Šķēles noteikumu pārkāpums spēles galotnē – vai VEF rīkojās pareizi?

Rīdzinieki pret spēcīgo "Strasbourg" aizvadīja solīdu maču un teju visas cīņas laikā atradās vadībā. Tiesa, atlētiskie Francijas komandas basketbolisti pie pretinieku groza labi cīnījās par atlēkušajām bumbām, kas bija arī viena no atslēgām uzvarai. Rezultātam esot 75:73 par labu "VEF Rīga", 12 sekundes līdz spēles beigām pēc minūtes pārtraukuma Šķēle uzreiz pārkāpa noteikumus pret Žanu Batisti Maju. Francūzis iemeta pirmo soda metienu, bet otro raidīja garām, un pirmais pie atlēkušās bumbas bija tieši Kolsons, kurš dažas sekundes vēlāk realizēja arī izšķirošo tālmetienu. Ja Šķēle nebūtu uzsitis sodu, Francijas komanda varētu spēlēt līdz pamatlaika izskaņai, bet tādā gadījumā rīdziniekiem uzvara būtu jānodrošina ar spēli aizsardzībā.

Sportacentrs.com vērsās pie diviem Latvijā atzītiem basketbola treneriem, lai viņi izvērtētu, vai Šķēlem bija jāsit sods. "VEF Rīga" stūrmanis Jānis Gailītis pēc dueļa atzina, ka "vienmēr runā, vai šādi sodi ir pareizi vai nepareizi. Ja uzvar, tad vienmēr saka, ka ir bijis pareizs. Vienu no sodiem viņš aizmeta garām, līdz ar to var teikt, ka bija attaisnoti. Par neizcīnīto atlēkušo bumbu grūti ko teikt, liekas, ka bija neveiksmīga pozīcija un bumba aizgāja aiz muguras."

Artūrs Visockis-Rubenis, "Liepājas" galvenais treneris

"Treneris šādos brīžos darbojas pēc intuīcijas, tur nav pareizas atbildes. Kāda tajā brīdī ir sajūta – varēsim nosegt viens pret vienu vai "pick&roll", vai arī kontrolēsim situāciju, uzsitot sodu un ļaujot pretiniekam mest sodiņus. Ja iemet, mums paliek pēdējais uzbrukums un situācija tiek kontrolēta. Tā ir intuīcija, ko ir teicis arī Bobs Hārtlijs: Ir jāklausa savai iekšējai balsij. Šādā epizodē sist sodu vai nesist – nav pareizas atbildes. Man reiz, kad biju izslēgšanas turnīrā ar "Latvijas Universitāti", bija līdzīga situācija. Spēlējām pret "Valmieru", mums bija +1, un pretinieki devās uzbrukumā. Jānis Kaufmanis jau sezonas laikā pret mums bija izvilcis maču un nodrošinājis Valmierai uzvaru par pāris punktiem. Tāpēc šoreiz speciāli sitām sodu. Viņš iemeta abus sodiņus, mēs paņēmām minūtes pārtraukumu un pēdējā uzbrukumā ar metienu no groza apakšas nodrošinājām uzvaru. Tikpat labi varējām aizmest garām, un visi mani būtu nolinčojuši.

Ja komandai ir +3, tur gan atbilde vienmēr ir skaidra – jāsit sods, lai pretinieks met divus soda metienus un netiek pie trīspunktnieka. Gailītis pēc spēles ļoti labi pateica: Tāds bija lēmums, kas varēja tikpat labi atmaksāties.

Strasbūra pēdējā sekundē iemeta ļoti sarežģītu metienu. Situācija attīstījās ļoti par labu pretiniekiem, jo izskatījās, ka Majs abus soda metienus centās mest grozā, bet vienkārši otro netrāpīja, un "Strasbourg" ieguva atlēkušo bumbu."

Mārtiņš Zībarts, bijušais Latvijas sieviešu izlases stūrmanis

Basketbolā spriež par to, vai jāsit sods pat tajās situācijās, kad komandai ir trīs punktu pārsvars. "VEF Rīga" komandai jau spēles laikā bija problēmas ar atlēkušajām bumbām, bet lielākā kļūda bija, ka to neizdevās iegūt arī pēc pretinieku neiemestā soda metiena. Tā nav taktiska kļūda, bet gan tehniska. Ja "Strasbourg" juta, ka var pret rīdziniekiem izcīnīt bumbu uzbrukumā, tad iespēju – atstāt sev pēdējo uzbrukumu – paredzēja. Ja "VEF Rīga" būtu ieguvuši atlēkušo bumbu, tā būtu priekšrocība. Man vienmēr paticis spēlēt aizsardzībā un ar to izcīnīt uzvaru. Uzbrukums ir krietni atkarīgāks no talanta nekā no gribasspēka un cīņasspara, kā tas ir aizsardzībā."