Indriksons pret Kļaviņu: vai karalis tiks gāzts?
Plkst. 12:00 sāksies LFF kongress, kura gaitā norisināsies arī viens no šā gada gaidītākajiem notikumiem Latvijas futbolā – prezidenta vēlēšanas. Guntis Indriksons pret Krišjāni Kļaviņu – kurš kuru?
Teksta tiešraidi no kongresa varat lasīt ŠEIT, bet video tiešraide vērojama ŠEIT.
Indriksona valdīšana ilgst jau 20 gadu
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas futbola federācijas amatā bijušas vien trīs personas. No 1990. līdz 1995. gadam krēslu ieņēma skandalozais koncerna "Pārdaugava" prezidents Vladimirs Ļeskovs, kurš iepriekšējā jūnijā 70 gadu vecumā devās aizsaulē, no 1995. līdz 1996. gadam saimniekoja advokāts Modris Supe, arī medijos plaši figurējusi personība, bet kopš 1996. gada tronī sēž Guntis Indriksons. Starp pašreizējiem UEFA dalībvalstu prezidentiem vēl ilgāk amatā ir tikai Sanmarīno Futbola federācijas prezidents Džordžo Krešentīni (kopš 1986. gada) un Spānijas Karaliskās futbola federācijas galva Anhels Marija Viljars (kopš 1988. gada).
Vadītāji, LFS priekšsēdētāji, LFF prezidenti
Persona | Termiņš |
---|---|
H. T. Holls | 1921. |
N. Bergs | 1922.-23.; 1925.-26.; 1928.-29.; 1939.-40. |
H. Johansons | 1923. |
J. Redlihs | 1924.; 1935.-39. |
K. Graupners | 1926. |
R. Jansons | 1927. |
P. Ruiga | 1930.-34. |
V. Ļeskovs | 1990.-95. |
M. Supe | 1995.-96. |
G. Indriksons | 1996. – |
Avots: LFF.lv
Joprojām bez jauniem stadioniem un hallēm
Ar Indriksona laiku Latvijas futbolā saistās tādi notikumi kā Rīgas "Skonto" varenība, tolaik itin pieklājīgā "Skonto" stadiona būvniecība, vēsturiska iekļūšana 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā, taču tos vieno vēl kas – tas viss jau sen ir tālā pagātnē…Lai arī pēdējos gados federācijā vērojams daudz izmaiņu un virknē aspektu tās ir lai arī lēnas, tomēr pozitīvas, milzīgas problēmas joprojām ir vienā no galvenajiem lauciņiem, par kura sakārtošanu tiek solīts gadiem – katastrofālā infrastruktūras situācija jeb precīzāk slēgto haļļu, stadionu un laukumu trūkums.
Ko Indriksons savā prezidenta amata kandidāta programmā solīja pirms četriem gadiem? To, ka jau līdz 2015. gadam ir jāuzbūvē mazais līdz 5000 skatītāju vietām ietilpīgais stadions Kr. Barona ielā, kur varētu spēlēt dažādas Latvijas izlases. To, ka jau līdz 2015. gadam ir jāuzbūvē "Futbola mājas". To, ka jāiesāk visi nepieciešamie darbi, lai līdz 2018. gadam būtu iespējams uzbūvēt jaunu lielo – līdz 10000 vietām – stadionu, kur varētu spēlēt konkrēti Latvijas pieaugušo izlase. Arī to, ka jāsaglabā "Skonto" halles eksistence, to pārceļot uz citurieni vai uzbūvējot jaunu. Eksistence gan ir saglabāta, bet ne gluži cerētajā veidā.
Protams, programmā ir arī lietas, kas ir izdarītas – reģionālo jauniešu izlašu, U16 valstsvienības ieviešana, jaunas programmas, Rīgā izveidoti jauni lielie futbola laukumi u.tml. Tomēr daudzu lielo solījumu neizpildīšana vai atlikšana tikai vairojusi neapmierinātību futbola sabiedrībā. Un, ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums – SK "Cēsis" prezidenta Krišjāņa Kļaviņa personā. Diemžēl gan priekšvēlēšanu laiks tika pārvērsts savstarpēju attiecību kārtošanā – sākot ar ārkārtīgi ilgo Kļaviņa kandidatūras izskatīšanu, izvērtēšanu un, beigu beigās, apstiprināšanu un beidzot ar abpusējiem apvainojumiem, apsūdzībām melošanā, krāpniecībā un citos netīros darbos.
Jaunākais prezidents Eiropā?
Kā jau opozicionāram pienākas, Kļaviņš sola uzcelt to, ko federācija nav spējusi, un sagraut to, kas ir izveidots. Vienā brīdī tiek solīts atlaist 95% štata darbiniekus, jau nākamajā teikumā tiek sacīts, ka vēl tomēr būs jāpārbauda, kā tad viņi šo gadu laikā strādājuši – beigās atlaist varbūt nemaz nevajadzēs. Citā brīdī tiek solīts uzcelt halles un laukumus, nākamajā teikts, ka nemaz nevar prognozēt, cik liela vai maza budžeta ietvaros nāksies operēt. Starp citu, LFF publicēja kongresa darba materiālu, atklājot, ka pagājušā gada ienākumi bija 7,47 miljoni eiro, kam vajadzētu būt lielākajam ienākumu budžetam vēsturē.
Lai arī populisma un nepierādītu pieņēmumu brīžiem ir pārāk daudz, jau pieminētais infrastruktūras jautājums varētu būt ļoti spēcīgs trumpis, uz kā rēķina Kļaviņš varētu iegūt diezgan daudz balsu. Jo halles un stadionus sola arī Indriksons, bet viņam jau vairs tic tikai retais. Tāpat reizē viens no lielākajiem mīnusiem un varbūt daudzu acīs, tieši pretēji, viens no plusiem ir Kļaviņa jaunība un niecīgā pieredze futbola saimniecībā. Bijis LFF preses sekretārs, žurnālists, komentētājs un nesekmīgi centies izveidot klubu Islandē, taču futbola organizatoriskajā vidē praktiski nav bijis (šogad gan plānota "Cēsu" dalība 2. līgā) un vēl nav bijusi iespēja neturēt savus solījumus. Kļaviņam šobrīd ir tikai 31 gads, un ievēlēšanas gadījumā viņš kļūs par jaunāko prezidentu starp UEFA dalībvalstīm, par trim mēnešiem apsteidzot rumāni Rezvanu Burljanu.
Kādā sastāvā būs jaunā valde?
Prezidenta vēlēšanu jampadrača laikā diezgan maz uzmanības ticis valdes vēlēšanām, kurām turpmākajos četros gados var būt ļoti liela nozīme. Ja agrāk federācijas prezidents varēja izraudzīties savu komandu un savas uzticības personas, 2012. gada kongresā valdes locekļi tika vēlēti. Un pat, ja prezidenta vēlēšanās uzvarēs Kļaviņš, izskatās, ka valdē varētu palikt vairāki Indriksona atbalstītāji.
Neskaitot prezidentu, tiek vēlēti arī desmit valdes locekļi, no kuriem vēl tiks izraudzīti divi viceprezidenti. Un uz pusi – pieciem no desmit – valdes locekļu amatu pieteicies tikai pa vienam kandidātam. Tie ir Žoržs Tikmers (sieviešu futbola attīstība), Vladimirs Žuks (infrastruktūra un reģionālā attīstība), Juris Keišs (izglītības segmenta attīstība) un Aleksandrs Isakovs (klubu sacensību attīstība), kuri ir arī pašreizējā valdes sastāvā, kā arī Māris Verpakovskis (elites futbola attīstība).
Pa diviem kandidātiem ir futbola biznesa attīstībā (Guntis Blumbergs, Emīls Latkovskis), tautas futbola attīstībā (Dainis Gudermanis, Ainārs Tamisārs) un treneru attīstībā (Aleksandrs Starkovs, Egils Trušēlis), bet lielākā konkurence gaidāma tiesnešu attīstības (Ivars Kazāks, Vadims Direktorenko, Ginta Pēce) un jaunatnes futbola attīstības (Ģirts Mihelsons, Arturs Zakreševskis, Jānis Apse) lauciņā. Jāpiebilst, ka savas kandidatūras atsauca Mihails Zemļinskis (tautas futbola attīstība) un Ainārs Vahtelis (futbola biznesa attīstība).
No pašreizējās valdes balsstiesīgajiem locekļiem šajās vēlēšanās nekandidēs Ingars Eriņš, Jurijs Silovs un Jānis Osis.
Pašreizējā valde
Amats | Persona |
---|---|
LFF prezidents | Guntis Indriksons |
Valsts sektora pārstāvis | Žoržs Tikmers |
Finanšu komitejas priekšsēdētājs | Ingars Eriņš |
Futbola izglītības komitejas priekšsēdētājs | Juris Keišs |
Jaunatnes futbola komitejas priekšsēdētājs | Ģirts Mihelsons |
Klubu sacensību komitejas priekšsēdētājs | Aleksandrs Isakovs |
Reģionu attīstības komitejas priekšsēdētājs | Dainis Gudermanis |
Sabiedrisko attiecību un mārketinga komitejas priekšsēdētājs | Jurijs Silovs |
Sieviešu futbola komitejas priekšsēdētājs | Jānis Osis |
Stadionu un infrastruktūras komitejas priekšsēdētājs | Vladimirs Žuks |
Telpu un pludmales futbola komitejas priekšsēdētājs | Kaspars Lakševics* |
Tiesnešu komitejas priekšsēdētājs | Vadims Čerņikovs* |
Nacionālo izlašu komitejas priekšsēdētājs | Aleksandrs Starkovs* |
*Nav balsstiesību
Valdes locekļa amatu kandidāti
Amats | Kandidāts | Kandidāts | Kandidāts |
---|---|---|---|
Tiesnešu attīstība | Ivars Kazāks | Vadims Direktorenko | Ginta Pēce |
Jaunatnes futbola attīstība | Ģirts Mihelsons | Arturs Zakreševskis | Jānis Apse |
Futbola biznesa attīstība | Guntis Blumbergs | Emīls Latkovskis | |
Tautas futbola attīstība | Dainis Gudermanis | Ainārs Tamisārs | |
Treneru attīstība | Aleksandrs Starkovs | Egils Trušēlis | |
Sieviešu futbola attīstība | Žoržs Tikmers | ||
Infrastruktūras un reģionālā attīstība | Vladimirs Žuks | ||
Izglītības segmenta attīstība | Juris Keišs | ||
Klubu sacensību attīstība | Aleksandrs Isakovs | ||
Elites futbola attīstība | Māris Verpakovskis |
Treknrakstā izcelti pašreizējās valdes locekļi
Kongresa kārtība
Visbeidzot, ir vairāki sīkumi, kas jāzina par paša kongresa norisi. Pirmkārt, lai kongress būtu lemttiesīgs, tajā jāpiedalās vairāk nekā pusei balsstiesīgo biedru (šobrīd LFF ir 105 biedru). Gadījumā, ja kvoruma nebūs – kā notika 2014. gada kongresā -, trīs nedēļu laikā tiks sasaukts atkārtots kongress ar nemainītu darba kārtību. Un, lai atkārtots kongress tiktu atzīts par lemttiesīgu, tajā jāpiedalās vismaz diviem biedriem. Otrkārt, LFF statūtos noteikts, ka vēlēšanu balsojums ir atklāts, taču kongresam ir tiesības nolemt par aizklātu balsošanu – kā to vēlas Kļaviņš.
Treškārt, lai arī pašreiz federācijā ir 105 biedri, domājams, ka vēlēšanās piedalīsies mazāks skaits. Provizoriskajā darba kārtībā, kas gan vēl ir jāapstiprina kongresā, biedru izslēgšana ir paredzēta pirms vēlēšanām, savukārt jaunu biedru uzņemšana – jau pēc vēlēšanām. Ceturtkārt, valdes locekļiem, prezidentam un ģenerālsekretāram kongresā nav balsstiesību, un viņi savu amata pilnvaru laikā nedrīkst tikt izvirzīti par biedru delegātiem (jeb personām, kuras biedrs ir pilnvarojis balsot kongresā).
Piektkārt, par vēlēšanu kārtību – lai kandidāts tiktu ievēlēts, pirmajā kārtā par viņu jānobalso vairāk nekā pusei klātesošo balsstiesīgo biedru, kuru nodotā balss atzīta par derīgu, bet otrajā kārtā pietiek ar parastu balsu vairākumu. Ja uz vienu amatu kandidē vairāk nekā divi kandidāti, sākot ar otro kārtu, no katras kārtas izstājas kandidāts ar mazāko balsu skaitu – līdz paliek tikai divi kandidāti. Ar LFF statūtiem sīkāk varat iepazīties ŠEIT.
Lai arī sākums plānots jau plkst. 12:00, diezin vai vēlēšanu iznākumu varēs sagaidīt ātrāk par vakarpusi vai pat diezgan vēlu vakarpusi. Portālā Sportacentrs.com visas dienas garumā notikumiem kongresā varēsiet sekot līdzi gan video, gan teksta tiešraidēs.
Kongresa darba kārtība
1. Balsu skaitītāja iecelšana;
2. Darba kārtības apstiprināšana;
3. Kongresa reglamenta apstiprināšana;
4. Biedru iecelšana protokola pārbaudei;
5. Biedru izslēgšana;
6. Ziņojums par prezidenta, valdes locekļu, kā arī ģenerālsekretāra darbu;
7. Revidētā gada pārskata prezentācija;
8. Zvērināta revidenta ziņojums;
9. Revidētā gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma apstiprināšana;
10. Neatkarīga zvērināta revidenta iecelšana;
11. Debates;
12. Izpilddirektora ziņojums par futbola ilgtermiņa attīstības plānu;
13. Diskusija par LFF prezidenta amata kandidātu atbilstību LFF prezidenta amatam;
14. LFF prezidenta un valdes locekļu vēlēšanas;
15. LFF juridisko komisiju locekļu ievēlēšana;
16. Biedru kandidātu uzņemšana;
17. Biedru uzņemšana;
18. Kongresa slēgšana.
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+7 [+] [-]
-4 [+] [-]
+12 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
+6 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
Bet ar Kļaviņa (ne atbalstu, ne noliedzu viņa kadidatūru) kandidēšanu pīļu dīķī ūdens ir sakustējies. Viņš varētu arī mēģināt kandidēt uz hokeja federācijas prezidenta amatu, lai Lipmanam arī "apnīk" tronī sēdēt.
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
-1 [+] [-]
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
"Šī programma tiks publicēta tuvākajās dienās līdz kongresam – internetā, manā „Twitter” profilā."
[+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
Ir sagatavots. Galvenā ideja ir izveidot treneru apmācības sistēmu, lai tālāk nodotu klubiem tās idejas, kas ļautu sagatavot spēlētājus, kas ir tehniski atbilstoši sagatavoti mūsdienu futbola prasībām. Un lai viņi ir arī fiziski gatavi brīdī, kad sasniedz brieduma gadus. Lai viņi būtu vajadzīgi lielajās līgās lieliem klubiem. Ja mums būs spēlētāji lielajos klubos... es nerunāju par Madrides „Real” vai „Manchester United”, bet ja mums spēlētāji būs kaut vai, teiksim, „Eibar”, „Ajaccio” vai „Norwich City”, arī tas jau būs liels kvalitātes rādītājs. Un ja mums būs uzreiz seši septiņi astoņi tādi spēlētāji, tas nozīmēs, ka mēs praktiski varam pretendēt uz katru finālturnīru. Un tas ir šis ilgtermiņa mērķis – padarīt Latvijas futbolu tādu, ka mums ir spēlētāji, kuri ir gatavi spēlēt drosmīgi, gatavi paši spēlēt futbolu, nevis traucēt to darīt otrai komandai, paši neko neveidojot. Šī programma tiks publicēta tuvākajās dienās līdz kongresam – internetā, manā „Twitter” profilā.
Vai, tavuprāt, šobrīd pie šī brīža vadības jaunatnes futbolā nav šādu ideju, bet galvenais ir, kā tu saki, jaukt spēli pretiniekam?
Uzskatu, ka nav šādu ideju. Un nav vēlmes darīt kaut ko lietas labā, jo jauniešu līmenī, lai absurdās akadēmiju sistēmas rezultātā saņemtu naudu, ir jāuzrāda rezultāts jauniešu spēlēs. U-14, U-16 vecumā – tas taču ir nonsenss! Ko tad mēs gribam – lai rezultāts spēlē JFC „Skonto” – „Liepāja” U-14 vecumā izšķir to, vai šis klubs ir labs vai slikts? Nē! Uzskatu, ka tā ir absolūti nepareiza sistēma, kas tiks mainīta. Mēs nekad vairs neprasīsim no jaunatnes klubiem rezultātu Latvijas čempionāta spēlēs un tabulā. Tā ir tā lielā atšķirība. Mēs vēlamies sekmēt to, lai spēlētāji pēc iespējas gatavāki būtu brīdī, kad jau jāspēlē futbols 11 pret 11, kad sākas Latvijas jaunatnes izlašu vecums.
Viena lieta, ko redzu maināmu uzreiz - ja atļaus finansiālā situācija, divu gadu laikā izveidot sistēmu, ka Latvijas izlases jau no U-11 vecuma (talanti no visas Latvijas) reizi mēnesī vai reizi trīs nedēļās sapulcējas šeit, Rīgā – aizvadīsim dažu dienu treniņnometni un vedīsim šos spēlētājus uz ārzemju turnīriem par LFF naudu. Un tas būs gan puišiem, gan meitenēm. Tādā veidā, domāju, dosim šīs labās spēles, kas mums trūkst – ar labiem pretiniekiem jau no paša sākuma. Un ticu, kad viņi sasniegs U-15, U-16 vecumu, tie jau būs cita līmeņa spēlētāji.
Minēji, ka rezultāts nebūs noteicošais faktors, dalot futbola akadēmijām finansējumu. Kas tad būs tas faktors?
Visiem tiks izdalīts vienāds finansējums, bet šeit es vēlos paskaidrot. Šajā brīdī mums ir 104 biedri – visiem biedriem būs piecu tūkstošu eiro finansējums. Visās Latvijas čempionātu pieaugušajās divīzijās – Virslīgā, 1.līgā, 2.līgā, 3.līga un, ja vēlāk vēl izveidosies citas līgas, - būs dalība bez maksas. Par tiesnešiem nebūs jāmaksā. Tieši
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Vai nu Gorkšs vai Šūveižda?
+1 [+] [-]
[+] [-]