Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:136, Did:0, useCase: 3

Ko Fils Džeksons sasniegtu ar deviņiem debitantiem?

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Ko Fils Džeksons sasniegtu ar deviņiem debitantiem?
Ainārs Čukste ir vienīgais Latvijas basketbola treneris, kurš izcīnījis medaļas divos Eiropas jaunatnes čempionātos A divīzijā
Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

Montanā dzimušais Filips Daglass "Fils" Džeksons tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem treneriem Nacionālās Basketbola Asociācijas vēsturē. Viņa rēķinā ir trīspadsmit NBA tituli, tai skaitā divi kā spēlētājam "New York Knicks" sastāvā.

No 1989. līdz 2010. gadam Džeksons ar “Chicago Bulls” un “Los Angeles Lakers” komandām vienpadsmit reižu uzvarēja NBA čempionātā, pārspējot leģendārā bostonieša Reda Auerbaha sasniegumus.

Cilvēks ar iesauku “Zen Master” to paveica, savās komandās pulcējot pieredzējušus, rūdītus spēlētājus. Jaunajiem debitantiem Čikāgā un Losandželosā nekad nebija liela loma. Džeksons bija izteikts vecās skolas piekritējs, uzsverot, ka spēlētājiem spēles laiku jānopelna, nevis jāuzdāvina. Viņš par to runāja publiski Phil Jackson Compares Rookies to Plankton .

“Kad puiši ienāk komandā, saku viņiem, ka debitanti (rookies) ir zemāki par planktonu un viņiem to jāsaprot. Tas ir zemākais punkts pasaulē. Tiesības spēlēt jānopelna. Tas ir mācību process. Mēs esam to izrunājuši.”

Pasaulē nav daudz treneru, kuriem ir tādas izvēles iespējas kā Filam Džeksonam. Parasti jāspēlē ar to, kas ir pieejams. Bez variantiem. Un tas nav slikti. To sauc par racionālu resursu izmantošanu.

“Rīdzenes” treneris Ainārs Čukste gadu gaitā ir iemācījies būt racionāls un sasniegt labus rezultātus ar viņa rīcībā esošajām spēlētājām. Par to liecina gan sporta skolas iegūtā reputācija, gan rezultāti darbā ar jaunatnes izlasēm.

2005. gadā Čukste kļuva par pirmo Latvijas basketbola treneri kopš 1939. gada, kurš izcīnīja medaļas Eiropas čempionātā, paveicot to ar 1985. gadā dzimušajām meitenēm. Parasti pēc panākuma parādās kritiķi, pieprasot izdarītā atkārtojumu. Čukste paveica arī to, 2009. gadā Gdiņā izcīnot otro medaļu komplektu, šoreiz ar 1989. gada paaudzi. Viņš ir vienīgais Latvijas treneris, kurš atkārtoti spējis izcīnīt Eiropas čempionāta medaļas A divīzijā.

Šovasar Čukstem nācās rēķināties ar savādākām sastāva komplektācijas iespējām. Viņa rīcībā praktiski nebija 1992. gadā dzimušu spēlētāju. Pirms gada Novisadā spēlēja divas minētā gadagājuma meitenes – Anete Kiršteine un Dita Rozenberga. Debrecenā viņu skaits...saruka uz pusi. Pavasarī kandidātu sarakstā gan tika iekļautas Linda Pagrode un Ilze Teilāne, taču sakarā ar mācībām Amerikā viņas darbu izlasē neturpināja. Kiršteinei, Kristiānai Štauerei un Ievai Eidai turnīra laikā jau bija jābūt aizjūru augstskolās.

Arī 1993. gadā dzimušo vidū atlases iespējas izrādījās ierobežotas. No piecām potenciālām kandidātēm līdz nometnei nokļuva trīs – Agate Geka, Sabīne Dukāte un Guna Lagzdiņa, turklāt pirmā neilgi pirms čempionāta sākuma treniņā guva savainojumu um klātienē valstsvienībai palīdzēt nevarēja. Katrīnai Epnerei jau augusta vidū bija jābūt Amerikā – NCAA augstskolu prasības kļuvušas stingrākas, bet Linda Vilde palika ārpus kandidātu loka.

Iznākumā divas trešdaļas no jaunatnes izlases kandidātēm veidoja 1994. un 1995. gadā dzimušas meitenes, turklāt pēc Gekas, Pagrodes un Teilānes izkrišanas viņu īpatsvars sastāvā pieauga līdz 75 procentiem. Latvijas U20 izlase bija pārliecinoši jaunākā komanda finālturnīrā. Otra jaunākā rotācija ar piecām 1994. gadā dzimušām spēlētājām bija Turcijai, savukārt baltkrievi uz Ungāriju veda četras juniores.

Vēl vairāk – deviņas no divpadsmit Latvijas spēlētājām U20 turnīrā A divīzijā startēja pirmo reizi. Zrenjaņinā un Novisadā spēlēja Dita Rozenberga, Guna Lagzdiņa, Asnāte Fomina. Pārējām meitenēm Debrecenā bija ugunskristības. Iznākumā četras uzvaras deviņās spēlēs, piecpadsmitā vieta un atkāpšanās uz B divīziju.

Vai komanda varēja nospēlēt labāk? Lielākajā daļā spēļu tā nospēlēja tuvu maksimumam. Par to liecina gan uzvaras pār Baltkrieviju, Portugāli un Lielbritāniju (divreiz), gan pārbaudes spēlē Druskininkos apspēlētā Eiropas vicečempione Krievija, gan cienījamā pretestība pret nākamo Eiropas čempioni Spāniju (43:57, mazāk punktus spānietes guva tikai spēlē pret Franciju). Trīs no pieciem zaudējumiem bija 3-5 punktu robežās un vienīgais zaudējums ar lielu starpību (59:83) tika piedzīvots turnīra pēdējā dienā pret Itāliju, kuras sastāvā spēlēja piecas Eiropas junioru čempiones.

Izlases 2012. gada modelis ļoti atšķīrās no 2009., 2010. un 2011. gada sastāviem ne tikai pieredzes ziņā. 1989. - 1991. gadā dzimušo meiteņu vidū bija plaša garo spēlētāju izvēle. Gdiņā rotācijā bija piecas garās (Līga Šurkusa, Karlīne Nīmane, Anete Šteinberga, Laura Vētra un Anna Gailīte), Liepājā piecas plus viena (Vētras un Šurkusas vietā nāca Kristīne Vītola, Linda Rubene un Sabīne Niedola), Novisadā – sešas meitenes, kuras spēlēja ceturtajā un piektajā pozīcijā. Debrecenā garākas par 185 centimetriem bija divas basketbolistes – Paula Tomsone un Rūta Veidere.

Otrkārt, bronzas komandās lielu lomu spēlēja pieredzējušas, divdesmitgadīgas aizsardzes. Gdiņā tā bija Elīna Babkina, Liepājā – Anete Klintsone un Ieva Krastiņa. Debrecenā ārējā līnija pilnībā tika nokomplektēta no juniorēm. Pamata saspēles vadītājai Kristai Brīdiņai nav, ko pārmest. Kopā ar Ditu Rozenbergu viņa bija viena no divām stabilākajām spēlētājām izlases rotācijā, katrā spēlē strādājot tuvu maksimumam.

Garo spēlētāju trūkums ietekmēja aizsardzības kvalitāti, jo nācās spēlēt pret vecākām un garākām sāncensēm. Par spīti tam, komandas sniegums aizsardzībā bija pieklājīgs. Par to liecina sestā vieta cīņā par atlēkušajām bumbām aizsardzībā (vidēji 28,4 bumbas spēlē) un ceturtā vieta pretinieču uzbrukuma precizitātē. Spēlējot pret Latviju, sāncenses realizēja tikai 34,4% metienu no spēles. Vēl vairāk neprecīzu metienu pret sevi atļāva izmest tikai Spānija (31,1%), Turcija (33,8%) un Francija (34,2%).

Problēmas radīja pretinieču tikšana pie atkārtotas iespējas metieniem un maz atlēkušo bumbu uzbrukumā (trīspadsmitā vieta), kā arī cīņa pret agresīvu kontakta aizsardzību. Visspilgtāk tas izpaudās pēdējā spēlē pret Itāliju, kad sāncenses, nezaudējot intensitāti, agresīvi nospēlēja visas četrdesmit minūtes. Ne LJBL, ne LSBL spēlēs tādu pieredzi nav iespējams iegūt.

Trūkstot variantiem uzbrukumā, komanda daudz un sekmīgi uzbruka no distances. Latvijas basketbolistes Debrecenā izmeta visvairāk tālmetienu (vidēji 23,0 spēlē), visvairāk vidēji iemeta (6,9 rezultatīvi metieni), bet precizitātē ar 30,0% bija sestajā vietā (62/207). Trāpīgākās bija turcietes ar 33,8% rezultatīvu mēģinājumu (45/133). Vienā no spēlēm Latvijas jaunietes iemeta tikpat tālmetienu – 14, cik Lielbritānijas komanda visā turnīrā.

Ko iespējams uzlabot? Jāmācās spēlēt pret agresīvu aizsardzību. Jākļūst fiziski spēcīgākām. Jācīnās par atlēkušajām bumbām uzbrukumā. Nopietni jāstrādā pie soda metieniem. No labdarības līnijas Latvijai tikai četrpadsmitā vieta ar 65,3% precizitāti (94/144).

Latvija ar tālmetieniem procentuāli guva 40,6% punktu no spēles, šajā rādītājā pārliecinoši esot pirmajā vietā. Eiropas čempiones spānietes no distances savāca tikai 19,8% no spēles iemesto punktu, savukārt vicečempionēm krievietēm tālmetieni nesa 35,4% punktu. Skaidrs, ka metieni no distances būs viens no galvenajiem Latvijas ieročiem arī nākamajos finālturnīros.

No spēles gūtie punkti un tālmetienu īpatsvars

KomandaIemestie 3p (P)Iemestie 2pKopā3p% no FG
Latvija62 (186)136 (272)45840.6
Ukraina62 (186)165 (330)51636.0
Krievija53 (159)145 (290)44935.4
Slovākija44 (132)132 (264)39633.3
Zviedrija48 (144)149 (298)44232.6
Itālija47 (141)169 (338)47929.4
Turcija45 (135)152 (304)43930.7
Polija40 (120)150 (300)42028.6
Nīderlandes44 (132)159 (318)45029.3
Serbija37 (111)141 (282)39328.2
Lietuva35 (105)125 (250)35529.6
Baltkrievija36 (108)162 (324)43225.0
Portugāle35 (105)143 (286)39126.8
Spānija34 (102)206 (412)51419.8
Francija28 (84)192 (384)46817.9
Lielbritānija14 (42)154 (308)35012.0

Piezīme. Lietuva, Polija, Serbija un Slovākija turnīrā aizvadīja astoņas spēles.

Latvijas U20 sieviešu basketbola valstsvienība Eiropas čempionātā Debrecenā. Foto: www.womensbasketball-in-france.com

Grupu turnīrā Latviju no iekļūšanas Eiropas spēcīgāko komandu divpadsmitniekā šķīra tikai divi negūti punkti. Savukārt Lietuvas un Baltkrievijas spēle noslēdzās ar tādu rezultātu (+6 baltkrievietēm), kas apmierināja visus, izņemot Latviju. Kā parasti, jācenšas visu izcīnīt saviem spēkiem, jo sāncenšu labvēlību gaidīt ir veltīgi.

Kopumā skats nav tik bēdīgs, kā šķiet pirmajā brīdī. Nākamgad U20 čempionātā teorētiski varēs spēlēt 11 meitenes no 2012. gada modeļa, pēc diviem gadiem – deviņas basketbolistes. Ja Latvijas Basketbola savienība izdarīs pareizos secinājumus, uzticēsies treneriem un rūpēsies par papildus atbalsta piesaisti jaunatnes basketbolam, pirmie rezultāti neizpaliks jau divu gadu laikā.

Agras neveiksmes var izrādīties labāka motivācija par ātriem panākumiem. Kurš spēlētājs karjeras laikā aizmeta garām vairāk nekā 9000 metienu, zaudēja gandrīz 300 spēlēs un 26 reizes netrāpīja izšķirošo metienu?

Maikls Džordans.

Viņu no pārējiem atšķīra gribasspēks un spēja pēc neveiksmēm piecelties no jauna. Tas jāmācās visam Latvijas basketbolam.