Luīze Šepte: "Uzmet lūpu, pēc tam sasit pieci – esam draudzīga komanda!"

Ungārijas jaunatnes basketbola centrs Šoprona – 2016. gada 29. jūlijs, Eiropas U18 čempionāta ceturtdaļfināls. Latvija tiekas ar fiziski spēcīgo un labi sagatavoto Beļģijas junioru izlasi. Īsi pirms trešās ceturtdaļas beigām tablo rāda 30:44 pretinieču labā, bet latvietēm uzbrukumā neveicas...

Cīņas gaitu mainīja Luīzes Šeptes drosme. Tobrīd 16 gadus vecā ventspilniece uzņēmās spēlēt viens pret vienu un pārsteidza pretinieces, izšķirošajās minūtēs sametot 17 punktus. Latvijas juniores pirmo reizi sasniedza Eiropas pusfinālu un pirmo reizi kvalificējās Pasaules U19 kausa izcīņai.

Pirms 1999. gadā dzimušo meiteņu veikuma Eiropas četriniekā bija spēlējusi tikai Latvijas valstsvienība (2007 – ceturtā vieta) un U20 jaunietes (2002 – ceturtā vieta; 2005, 2009, 2010 – trešā vieta). Gadu vēlāk pusfinālā pirmo reizi iekļuva arī Kaspara Mājenieka trenētā U16 izlase.

Drosme turpināt – tie ir pirmie divi vārdi, kuri raksturo Luīzi. Septiņus mēnešus pirms debijas U19 pasaules čempionātā meitene pārrāva ceļgala priekšējās krusteniskās saites un sezona bija beigusies. Tikai ne Luīzei – viņa tika atpakaļ apbrīnojami ātri un 2017. gada 17. jūlija rītā iekāpa lidmašīnā uz Itāliju.

Pozitīva attieksme pret dzīvi, ģimenes atbalsts, uzņēmība un draugu plecs – grūti pateikt, kas palīdzēja visvairāk. Droši vien visu pūļu summa, kas lieliski piestāv šī gada “TTT junioru” modelim. Svētdien, 25. martā, Aināra Čukstes trenētā komanda pirmo reizi izcīnīja bronzas medaļu Latvijas-Igaunijas līgā, bet Luīze Šepte nopelnīja vietu “Final Four” simboliskajā pieciniekā.

”TTT juniores” ir saliedēta, draudzīga, kaujinieciska komanda. Vai pirms “Četru fināla” spēlēm Liepājā mēģinājāt sevi papildus motivēt?
Mēs tiešām esam komanda, kura turas kopā. Bieži tiekamies arī ārpus spēlēm – ejam uz teātri, kino. Neteiktu, ka darām trakas lietas – pārsvarā izvēlamies mierīgus atpūtas pasākumus. Kodols turas kopā un uztur komandas garu. Gatavojāmies nopietni – “Četru finālā” spēlējām pirmo reizi!

Kādreiz viena otrai apnīkat?
Niķi un stiķi gadās katrai. Dienu vēlāk viss tiek aizmirsts. Uzmet lūpu, pēc tam sasit pieci. Neturam sliktu prātu viena uz otru.

Kā treneris ieteica rīkoties spēlē par trešo vietu?
Treneris teica – RSU ir pieredzējušas spēlētājas, dažas spēlējušas izlasēs. Mēs esam jaunākas, mums jāskrien ātrāk. Domāju, ka izdevās viņas noskriet. Centāmies visu laiku spēlēt ātri, veikt ātras izspēles.

Agrāk mācījies un dzīvoji Ventspilī. Kas bija izšķirošais, pieņemot lēmumu pārnākt uz Rīgu – treneris Čukste, iespēja trenēties TTT, citi apsvērumi?
Vairāki apstākļi. Uzaicināja TTT – trenējos ar lielo komandu, spēlēju pie juniorēm. Būtiska nozīme bija iespējai trenēties augstākā līmenī. Ir starpība – trenēties jaunatnes grupā Ventspilī vai kopā ar profesionālām spēlētājām.

Viena lieta nav mainījusies – arī tagad, iespēju robežās, pārstāvu dzimto pilsētu Latvijas Jaunatnes basketbola līgas U19 čempionāta spēlēs. Aizbraucu palīgā, kad varu. Parasti tas notiek nedēļas nogalēs, kad “TTT juniorēm” nav spēļu.

Cik daudz sanācis trenēties TTT lielajā komandā?
Pagājušajā gadā – vairāk. Pēc smagā savainojuma ar treneri nolēmām, ka šosezon vairāk jātrenējas ar “TTT juniorēm”.

Kas bija grūtākais, pārnākot uz Rīgu – smagie treniņi, mācības, sadzīve?
Sākums nebija viegls, jo iepriekš visu laiku dzīvoju ģimenē. Dzīvošana vienai bija liels izaicinājums. Arī treniņi kļuvuši nopietnāki – mērķtiecīgāki, ar stiprākām meitenēm, pieredzējušām spēlētājām. Šogad jau ir vieglāk.

Zinu, ka Tev ir piedāvājumi spēlēt studentu komandās ASV. Vai esi izdarījusi izvēli?
Ir vairāki varianti, par kuriem domāju. Izvēles laiks tuvojas, taču turpinu apsvērt iespējas. Tas nav viegls lēmums. Jāpabeidz Latvijas sezona, pēc tās būs laiks mierīgi padomāt. Būs labi!

Pastāsti par savām komandas biedrēm!
Marianna mūs visu laiku atbalsta. Jete arī visu laiku uzkurina – pati jaunākā, bet ļoti kaujinieciska spēlētāja, kura nebaidās kļūdīties. Māra ir ātra spēlētāja. Domāju, ka komandas kodols izveidojies ļoti labs.

Ir vēlēšanās izcīnīt vēl vienu medaļu?
Kam tādas vēlēšanās nav? Jāturpina spēlēt Latvijas līgā – ceru, ka tiksim tālu.

Iekļaušana simboliskajā pieciniekā bija pārsteigums?
Domāju, ka balva tiks Janetai – viņa arī būtu pelnījusi. Pati koncentrējos spēlēm Liepājā, palīdzēju komandai, darīju prasīto.