Freimaņa ''Rapla'' rāda piemēru: 400 tūkstoši no vairāk kā 100 sponsoriem

Rapla ir pilsēta Igaunijas centrālajā daļā un tajā dzīvo aptuveni 5000 iedzīvotāju. Tā atrodas tikai 50 minūšu braucienā no Tallinas. ‘’Visit Estonia’’ portālā kā viens no apskates objektiem, ko ieteikts doties apskatīt jebkuram, ir Raplas upes promenādi, kura vijas gar Keilas upes krastiem. Sporta līdzjutējiem pilsēta zināma ar ko citu – basketbola komandu ‘’Avis Utilitas Rapla’’, kura šosezon atzinīgi startēja Latvijas-Igaunijas līgā, ceturtdaļfinālā ar 79:69 pārspējot ‘’Ventspili’’, bet cīņā par trešo vietu tikai ar diviem punktiem piekāpjoties Ogrei.

Līdz šim komandā spēlējuši četri latvieši - Viktors Iļjins, Ervīns Jonāts, Māris Ziediņš, bet šosezon Roberts Freimanis, kurš jau savā pirmajā sezonā iecelts par kluba kapteini. ‘’Organizatoriski viss ir sakārtots. Man nav bijušas nekādas problēmas. Ja ir kas vajadzīgs - vai tā ir medicīna, vai citi sadzīviski jautājumi, viss šeit tiek ātri sakārtots. Leģionāriem tiek nodrošināts auto, ēšana, ekipējums. Ja jāsalīdzina ar VEF vai ‘’Ventspili’’, tad ir ļoti līdzīgi. VEF ir vairāk cilvēku, kas ap šiem jautājumiem darbojās, kamēr Raplā cilvēki ļoti cenšas, lai tev būtu labi,’’ komandas organizatorisko pusi uzteic Roberts Freimanis.

Vairāk kā 100 atbalstītāju ap 400 tūkstošu vērtajā budžetā

Raplā basketbola komanda pastāv ilgāk par 25 gadiem, taču 2004. gadā tās struktūrā notika izmaiņas, bet 2002. gadā ģenerālmenedžera amatā darbu uzsāka Jāks Karps, kurš klubā strādā joprojām. ‘’Mūsu filozofija vienmēr bijusi iet soli pa solim. Kad pirmajās sezonās Igaunijas augstākajā čempionātā spēlējām tikai ar igauņu basketbolistiem, kā mērķi uzstādījām neielaist nevienā spēlē 100 punktus. Tas izdevās pat pret spēcīgākajām ‘’Kalev’’ un Tartu komandām,’’ pirmos mērķus atceras Karps. Jau 2015. gadā ''Rapla'' pirmo reizi iekļuva labāko trijniekā, izcīnot bronzas medaļas. ‘’Apetīte rodas ēdot,’’ turpināja Karps. ‘’Man nepatika, ka vienmēr runāja tikai par diviem lielajiem klubiem – Tallinu un Tartu. Vēlējos, lai runā par trim lieliem klubiem Igaunijā. Kopš 2017. gada, kad iekļuvām finālā, esam bijuši pietiekami ambiciozi,’’ pēdējos gadus klubā vērtējis ģenerālmenedžeris. Freimanis, kurš aizvada pirmo sezonu Raplā, pauda, ka šosezon trīs klubi kā ‘’Kalev/Cramo’’, ‘’Parnu Sadam’’ un Rapla ir priekšgalā citiem. Tas apliecinājies arī Igaunijas regulārās līgas čempionātā, kur nosauktās komandas ieņēma pirmās trīs vietas un prata iekļūt arī pusfinālā, kur trijotnei pievienojās Rakveres ‘’Tarvas’’. Jau šonedēļ čempionāts turpināsies ar pusfināla cīņām, kur ‘’Raplai’’ duelis pret principiālākajiem pretiniekiem – ‘’Parnu Sadam’’, kuru pārstāv Lauris Blaus un Linards Jaunzems.

Jau vairākus gadus ievērības cienīgs fakts par ‘’Avis Utilitas Rapla’’ ir kāds cits – veids, kā tā piesaista finansējumu. Pirms 2019./2020. gada sezonas portāls ‘’Delfi’’ analizēja pašvaldības sniegto atbalstu klubiem Igaunijā. Noskaidrojās, ka Raplai tas ir vismazākais starp visiem igauņu klubiem – tikai 25 tūkstoši eiro. Summa nav mainījusies arī šosezon, pauž Karps: ‘’Salīdzinot, kā pašvaldības atbalsta komandas Lietuvā un Latvijā, ir grūti atrast pareizos vārdus, kā raksturot situāciju šeit. Lai arī no pašvaldības saņemam 25 tūkstošus, aptuveni pusi mēs atmaksājam tai atpakaļ par spēļu halles īri. Rezultātā tīrais atbalsts ir tikai 12 tūkstoši.’’ Ilggadējais kluba ģenerālmenedžeris apgalvo, ka pašvaldības nelielais atbalsts apgrūtina finansējuma piesaisti kluba darbībai, tāpēc jau vairākus gadus klubā izveidota sistēma, kā rezultātā tai ir cienījams privātu sponsoru saraksts – pāri par 100.

Šādā manierē kopā ar minimālo pašvaldības atbalstu klubam izdevies uz šo sezonu piesaistīt pāri par 400 tūkstošiem eiro. Pirms sezonas Karts šādam scenārijam nav ticējis, jo uzskatījis, ka Covid-19 pandēmijas dēļ budžets samazināsies par vismaz 30%. Noticis pretējais – pirmo reizi kluba vēsture neviens no atbalstītājiem nav atteicies to turpināt sponsorēt, pie tam, daži summas palielinājuši: ‘’Noņemu cepuri mūsu atbalstītājiem. Pirms katras sezonas jebkurš atbalstītājs apsver, vai turpināt sadarbību, un parasti kāds atsaka. Šoreiz visi to turpināja, kas man bija liels pārsteigums – es tam nebiju gatavs.’’

Lai kluba kasē tiktu piesaistīti 400 tūkstoši eiro, izstrādāta piecu līmeņu sponsorēšanas piedāvājums, kurās iesaistīties atbalstīt klubu var gan līdzjutēji, gan uzņēmumi. Rezultātā ne pirmo gadu izdevies sasniegt rezultātu, kurā klubam ir vairāk nekā 100 privātie atbalstītāji. Divi ģenerālsponsori rotā savus vārdus kluba nosaukumā, kamēr liela daļa uzņēmumu izvēlējušies atbalstīt klubu mazākā mērā. Beidzamie divi piedāvājumi mērķēti kluba līdzjutēju virzienā. Vienā no tiem kā bonuss pret finansiālu ieguldījumu tiek piedāvāta VIP karte, bet zemākajā līmenī par 350 EUR atbalstu persona var pretī saņemt sezonas biļetes un ierakstu starp visiem kluba sponsoriem. ‘’Problēma tādā mazā pilsētā kā Rapla ir, ka šeit nav daudz lielu uzņēmēju, tāpēc novērtējam jebkādu atbalstu. Man paveicies, ka lielāko daļu sponsoru esmu atradis Tallinā vai uzņēmumu vidū, kuri strādā visā Igaunijā.’’

Vienmēr aktuāls jautājums ir par atgriezenisko saiti atbalstītājam jeb ieguvumiem. Karps uzskata, ka pārsvarā atbalsts tiek saņemts, jo uzņēmums to saista ar sava imidža uzlabošanu vai ir emocionāla saikne ar sportu vai vietu, kur klubs atrodas. Ir gan arī piemēri, kad uzņēmums sadarbības rezultātā ceļ pārdošanas apjomus saviem produktiem: ‘’Ir bijuši gadījumi, kad sponsors iegūst vairāk klientus sadarbības laikā. Viena vietējā benzīna uzpildes stacija pārdeva vairāk karsto dzērienu un bija apmierināti ar saņemto atgriezenisko saiti.’’ Pārsvarā tiek piedāvātas dažādas vizuālās identitātes popularizēšanas iespējas, sākot no ierastajiem kā logo izvietošanas spēļu hallē un uz formas tērpiem. Cik daudz no sadarbības iegūs katrs no atbalstītājiem ir atkarīgs no paša aktivitātes, pauž Karps. Spēļu translāciju laikā portālā ''Delfi.ee'' un nacionālajā televīzijā starplaikos raidlaiks tiek aizpildīts ar komandas sponsoru reklāmām un ja kāds no ģenerālsponsoriem no šādas iespējas atsakās, tā tiek piedāvāta citiem.

‘’Rapla’’ basketbola klubs nav precedents Igaunijas sportā, kur šādā manierē piesaista finansējumu. Līdzīgi gadījumi novēroti Igaunijas volejbola klubos. Savukārt Latvijā saistībā ar sporta komandu finansēšanu daudz ko ietekmējusi reforma, kura stājās spēkā pēc 2018. gada 1. janvāra. Ja uzņēmumiem pirms reformas bija iespēja samaksāt valstij uzņēmuma ienākuma nodokli (15%) vai ziedot sabiedriskā labuma organizācijām, tādējādi saņemot nodokļa atlaidi 75% apmērā, tad pēc reformas uzņēmējiem nav jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis, ja peļņa tiek reinvestēta pašā uzņēmumā. Zūdot finansiālajam pamatam ziedot, labdaru motivācija atbalstīt sporta komandas ievērojami mazinājusies.

Pilsēta, kurā dzīvo, iespējams, kaislīgākie basketbola fani Igaunijā

''Tas ir kaut kas liels šeit. Uz ''Final6'' mūs pavadīja kādi 30 cilvēki ar taurītēm un karogiem. Kad tuvojāmies Raplai no turnīra, pēkšņi dzirdu, ka salūtu šauj. Mašīnas uz ielas aptuveni 100 metru garumā bija izveidojušas celiņu mums, kura galā gaidīja fani. Tajā brīdī bija sajūta, it kā esi paveicis ko lielu, lai gan spēlē basketbolu. Tad saproti, kāpēc ko tādu dari un kāpēc svīsti treniņos ar asiņainiem ceļiem. Lai arī bija rūgtums, līdzjutēji mūs tāpat apsveica. Viņiem svarīgāk bija, ka esam augstāk par Pērnavu. Viņi bija lepni, jo tas bija vēsturisks panākums klubam. Daudz kur saņemam arī atlaides, neļaujot mums maksāt par pusdienām vai vakariņām. Fanu kultūra šeit ir augstā līmenī,'' sagaidīšanu no ''Final6'' un ikdienas fanu atbalstu atceras Freimanis.

Karps šim apgalvojumam piekrīt, sakot, ka visi pilsētā dzīvo basketbolā. Un tomēr – arī klubs ielicis lielu darbu tajā, lai tas notiktu, paveicot vairākus nozīmīgus soļus, lai pilsētā ‘’Rapla’’ komanda tiktu ievērota. Piemēram, pirms pāris gadiem tika izdāļāti komandas karogi, kurus daudzi savu māju pagalmos izliek spēļu dienās un īpaši izslēgšanas spēļu laikā. ‘’Ja Raplā ir izslēgšanas spēle un tu brauc uz šejieni, tad tu nevari nezināt, ka šodien ir spēle,’’ motivāciju izkrāsot pilsētu ar karogiem māju pagalmos skaidro Karps. Pats ģenerālmenedžeris personīgi līdzīga veida karogus izliek uz centrālās Raplas ielas. Kad ikdienā varēja strādāt restorāni un citas publiskas vietas, tad tajās darbinieki spēļu dienās valkāja speciālus priekšautus un džemperus, kuri bija apdrukāti ar kluba logo un vēstīja par spēles dienu. ‘’Esam darījuši daudz. Kādreiz piedāvājām uzlīmi uz auto ar ‘’Raplas’’ logo, kā arī zīmi, ko pielikt pie savas mājas sētas ar uzrakstu: ‘’Šeit dzīvo ‘’Rapla’’ basketbola komandas fans’’. Esam veikuši dažādas kampaņas cilvēku piesaistē uz spēlēm kā uz tēvu dienu skolā devām divas biļetes atvasēm, lai tie var atvest savus tēvus uz spēlēm. Esam devuši uzaicinājumus ugunsdzēsējiem, policistiem un citiem pilsētas darbiniekiem.’’ Nekur neaizpaliek arī svarīgākais – komunikācija ar līdzjutēju. Tik mazā pilsētā kā Raplā tas ir īpaši svarīgi, atzīst Karps: ‘’Katru sezonu esam tikušies ar līdzjutējiem viņu organizētās tikšanās. Arī pats uz tām esmu devies. Tajās sniedzam vairāk informācijas nekā var uzzināt no medijiem. Rezultātā viņi jūtas svarīgi un ir daļa no komandas. Jebkurš var pienākt uz ielas man vai spēlētājam un aprunāties vai izteikt savu kritiku.’’

Rapla is ready for playoff! Lets go!🔒 #rapla @Pafleague @EestiKorvpall @Korvpalliliit pic.twitter.com/7fp70LAXf5

— Roberts Freimanis (@Freimiss) April 20, 2021