādījums jau pirms sezonas bija tikt uz ārzemēm, lai saprastu, kā ir būt leģionāram, kad no tevis prasa vairāk un lielāku atbildību.

Trīs gadi pavadīti Itālijas otrajā līgā. Vai tur sagaidīji, ka no tevis prasa vairāk?
- Noteikti. Sanāca, ka visas trīs sezonas nospēlēju dažādās komandās, bet pie viena un tā paša trenera. Viņam ļoti patika mans spēles stils, tāpēc ņēma mani līdzi. Kopumā līgā ir normāls līmenis, noteikti augstāks par LBL. Itālijā no 16 komandām jebkura var uzveikt jebkuru, sevišķi mājās. Izbraukumā spēlēt ir ļoti grūti. Bija dažas švakākas komandas, bet kopējais līmenis bija labs. Pagājušā gada VEF tur noteikti uzvarētu, bet neteiktu, ka citu gadu VEF un „Ventspils” komandas tur ietu pāri visiem. Otrajā līgā ir daudz labu itāļu spēlētāju, daudz ārzemnieku ar NBA pieredzi, daudz naturalizēto spēlētāju. Komandā varēja būt tikai trīs ārzemnieki, bet patiesībā ir kādi pieci.

Teici, ka „Elan Chalon” piedāvājums finansiāli nebija tāds, kādu vēlējies. Vai Itālijā maksā vairāk?
- Teiksim tā, piedāvājums no francūžiem bija OK, bet mazāks kā Itālijas otrajā līgā. Tomēr uzskatu, ka spēlēšana Eirokausā aizstāj to. Tas arī bija primārais. Mans mērķis nebija tikai spēlēt Itālijas otrajā līgā. Gribētos pakāpties uz augšu. Francijā līmenis noteikti ir augstāks nekā Itālijas otrajā līgā. Diemžēl netrāpīju īstajā laikā un īstajā komandā.

Ja piedāvātu cita Francijas komanda, būtu gatavs atgriezties vai tomēr gribētu atkal spēlēt tur, kur ir taktiskāks basketbols?
- Protams, daudz labāk man patīk taktisks basketbols, bet domāju, ka būtu gatavs atgriezties Francijā atkal, kāpēc ne, jo līga jau ir ļoti laba. Esmu pārliecināts, ka varu tur spēlēt. Vienkārši ir grūti spēlēt un sevi parādīt, ja tiec laukumā divreiz pa piecām minūtēm. Uzskatu, ka atlētismā daudz neatpalieku no kopējā līmeņa. Protams, atkarīgs arī no tā, ko komanda sagaidītu no manis.

Pagaidām esi atgriezies Liepājā...
- Jā, šobrīd palīdzēšu Liepājas komandai, pilsētai, no kuras nāku, bet, tiklīdz būs mani interesējošs piedāvājums ārpus Latvijas, došos prom. Kad līgums ar „Chalon” tika lauzts, saņēmu zvanu no Liepājas, piedāvāja man palīdzēt viņiem, un tajā pašā laikā viņi palīdzēs man, varēšu sevi uzturēt fiziskajā formā un spēļu ritmā. Nebūs jātrenējas individuāli. Uzskatu, ka Uvis Helmanis ir labs treneris, noteikti varēšu no viņa, ko mācīties.

Izskatās, ka Baltijas līgā Liepājai īpaši vajadzīga tava palīdzība. Esi sekojis komandas gaitām?
- Esmu nedaudz pasekojis, jā. Ja nemaldos, ir viena uzvara? 0-5? Labi, būs jāmaina situācija (smejas). Cerams, ka izdosies.