Matīss: "Futbolistes vēlas nokļūt ārvalstīs, mācīties un spēlēt futbolu citā līmenī"

Kādi ir galvenie secinājumi par aizvadīto gadu?
Šis gads sieviešu futbola izlasei bija piesātināts ar oficiālām un labām spēlēm. Spēlējām pret dažādiem pretiniekiem ar atšķirīgu spēles stilu – Jordānija, Kazahstāna, Gruzija, tā pati labi zināmā Igaunija un Lietuva... Pozitīvi, ka mūsu meitenes šogad tiešām spēlēja futbolu, nevis tikai stāvēja aizsardzībā. Mērķtiecīgi tika veidoti uzbrukumi, pozitīvi iepriecināja rezultativitāte. Gandrīz katrā spēlē guvām vārtus. Šogad uzvarējām starptautisku turnīru Kiprā un izcīnījām Baltijas kausu.

Lielākais pārdzīvojums, kāpēc sezonu nevaram tomēr saukt par pilnībā izdevušos, protams, ir nekvalificēšanās Pasaules kausa kvalifikācijas pamatturnīram. Svarīgākajā mirklī nedaudz pietrūka aukstasinība, lai realizētu savus momentus. Pie tā mums vēl jāstrādā. Nākamgad centīsimies uzkāpt vēl vienu pakāpi augstāk! Pirmais solis būs starptautisks turnīrs pavasarī Turcijā, kurā mūs sagaida vēl stiprākas pretinieces nekā tās bija šogad. Komandai tas būs labs pārbaudījums. Uzskatu, ka šogad esam pietuvojušies tuvāk Eiropas vidējam līmenim. Turcijā paskatīsimies, ko pašlaik esam spējīgi parādīt laukumā uz tādu komandu fona kā Meksika, Rumānija, Ukraina un citām.

Kā valstsvienības rezultātu progress ietekmēja komandas iekšienē esošās prasības un sportiskās ambīcijas?
Viennozīmīgi prasības aug. Meitenes pašas apzinās un sāk domāt par to, kā augt individuāli. Šodien viņas ne tikai domā, kā uzvarēt Sieviešu futbola līgā, bet arī lūkojas tālāk... Futbolistes vēlas nokļūt ārvalstīs, mācīties un spēlēt futbolu citā līmenī. Jaunās meitenes šodien izlasē nāk jau ar savu skatījumu. Viņas ar futbola palīdzību vēlas augt kā personības. Šīs paaudzes domāšanas stils ir mainījies.

Neskatoties uz vidējo vecumu valstsvienībā – 20,5 gadi, mūsu komanda šobrīd jau ir nobriedusi. Jā, gadu ziņā mūsu izlase joprojām ir jauna, taču tai piemīt pieaugušo domāšana. Futbolistes mācās individuāli ne tikai treniņos, bet arī skatās uz dzīvi no sava skatpunkta tiešā saistībā jau ar futbolu.

Kā LFF un valstsvienība var sekmēt spēlētāju karjeras turpmāko izaugsmi šobrīd?
Pirmkārt, mēs paši federācijas iekšienē nepārtraukti pārrunājam to, kādā veidā attīstīties tālāk. Uz šo momentu saprotam, ka vienā vecumā nevar būt labas visas meitenes uzreiz. Taču katrā vecumā ir individuāli spēcīgas futbolistes. Pagājušajā nedēļā organizatoriskajā sapulcē tikāmies ar pašmāju sieviešu un meiteņu futbola klubu treneriem, kur tika pārrunāti dažādi jautājumi. Mēs definējām to, ka mums pašiem ir jānosprauž savs mērķis, uz kuru iet, proti, kurā brīdī pievērsties elites vecumam, ja attiecīgajā vecuma grupā nav tik daudz labas meitenes. No treneru puses izskanēja daudz pozitīvas idejas. Nākamgad mēģināsim tās realizēt! Protams, tas nenoņem atbildību no klubiem, kuros ikdienā futbolistēm jāstrādā vairāk. Arī LFF vairāk jāpieliek pūles. Tas ir kopīgs darbs. Tikai kopīgi varam kaut ko panākt, veicinot savstarpēju izaugsmi.

Pirmo gadu aizvadījusi LFF Futbola akadēmija meitenēm. Vai projekts kopumā attaisno uz sevi liktās cerības? Kādi uzlabojumi jāveic nākamajā gadā?
Pozitīvi, ka tika sperts pirmais solis un ar LFF Sporta direktora Daiņa Kazakeviča atbalstu šāda akadēmija meitenēm šogad tiešām tika izveidota. Tomēr līdz galam, manuprāt, tā netika pareizi realizēta, ko savukārt mēs centīsimies labot jaunajā sezonā. Gada nogalē ar treneriem secinājām, ka šogad akadēmijā tomēr tika uzaicinātas pārāk daudz meitenes. No vienas puses tas ir labi. No otras puses mums tomēr jākoncentrējas uz individuāli spēcīgākajām futbolistēm. Attiecīgi 2018. gadā tas arī tiks darīts. Tiks izvēlētas maksimums 25 futbolistes noteiktā vecuma grupā, ar kurām tiks arī strādāts pastiprināti, paaugstinot viņu meistarību. Jāsaprot, ka šis vecums jau atrodas tuvu elites līmenim. Attiecīgi, ja mēs gribam, lai aug pašmāju labāko spēlētāju izaugsme, mums akadēmijas ietvaros jādod viņām viss, ko varam iedot jau šajā vecumā.

Šogad izveidota jauna gada nominācija – Latvijas labākā jaunatnes spēlētāja, kurā par pirmo laureātu kļuva Anastasija Fjodorova. Kā vērtējama viņas izaugsme šogad?
Pirmkārt, šāda nominācija viennozīmīgi ir vajadzīga. Pateicoties treneriem Rēzeknē - Vjačeslavam Golubevam, Mihailam Oļipovam un savulaik arī aizsaulē esošajam Anatolijam Izmailovam, Anastasija šogad ir izaugusi kā personība un kā cilvēks. Futbolistes dotumi viņai ir ļoti labi. Prieks, ka Anastasija redz sevi futbolā. Tieši šajā jomā viņa grib saistīt savu nākotni un augt. Manā vērtējumā šogad viņa ir viena no labākajām pašmāju jaunajām futbolistēm. Šogad varam atzīmēt arī Karlīnu Miksoni, Annu Krūmiņu, Sandru Voitāni. Tās ir meitenes, kas labi spēlēja gan nacionālajā, gan arī U-19 izlasē. Katra no viņām ir ar savām stiprajām īpašībām un katra būtu pelnījusi šo balvu. Attiecībā uz Anastasiju vēl atzīmēšu, ka viņas klubs Rēzeknes FA/BJSS šogad spēlēja Sieviešu futbola 1. līgā. Manuprāt, viņa ir pāraugusi šo līmeni un ir laiks tēmēt augstāk!

Trešo reizi par Latvijas labāko futbolisti atzīta Olga Ševcova. Ar ko viņa šogad izpelnījās lielākas balsotāju simpātijas nekā citas futbolistes?
Visi sieviešu futbolā iesaistītie redzēja, ka Olga, atgriežoties futbolā pēc dēla piedzimšanas, joprojām ir ļoti tehniska un meistarīga futboliste. Viņa šogad atgriezusies citā līmenī. Olgai deg acis un viņa gūst prieku no katras sekmīgas epizodes laukumā. Tas bija galvenais, ko personīgi saskatīju viņā pēc atgriešanās šajā sezonā. Ja cilvēkam patīk tas, ko viņš dara, un to dara ar lielu gandarījumu, attiecīgi viņš atveras un dara visu ar krietni lielāku iedvesmu. Olga ir lielisks piemērs tam. Mēs visi zinām viņas kā futbolistes labākās īpašības – papildus tehnikai un meistarībai tā ir arī domāšana un gaišums galvā tieši futbola ziņā.

Tomēr es personīgi šogad kā labāko spēlētāju balsoju par Renāti Fedotovu. Arī viņa bija viena no tām, kas sezonas laikā izauga individuāli pati, kā arī vienlaikus palīdzēja Olgai un pārējām komandas biedrenēm progresēt. Novēlam Renātei sekmīgu izveseļošanās procesu šajā starpsezonā pēc traumas sadziedēšanas un sekmīgu atgriešanos laukumā jaunajā sezonā!

Kādi ir Latvijas nacionālās sieviešu futbola izlases tuvākie pasākumi un spēles 2018. gadā?
Jau otro gadu pēc kārtas esam saņēmuši uzaicinājumu piedalīties starptautiskā turnīrā Turcijā. Šogad tur nedevāmies, jo bijām apstiprinājuši dalību Afrodītes kausa izcīņā Kiprā. Šobrīd ir dota zaļā gaisma, un 2018. gadā mēs dosimies uz Turciju. Papildus mājiniecēm šajā turnīrā dalību jau apstiprinājušas tādas izlases kā Meksika, Ukraina, Rumānija. Pārrunu procesā ir vēl vairāku komandu iespējamā dalība. Turnīra norises laikā – no 28. februāra līdz 6. martam - laikapstākļi Turcijā ļauj aizvadīt ļoti labas spēles. Šis mums būs ļoti vērtīgs solis, lai nepazaudētu spēļu ritmu un domātu par savu izaugsmi. Ja aizvadītajā sezonā spēlējām ar sava līmeņa komandām, tad nākamajā solī vēlamies spēlēt pret stiprākiem pretiniekiem.

Nākamgad augustā mūs sagaida arī tradicionālā Baltijas kausa izcīņa, savukārt UEFA Eiropas čempionāta nākamais kvalifikācijas turnīrs sāksies 2019. gadā.

Ko vēlaties jānovēl futbolistēm, treneriem un līdzjutējiem šī kalendārā gada izskaņā?
Šajā gadu mijā gribētu novēlēt futbolistēm primāri veselību un pareizu pieeju treniņprocesam, kas jāorganizē, lai nerastos traumas un ar to saistītās problēmas! Pret to jāattiecas nopietnāk! Pēdējā pusotra gada laikā traumas valstsvienības spēlētāju vidū parādījušās salīdzinoši bieži. Attiecīgi futbolistēm jāiegulda lielāks specifisks darbs, lai nerastos veselības problēmas.

Otrkārt, klubiem novēlu nenolaist rokas grūtos brīžos! Latvijas sieviešu un meiteņu futbolā ir vērojama izaugsme un atdeve. Tomēr mūsu klubi un treneri nevar apstāties pie sasniegtā pašlaik. Ja rodas grūtības, vienalga jāturpina progresēt, jācenšas sagaidīt tas momentiņš, kad atkal var sākties izaugsme! Varbūt labāk izdarīt vienu soli atpakaļ un tad trīs uz priekšu, nevis nedarīt vispār neko.

Paldies katram, kas ikdienā strādā sieviešu un meiteņu futbola labā!

Izmantotie resursi:
Didzis Matīss: mūsu valstsvienība ir jauna,...