Porziņģa atgriešanās: Dončiča fons, izmaiņas statistikā un spēle postā

Dončiča sniegums mazina spiedienu uz Kristapu

Protams, nedrīkstam aizmirst, ka pagaidām ir aizvadītas tikai 16 spēles pēc teju divu gadu pauzes. Pēc traumas, kas ir ļoti sarežģīta ne vien fiziski, bet arī psiholoģiski. Citā pilsētā, citā komandā un ar citiem partneriem, turklāt pēc joprojām svaiga Ņujorkas atvadu mobinga dažādās tā izpausmēs. Izdalot šā brīža Kristapa demonstrēto sniegumu un statistikas rādītājus ar iepriekš minēto apstākļu koeficientu, bijušais “Sporta Avīzes” galvenais redaktors Ingmārs Jurisons "vienradža" atgriešanos vērtē ar diezgan lielu plusa zīmi.

"Protams, ir trūkumi, un gana uzskatāmi – metienu izvēlē, posta situācijās, kājas un domāšana laukumā vēl nedarbojas uz 100%, taču kritiskie vērtējumi bieži vien ignorē apstākļus. Gan jau pieminētos, gan Doničiča negaidīti dominējošo sezonas startu, kas vēl vairāk akcentē potenciālās otrās zvaigznes nepilnības, un pirmajā raundā sagādā negaidītu nokdaunu gaidāmajā cīņā par pirmo vijoli komandā. Turklāt kritiķi primāri atsperas uz vasarā noslēgtā līguma cipariem. Ar šo spiedienu bija jārēķinās, tas ir pamatots, un nevar būt iebildumu, tomēr – tas ir ilgtermiņa līgums, un mēs šobrīd runājam par pirmajām 16 no apmēram 450 spēlēm," atgādina Jurisons.

Līdz mačiem, kuros šajā līgā spēlē ar pilnu atdevi, vēl ir vairāki mēneši, un rudens varoņi pavasaros nereti nokūst reizē ar sniegu. Šobrīd ir jāpriecājas par Dončiča fenomenu, kas ļauj krāt uzvaras play-off ceļazīmei, taču Jurisons netic, ka tā būs ātrgaitas šoseja līdz pat sniegpulkstenītēm. "Kārlails ir ļoti gudrs treneris, un, kad pienāks brīdis meklēt risinājumus – domāju, šobrīd neizmantotais KP potenciāls būs viena no pirmajām rezerves patronām. Esmu diezgan drošs, ka pats Kristaps to saprot, un domāju, ka tāpēc panikas nav (lai gan zināms diskomforts pieļauju gan ir). Lai Luka plosās, KP uzdevums pa šo laiku ir strādāt pie savām pagaidām vājākajām vietām un būt gatavam uznācienam. Kādā brīdī saskanīgā Dončičs/Porziņģis duetā būs ieinteresēts arī pirmais no abiem, nemaz nerunājot par kluba vadību," uzskata žurnālists.

Sportacentrs.com basketbola apskatnieks Andrejs Siliņš kolēģa rezumējumam piekrīt - kamēr komanda uzvar, tikmēr Kristapam nevajadzētu būt neapmierinātam. Turklāt viņam pašam šāda situācija nāk par labu, atvieglojot viņa atgriešanos laukumā pēc tik ilga pārtraukuma. Dončiča sniegumam un sabiedrības uzmanībai uz Dončiču vajadzētu noņemt no Kristapa pleciem spiedienu, kāds būtu gadījumā, ja viņš būtu tas, no kura pēc maksimālā līguma noslēgšanas tiktu gaidīti brīnumi. "Protams, NBA ir līga, kurā superzvaigznēm ir lieli ego, kas nereti tiešā veidā transformējas arī laukumā. Jāsaprot arī tas, ka basketbols mūsdienās ir mazo spēlētāju spēle un garā spēlētāja sekmes ir tiešā veidā atkarīgas no mazā spēlētāja snieguma. Dalasa uzbrukumā spēlē ar īsām sadarbībām, ļoti vienkāršu basketbolu, bet, kamēr komandai ir rezultāts, nav iemesla neko kardināli mainīt."

Vienlaikus ir svarīgi, lai aizkulisēs tiktu pildīts mājasdarbs tiem brīžiem, kad komandas rezultātos būs kritums, jo tieši tad var rasties pamats neapmierinātībai. Pagaidām saikne starp Betmenu un Robinu nav tik spēcīga, kādu to varētu vēlēties, bet šim duetam ir jādod laiks, jo svarīgi ir daudz dažādi aspekti. Tostarp abu attiecību ķīmija ārpus laukuma. Cik var noprast, ar to viss ir kārtībā un tas ir pamats, lai pamazām to transformētu arī laukumā. Pozitīvais ir jau tas vien, ka Porziņģis pēc Ņujorkas paģirām ir nonācis relatīvi stabilā organizācijā pie laba galvenā trenera, devīga īpašnieka, un galu galā klubā ar konkrētu vīziju un iespēju spēlēt izslēgšanas spēlēs ilgus gadus. Šobrīd viņš drīzāk koncentrējas uz sava snieguma uzlabošanu, taču nav izslēgts, ka pienāks brīdis, kad pie lomu sadales tēmas būs jāatgriežas.

Vairāk atlēkušo bumbu, bet sliktāks metienu procents

Lai gan dažreiz pēc ķermeņa valodas varētu spriest, ka Porziņģis škrobojas par nesagaidītu piespēli labā pozīcijā, Kristaps ir atradis citus veidus, kā palīdzēt komandai - ir viens no labākajiem metienu bloķētājiem līgā un ir būtiski uzlabojis rādītāju atlēkušajās bumbās. Tās ir mazās lietas, uz kurām pēc tik ilgas prombūtnes no jauna būvēt savu spēli. "Pagaidām nav stabilitātes metienos, bet labā ziņa ir tā, ka metiena forma līdz ar būtisku muskuļu masas pieaudzēšanu nav mainījusies. Tāpēc jādomā, ka metienu garšas atgūšanai vajadzīgs tikai laiks," secina Siliņš.

"Delfi" basketbols eksperts Reinis Lācis norāda, ka krustenisko saišu savainojumi kā Latvijā, tā ASV ir fenomens ar vairāk jautājumiem nekā atbildēm. Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk basketbolistu pēc šādas traumas izārstēšanas nezaudē ne kripatiņu spēju un prasmju, taču arī negatīvie piemēri tālu nav jāmeklē (Brendons Naits, Džošs Hovards, Džarets Džeks, Dante Eksums). Tādēļ Lācis aicina novērtēt KP sniegumu pēc pusotra gada izlaišanas. Apsverot iespējamos negatīvos scenārijus, tas uzskatāms teju par izcilu.

Pēc tik smaga savainojuma un tik ilgas pauzes šī ir laba atgriešanās, pārliecināts ir arī Siliņš. Fonu vērtējumam "labi" dod arī komandas bilance un spēja pieveikt par nosacīti spēcīgām komandām uzskatāmās Denveru, Toronto un Hjūstonu. "Top5 metienu bloķētājs līgā (2,1 bloks vidēji mačā, kas dod 4. vietu), labākā statistika karjerā atlēkušajās bumbās un piespēlēs. Lielākais prieks ir par sešiem double-double pirmajās 16 spēlēs - vairāk nekā 2017./2018. gada sezonas 48 spēlēs kopā. Punkti ir forši, bet arī bumbas zem groziem ir jāvāc savam augumam atbilstošā daudzumā. Lai ne tikai nedotu pamatu skeptiķiem, bet galvenokārt, lai dotu uzvarošai komandai vajadzīgo pienesumu."

NBA podkāsta "Sauna" veidotājs Rihards Zeilis uzskata, ka bažas un piesardzība par iespējamo atkal traumēšanos ir lielākas nekā fiziskais risks, tādēļ par spīti fiziskajai gatavībai emocionāli KP, iespējams, vēl nav gatavs paveikt vairāk. "Domāju, ka atgriešanās ir laba, traumas sekas viņa spēlē, manuprāt, nav jūtamas. Vairāk stāsts ir par prasmēm, kas bija jāapgūst un jāstiprina arī pirms traumas," skaidro Zeilis. Tikmēr Lācis norāda, ka pagaidām grozā nav krituši soda metieni, kuros novērojams NBA karjerā sliktākais procents. Tas pats attiecas uz metieniem no visām distancēm, izņemot no tiešas groza apakšas un trīspunktu līnijas. Taču galvenokārt Porziņģis ir priecējis ar sniegumu tajos spēles elementos, kas viņam padodas, vienlaikus atgādinot par trūkumiem, kuri bija novērojami jau iepriekš.

KP sezonu statistika

"Mavericks" un mūsdienu NBA tendences Porziņģa kontekstā

KP un Lukas pikenrolus un pikenpopus pagaidām redzam mazāk nekā pirms sezonas cerēts, atzīst Zeilis. Iespējams, tas tulkojams kā Kristapa saudzēšana, jo, liekot kārtīgus aizsegus un laužoties uz groza apakšu, gribot negribot nāksies saskarties ar kontaktu, kam Porziņģis varētu vēl nebūt pilnībā gatavs. "Taču kopumā KP metienu "diēta" un spēles stils nemaz tik ļoti neatšķiras no "Knicks" laikiem - mazliet vairāk trīspunktu metienu un mazāk pustālo, bet tās ir loģiskas izmaiņas, ņemot vērā "Mavericks" spēles stilu un vadības basketbola redzējumu. Post-up situāciju skaits, salīdzinot ar 2017./2018. gadu, ir krities divtik. Viens mīnuss, kas izceļas KP spēlē, ir nespēja sev pašam izkārtot labu metienu. Kad KP saņem, tā sauktos, "catch&shoot" metienus vai metienus pēc aizsega, tad viss ir kārtībā, bet, tiklīdz jāspēlē ar seju pret grozu un pašam jāizkārto sev metiens, efektivitāte ir ļoti zema," novērojis Zeilis.

Galvenās pārmaiņas ir KP apkārt esošā komanda, kas ietekmējis viņa spēles stilu, secina Lācis. Ņujorkas komandai biežāk bija nepieciešams kāds, kurš izglābs uzbrukumu. Kāds, kuram iedot bumbu un paļauties uz viņa improvizāciju. Tieši šī iemesla dēļ Porziņģis divreiz retāk spēlējis postā vai viens pret viens ar seju pret grozu. Dalasā spēles veidotāji (vai galvenais veidotājs) netrūkst un uzbrukuma filozofija ir atrasta, kas komandai neliek meklēt šādus glābšanas salmiņus. Arī komandas rezultāti pagaidām neliek sūdzēties - "Mavericks" ar gandrīz vai neticamu atrāvienu rādījusi labāko uzbrukumu līgā (116,6 punkti uz 100 uzbrukumiem).

"Man ir labi saprotams, ka Porziņģa loma šajā uzbrukumā var Latvijas līdzjutējiem sagādāt mieles. Dončičs "pick-and-roll" sadarbības pārsvarā spēlē ar Pauelu vai Kleberu, kuri vairāk ieraduši rauties uz grozu pēc aizsega, kamēr Porziņģis stāv aiz trīspunktu līnijas, lai sagādātu komandai plašumu. Taču ironiju var saskatīt - pelni 27 miljonus, lai stāvētu aiz trīspunktu līnijas. Bet tāds ir mūsdienu NBA - uzbrukumus kontrolē daudzpusīgi aizsargi, kuri šādā atklātā laukumā var darīt brīnumus. Pie radošās brīvības tiek vien īpaši apdāvināti garie spēlētāji. Džoels Embīds un Karls Entonijs Taunss daudz spēlē ar bumbu, jo viņi izprovocē sodus, galvenokārt ir efektīvi gan postā, gan ar driblu no trīspunktu līnijas. Šie nav Porziņģa trumpji. Taču domāju, ka Kārlails vēlas arī Kristapam mazliet biežāk dot iespējas pašam izlemt uzbrukuma likteni. Svētdienas spēlē pret "Rockets" bumba divreiz nonāca pie Porziņģa postā tieši pēc minūtes pārtraukuma. Varbūt tikai sakritība, bet tādas lietas būtu vērts pavērot arī nākotnē," vērtē "Delfi" žurnālists.

KP spēlei postā obligāti nav jādod pienesums punktos

Ja iepriekš Kristapa gadījumā tika piesaukts spēka trūkums, tad šobrīd tā vairs nav problēma, jo kāju spēkā, kas ir izšķirošs posta spēlē, Porziņģis ir kļuvis daudz spēcīgāks. To apliecina arī posta aizsardzība - pat lielie centri viņu vairs nevar iespiest zem groza tik viegli kā iepriekš. "Tajā pašā laikā, neesot laukumā, nevari vienatnē uztrenēt spēli uzbrukumā ar muguru pret grozu un pēkšņi kļūt par meistarīgu posta spēlētāju. Tam ir vajadzīga prakse, ko var dot "pieci pret pieci" treniņi un spēles. Turklāt šodienas basketbolā arvien retāk tiek veidotas situācijas, kurās klasiski tiktu iespēlētu postā, ļaujot lielajam spēlētājam paveikt savu darbiņu. Solis uz priekšu būs jau tas, ka, Kristapam iespēlējot bumbu postā, aizsardzība sūtīs palīgā vēl vienu spēlētāju (double-team). Šādā situācijā Porziņģis pats punktus var arī nenest, bet viņš būs paveicis savu darbu, sakustinot aizsardzību, kas pie labas bumbas kustības pavērs iespējas komandas biedriem," skaidro Sportacentrs.com žurnālists Siliņš.

Lācis piebilst, ka mūsdienu basketbolā bez labas spēles postā var iztikt arī garie, taču tas tik un tā uzskatāms par mīnusu. Izslēgšanas spēlēs ik gadu vairāki vadošo komandu basketbolisti aizsardzības vai laba metiena trūkuma dēļ pēkšņi vairs nav izmantojami pat uz pāris minūtēm. "Nav grūti iztēloties scenāriju, kurā, piemēram, Pauels vai Klebers svarīgā sērijā netur līmeni, un Dalasa pāriet uz spēli ar četriem mazajiem un Porziņģi kā centru. Tādā gadījumā gan jau pretinieks iztēlotos pie katra pick-and-roll vienkārši mainīties un brīvi dot Porziņģim iespēju spēlēt postā. Jācer, ka šādā situācijā Dalasas atbilde būtu ne tikai dot Dončičam apspēlēt garo, bet arī Porziņģim spēt pārmācīt mazo."

Daudz tiek runāts par spēku un maz izmestajiem soda metieniem. Taču Lācim šķiet, ka jāpievērš uzmanība arī metiena izlaišanas punktam. Lai cik garš būtu Porziņģis, viņa pustālie metieni pēc pagrieziena aizsargam mēdz būt gana aizsniedzami. Viņš tos neizpilda no tik neiedomājami augsta punkta kā tālmetienus. Žurnālists pieļauj, ka arī tas ietekmē veiksmes un neveiksmes spēlē "postā"."

P.S. Tuvākajās dienās izvērtēsim arī Dāvja Bertāna un Rodiona Kuruca sezonas sākumu.