Paula Strautmane: "Vajag kādam iedot ribās, lai mūs respektē"

Trešdien, 27. novembrī, izcīnītā uzvara scenārija ziņā tuvojās NCAA čempionāta pirmās kārtas spēlēm, kurās apgabala pirmā komanda tiekas ar sešpadsmito. Jā, šī nebija izslēgšanas spēle. Jā, Eirolīgā nosacītā līmeņu starpība starp pirmo un sešpadsmito komandu ir mazāka (Ziemeļamerikas studentu sportā ranga nosacīti 1.-4. vienība tikai divas reizes ir zaudējusi 61.-64. labākajai dalībniecei – 1998. gadā "Stanford" meitenēm, 2018. gadā "Virginia" puišiem), taču TTT guva unikālu panākumu.

Milzīga nozīme uzvarā bija līderu uzņēmībai, taču basketbola komandā ne mazāk svarīgas ir otrā plāna lomas. Nav svarīgi, cik punktus tu gūsti. Svarīgi ir, cik tu vari dot komandas uzvarai. Paula Strautmane savām komandām jau 10 gadus atdod sevi visu, tāpēc viņa ir NCAA “Sweet 16” dalībniece un Latvijas valstsvienības spēlētāja.

Novembris ir TTT, Latvijas valsts dzimšanas un futbola valstsvienības lielākās uzvaras – 2003. gadā – mēnesis. Tagad tas būs vēl vienas neticamas uzvaras mēnesis – nav šaubu, ka klubu basketbolā šo panākumu atcerēsies arī pēc vairākām desmitgadēm. Paula savas 15 minūtes laukumā pabeidza ar +/- rādītāju 2, četrām izcīnītām bumbām zem groziem un trīs rezultatīvām piespēlēm.

Kā var raksturot tādu spēli?
Lieliska spēle. Pirmā, kurā izpildījām spēles plānu. Otrkārt, realizējam taktiskās lietas. Bija jāiemet 90% soda metienu – to mēs izdarījām. Visā spēlē pieļāvām tikai 13 kļūdas. Mēģinājām postot iekšā – arī tas izdevās.

UGMK ir labākā priekšējā līnija Eirolīgā. Kuras no trenera norādēm izdevās izpildīt?
Pret augumu pārsvaru gāja grūti. Mēģinājām, lai viņas vairāk saņem bumbu ārpusē, tālāk no groza, taču to bija ļoti grūti izdarīt. Centāmies piespiest viņas spēlēt citādāk. Pirmajā puslaikā tas izdevās. Nākamajās 20 minūtēs viņas sāka spiest uz apakšu, bet mēs jau bijām atradušas spēles garšu.

Pret Jekaterinburgu spēlēji pirmo reizi, taču zinu, ka pretinieču komandā ir tev pazīstamas spēlētājas.
Ja esi sieviešu basketbola spēlētājs vai līdzjutējs, tu zini visu UGMK spēlētāju uzvārdus no Eirolīgas, WNBA un valstsvienību spēlēm. Pret dažām, piemēram, Emmu Mēsemanu, sanācis spēlēt izlasē. Marija Vadejeva un Raisa Musina ir manas vienaudzes – uzaugām, spēlējot viena pret otru. Ja citās komandās atpazīsti tikai līderes, Jekaterinburgā zini no pirmās līdz pēdējai spēlētājai.

Teici par Musinu un Vadejevu. Vai atceries, kad tikies ar viņām pirmo reizi?
Tas varēja būt 13-14 gadu vecumā, kad “Rīdzene” spēlēja Eiropas meiteņu basketbola līgā (EGBL). Musina un Vadejeva pārstāvēja Maskavas “Sparta&K”. Pazīstam viena otru, sveicināmies. Pirmdien vakarā pēc mūsu treniņa, ejot ārā no zāles, pārmiju dažus vārdus ar Vadejevu.

Viens no Latvijas treneriem teica, ka gribētu savā komandā redzēt 10 tādas spēlētājas kā Paula Strautmane. Tu esi viena no spēlētājām, pateicoties kurām, TTT ieņem pirmo vietu Eirolīgā cīņā par atlēkušajām bumbām. Kuras stiprās puses vari izcelt?
Manuprāt, katrai spēlētājai ir lietas, kuras viņa māk labāk. Neesmu pati tehniskākā spēlētāja. Zinu, ka man tas jāatstrādā ar melno darbu. Uzskatu to par savu pienākumu. Man jādod komandai enerģija un cīņas spars. Ekstra bumba, ekstra atbloks vai “kādam iedot ribās”, lai mūs respektē.

Mūsu priekšrocība varētu būt sportiskais gars. Nedomāju, ka pastāv izteikti plusi vai mīnusi. Katra spēlētāja cenšas izpildīt trenera prasīto.

Galvenais treneris trešās ceturtdaļas beigās tika izraidīts no zāles. Matīss Rožlapa turpināja spēli. Kā komanda reaģēja?
Pirmo reizi spēles laikā piedzīvoju, ka trenerim jāpamet zāle. Priecājos, ka treneris mūs aizstāvēja. Protams, tiesneši respektēja lielāko klubu un lielākās spēlētājas. Trenerim tādos gadījumos jāaizstāv sava komanda. Prieks, ka viņš tā izdarīja. Matīss ar mums ir katru dienu. Zina basketbolu tikpat labi kā galvenais treneris. Zina spēles plānu. Viņš bez problēmam veica galvenā trenera pienākumus.