Mesi pabeidz misiju, tenisa leģendu ardievas - 2022. gads pasaules sportā

Olimpiskās spēles - svētki pirms nozieguma

Ķīnas galvaspilsēta Pekina šī gada februārī kļuva par pirmo, kas uzņēmusi gan vasaras, gan ziemas olimpiskās spēles. 2022. gada ziemas sporta veidu atlētu pulcēšanās zem olimpiskajiem riņķiem gan vēl pagāja jūtamā pandēmijas iespaidā – ja citur pasaulē ierobežojumi pamazām tika samazināti un arēnas sāka atvērties līdzjutējiem, tad Ķīnā piesardzības pasākumi aizvien tika saglabāti ļoti strikti.

Lielāko medaļu ražu no Pekinas mājās pārveda Norvēģijas sportisti, kas dominēja gan valstu, gan individuālajā kopvērtējumā, kur lielākos laurus plūca biatlonisti. Par 2022. gada titulētāko olimpieti kļuva Juhanness Bē, kurš izcīnīja vienu sudraba un četras zelta medaļas. Tālu neatpalika arī Marte Olsbū Reiselanna ar trim zelta un divām bronzas godalgām. Norvēģijas olimpieši kopumā izcīnīja 37 medaļas, no kurām 16 – zelta. Ar 12 augstākā kaluma godalgām un 27 medaļām kopā sekoja Vācija, kas atkal apliecināja savu dominanci renes sporta veidos, bet ar deviņām zelta medaļām trešajā vietā ierindojās mājiniece Ķīna.

Jau otrajā olimpiskajā vīriešu hokejā turnīrā pēc kārtas nācās iztikt bez pasaules hokeja zvaigžņu dalības, NHL atkal nespējot vienoties ar Starptautisko hokeja federāciju un strikto Covid-19 ierobežojumu dēļ uz Pekinu nedodoties. Par olimpiskajiem čempioniem kļuva Somijas hokejisti, finālā apspēlējot KOK izlasi, savukārt bronzu izcīnīja Slovākija. Visspilgtāk turnīrā iemirdzējās slovāku supertalanta Juraja Slafkovska zvaigzne – tobrīd 17 gadus vecais uzbrucējs guva septiņus vārtus un tika atzīts par turnīra MVP. Vasarā Slafkovskis NHL tika draftēts ar pirmo numuru.

Latvija uz četrgades lielo forumu devās ar 57 sportistu lielu delegāciju, pārstāvot 11 sporta veidus. Valsts karogu Pekinas Putna ligzdā ienesa hokeja izlases kapteinis Lauris Dārziņš un kamaniņu braucēja Elīza Tīruma. Tieši abi karognesēji kļuva par vienām no latviešu centrālajām personām olimpiskajā stāstā. Tīruma kopā ar Kristeru Aparjodu, Mārtiņu Botu un Robertu Plūmi izcīnīja bronzas medaļu kamaniņu stafetē – vienīgo Latvijas godalgu -, savukārt Dārziņš un cits ilggadējs izlases līderis Kaspars Daugaviņš pēc neveiksmīga hokeja izlases starta paziņoja par karjeras beigām valstsvienībā. Vēlāk abiem bijušajiem komandas biedriem pievienojās arī Mārtiņš Karsums.

Kāds var iztulkot, ko Ķīnas centrālā TV saka par Latviju? pic.twitter.com/m9YkMgnMLZ

— Tālis Eipurs (@Eipurs) February 4, 2022

Pekinas olimpiskās spēles gan bija arī kārtējais piemērs sporta kā propagandas un maigās varas instrumenta izmantošanai, cenšoties novērst pasaules uzmanību no reālās situācijas. Ukraiņu sportisti jau olimpisko spēļu laikā nodeva vēstījumu pasaulei par tuvojošā kara draudiem dzimtenē, taču arī šādi apstākļi netraucēja Ķīnas komunistiskā režīma vadonim Sji silti uzņemt pie sevis Krievijas prezidentu Putinu. “Šī ir olimpisko spēļu misija - savest mūs kopā mierīgā sacensībā. Vienmēr būvēt tiltus, nekad necelt sienas. Apvienot cilvēci visā mūsu dažādībā,” spēļu atklāšanas ceremonijā skaistiem vārdiem runāja Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs.

Četras dienas pēc olimpisko spēļu beigām Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, vēlāk medijos parādoties ziņām, ka Ķīnas līderis pierunājis Putinu ar kara sākšanu nogaidīt līdz olimpiādes noslēgumam. Uz okupantu sākto karu pakāpeniski lielākā vai mazākā mērā reaģēja arī sporta pasaule, daudzviet izslēdzot Krievijas pārstāvjus no sacensību aprites pilnībā vai aizliedzot savu valstu sportistiem startēt šīs valsts līgās un turnīros.

Ziemeļamerikas turnīri - Karija pirmā finālu MVP balva, leģendārā Breidija īsā pensija

2022. gadā pēc trīs sezonu pārtraukuma NBA čempionu tronī atgriezās Goldensteitas “Warriors”, bet tās līderis Stefens Karijs pirmo reizi karjerā tika atzīts par finālsērijas MVP. Cīņā par Lerija O`Braiena trofeju “Warriors” sešos mačos pārspēja Bostonas “Celtics” (4-2).

Februārī, veroties ciet maiņu darījumu logam, vēsturiskā darījumā klubiem samainījās abi latviešu NBA spēlētāji – Kristaps Porziņģis no Dalasas "Mavericks" devās uz Vašingtonas “Wizards”, kas pretējā virzienā sūtīja Dāvi Bertānu. Porziņģa burvji izslēgšanas spēlēs neiekļuva, bet Bertāna rikšotāji aizspēlējās līdz konferences finālam, kur piekāpās tieši Goldensteitai, bet līdz tam no tālākas cīņas izslēdza regulārās sezonas uzvarētāju Fīniksas “Suns”. Maiņu darījumu logā jaunas komandas atrada arī tādas NBA zvaigznes kā Džeimss Hārdens, Bens Simonss, Sīdžejs Makolums un Domants Sabonis.

Par 2021./22. gada NBA sezonas vērtīgāko spēlētāju otro gadu pēc kārtas tika atzīts Denveras “Nuggets” centrs Nikola Jokičs. Universālais serbu basketbolists sezonu noslēdza ar 27,1 punktiem, 13,8 atlēkušajām bumbām un 7,9 rezultatīvām piespēlēm vidēji spēlē. Līgas rezultatīvākā spēlētāja postenis gan pienācās “76ers” līderim Džoelam Embīdam ar 30,6 punktiem. Vasarā aizvadītajā 2022. gada NBA draftā ar pirmo numuru tika izvēlēts itāļu izcelsmes ASV basketbolists Paolo Bankero, ko savām rindām izvēlējās piesaistīt Orlando “Magic”.

Relive the best moments from the @warriors journey to become the 2021-22 NBA CHAMPIONS 🏆 pic.twitter.com/7aI2K6uCuB

— NBA (@NBA) June 21, 2022

Sešās spēlēs noslēdzās arī NHL sezonas finālsērija, kurā Stenlija kausu virs galvas cēla Kolorādo “Avalanche” hokejisti, apturot Tampabejas “Lightning” iepriekšējo divu gadu dominanci. “Avalanche” šis bija pirmais triumfs kopš 2022. gada, un pie finālsērijas MVP atzinības tika rezultatīvais Keils Makārs, kurš tika atzīts arī par visas līgas labāko aizsargu. Hārta trofeju kā līgas labākais hokejists gan saņēma 60 vārtus guvušais NHL labākais snaiperis Ostons Metjūzs no Toronto “Maple Leafs”. No latviešu hokejistiem NHL rezultatīvāko sezonu (9+20) aizvadīja Teodors Bļugers, kurš kā vienīgais tika pie spēlēšanas arī izslēgšanas turnīrā, ar Pitsburgas “Penguins” izstājoties pirmajā kārtā.

2022. gada NHL jauno spēlētāju izvēles ceremonijā tika nosaukti arī trīs Latvijas jauno hokejistu vārdi, bet fantastisks drafts izvērtās Slovākijas jauno talantu kalvei – Monreālas “Canadiens” ar pirmo numuru draftēja Pekinas olimpisko spēļu zvaigzni Slafkovski, bet Ņūdžersijas “Devils” nākamo izvēli izdarīja par labu aizsargam, vēl vienam olimpiskajam bronzas medaļniekam Šimonam Nemecam.

It never gets old ❤️🏆

Avalanche captain Gabriel Landeskog lifts the Stanley Cup! pic.twitter.com/n2iBgvOzzy

— Hockey Night in Canada (@hockeynight) June 27, 2022

Par NFL čempionvienību aizvadītajā gadā kļuva Losandželosas “Rams”, kas 13. februārī “Super Bowl” mačā pieveica Sinsinati “Bengals”. Izšķirošo piezemējumu guva čempionu malējais uzbrucējs Kūpers Kaps, tiekot arī pie vērtīgākā spēlētāja atzinības. Ūdens tīģera gadā amerikāņu futbols izcēlās arī ar leģendārā Toma Breidija īso laiku pensijā. Titulētais saspēles vadītājs februāra sākumā paziņoja, ka liks karjerai punktu, tomēr vien 40 dienas vēlāk Breidijs izrādījās pārdomājis – septiņkārtējais “Super Bowl” čempions darīja pasaulei zināmu, ka 44 gadu vecumā atkal atgriezīsies laukumā, lai savā 23. NFL sezonā pārstāvētu Tampabejas “Bucaneers”.

Pasaules vadošās beisbola līgas MLB 2022. gada sezona iesākās pēc lokauta. Amerikas līgā uzvaru svinēja Hjūstonas “Astros”, bet Nacionālajā līgā – Filadelfijas “Phillies”. “World Series” finālā gan triumfēja Hjūstonas beisbolisti.

Eiropas futbola līgas - Benzemā dominance, Holanna debija un Ronaldu drāma

Futbola nacionālo čempionātu Top 5 iztika bez lieliem pārsteigumiem – šajā sakarā vienīgi varētu izcelt “Milan” atgriešanos “Serie A” čempionu statusā pirmo reizi 11 gadu laikā. Liela intriga par 2022. gada titulu risinājās Anglijas Premjerlīgā , kur uzvaras laurus plūca “Manchester City”, par vienu punktu apsteidzot “Liverpool”. Spānijas “La Liga” turnīrā ar 2022. gada “Ballon d`Or” ieguvēju un 27 vārtus guvušo Karimu Benzemā priekšgalā dominēja “Real Madrid”, kas tuvāko sekotāju (“Barcelona”) apsteidza par 13 punktiem.

Savā pirmajā sezonā “Paris Saint-Germain” rindās Francijas superklubam “Ligue 1” tronī palīdzēja atgriezties Lionels Mesi, kurš gan debijas gadā guva tikai sešus vārtus – par 22 mazāk nekā komandas biedrs un līgas labākais bombardieris Kiljans Mbapē. Vācijas Bundeslīgā desmito titulu pēc kārtas izcīnīja Minhenes “Bayern”, kur pēc kārtējās izcīnītās trofejas un līgas labākā vārtu guvēja atzinības vācu superklubam ardievas teica Roberts Levandovskis – astoņas sezonas Minhenē pavadījušais poļu uzbrucējs 45 miljonu eiro vērtā transfērā pārcēlās uz Barselonu.

🇫🇷 Karim Benzema finishes as 2021/22 Champions League top scorer with 15 goals ⚽️#UCLfinal | #UCL pic.twitter.com/XjF8uSxk0f

— UEFA Competitions League (@MisionChampions) December 19, 2022

2022. gadā Vācijas Bundeslīgu pameta arī cits snaiperis – norvēģu uzbrucējs Ērlings Holanns, kura iegūšanai “Manchester City” samaksāja Dortmundes “Borussia” 60 miljonu izpirkuma maksu. Šosezon Premjerlīgā Holanns debitējis vareni un apliecinājis savu statusu kā nākamā futbola superzvaigzne, 13 mačos gūdams jau 18 vārtus. Par urugvajiešu uzbrucēju Darvinu Nuņesu 75 miljonus eiro samaksāja “Liverpool”, bet Pasaules kausa vicečempions Oreljēns Čuamenī no “Monaco” uz “Real Madrid” pārcēlās 80 miljonus vērtā darījumā.

Visplašāk maku gan atvēra “Manchester United”, kas 2022. gadu visdrīzāk neatminēsies ar pašām pozitīvākajām emocijām. Jaunā galvenā trenera Erika ten Hāga vadībā 95 miljoni eiro tika iztērēti vasaras dārgākajā transfērā 22 gadus vecā brazīlieša Antonī iegūšanai, bet pieredzējušākais tautietis Kazemiru uz Mančestru no Madrides pārcēlās par 70 miljoniem. Maijā iepriekšējo Premjerlīgas sezonu Sarkanie Velni noslēdza sestajā vietā, bet augustā jauno cēlienu sāka ar diviem zaudējumiem, tostarp 0:4 pret “Brentford”.

Ten Hāgs saņēma asu kritiku par komandas sniegumu, tomēr lielākais skandāls vēl tikai sekoja – holandiešu treneris nespēja apmierināt Krištianu Ronaldu vēlmi par lielāku spēles laiku, abu starpā izcēlās nesaskaņas, kas vēlāk pārauga portugāļu zvaigznes vēlmē pamest komandu. Novembrī Krištianu Ronaldu, iespējams, gada slavenākajā intervijā žurnālistam Pīrsam Morganam izteicās, ka jūtoties nodots, un asi kritizēja slaveno Anglijas futbola klubu. 22. novembrī tika paziņots, ka pēc apbusējas vienošanās ar Ronaldu līgums ticis lauzts.

UEFA Čempionu līgas uzvarētāju godā pēc trīs gadu pārtraukuma atgriezās “Real Madrid”, kas finālā 28. maijā pieveica “Liverpool” (1:0) un izcīnīja 14. titulu kluba vēsturē. Eiropas līgas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā uzvaru izcīnīja Frankfurtes “Eintracht”, kas pieveica Glāzgovas “Rangers” (1:1; 5-4 11 m). Tikmēr par pirmajiem čempioniem Konferences līgas turnīra vēsturē kļuva “Roma” futbolisti, finālā apspēlējot Roterdamas “Feyenoord” (1:0). Romas galvenais treneris Žuzē Morinju līdz ar to kā pirmais no visiem amata brāļiem spējis izcīnīt visu trīs Eirokausu turnīru trofejas.

Jose Mourinho is the first-ever manager to win the Champions League, Europa League and Europa Conference League 👏 pic.twitter.com/juXysfFVlP

— GOAL (@goal) May 25, 2022

Basketbola Eirolīgas turnīrā otro titulu pēc kārtas ieguva Stambulas “Anadolu Efes”. Finālā ar viena punkta pārsvaru izdevās pieveikt “Real Madrid” (58:57). 23 punktus guva viens no “Anadolu Efes” līderiem Vasilje Micičs, kurš tika arī pie turnīra MVP lauriem. Trešajā pozīcijā finišēja Latvijas izlases spēka uzbrucēja Rolanda Šmita pārstāvētā “Barcelona”, kas tieši aiz “Real” palika arī Spānijas ACB līgas sezonā [2. vietā].

Kontinentu un pasaules čempionāti – starp uzvarētājām arī latvietes

Maijā pasaules čempionātā hokejā zeltu izcīnīja Somija, kas finālā ar 4:3 papildlaikā pieveica Kanādu, revanšējoties par zaudējumu pērn. Latvijas izlase turnīru noslēdza 10. vietā – lai arī turnīra gaita drīzāk lika koncentrēties cīņai par vietas nosargāšanu spēcīgāko sabiedrībā, līdz pat pēdējam mačam izdevās saglabāt izredzes iekļūšanai ceturtdaļfinālā. Minimāls zaudējums Zviedrijai (0:1) gan šādas izredzes dzēsa.

Pandēmijas dēļ uz augustu tika pārcelts pasaules junioru hokeja čempionāts, kurā triumfēja Kanādas U20 izlase. Lai arī dažādu iemeslu dēļ hokeja fanu kopējā interese par čempionāta spēļu apmeklēšanu bija visai zema, finālspēli starp Kanādas un Somijas hokejistiem klātienē “Rogers Place” arēnā Edmontonā jau noraudzījās junioru hokeja trakumam atbilstošāks skaitlis – 13 327 līdzjutēju, ar 3:2 papildlaikā uzvaru izcīnot turnīra saimniekiem. Veiksmīgāko čempionātu izlases vēsturē aizvadīja Latvijas U20 valstsvienība, izcīnot septīto vietu.

Basketbolā par “Eurobasket” uzvarētājiem rudenī kļuva Spānijas valstsvienības basketbolisti, zelta mačā ar 88:76 apspēlējot Franciju. Spānijas triumfs īpaši izcēlās ar pretrunīgu lēmumu, proti, ka Eiropas basketbola lielvalsts saspēli čempionātā vadīja pirms turnīra naturalizētais amerikāņu basketbolists Lorenzo Brauns – viņš iekļuva arī “Eurobasket” simboliskajā pieciniekā. Tikmēr “FIBA AmeriCup” basketbola čempionātā Brazīlijā labākās bija Dienvidamerikas izlases – finālā Argentīna pieveica Brazīliju (75:73), bet ASV un Kanāda sadalīja trešo un ceturto vietu (84:80).

Par 2022. gada pasaules čempioniem klasiskajā volejbolā kļuva Itālijas volejbolisti, kas finālā pieveica Poliju (3-1), bet dāmām triumfēja Serbija – cīņā par titulu trijos setos uzvara pār Brazīliju (3-0). Pludmales smiltīs PČ zeltu izcīnīja norvēģi Anderss Mols/Kristians Sērums un brazīlietes Duda/Ana Patrīsija, bet Eiropas čempionātā skaļāk izskanēja arī Latvijas vārds – dāmu turnīrā otro Eiropas zeltu karjerā izcīnīja Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova [ex. Kravčenoka], savukārt vīriem labākie bija zviedri Davids Omans/Jonatans Helvigs.

Oh yes, Tina Graudina and Anastasija Kravcenoka 🇱🇻 are the Gold Medalists at #EuroBeachVolley🥇.
Relive all the emotions from yesterday's Finals👏@ECMunich2022 #CEV #EuropeanVolleyball #BeachVolleyball #Munich2022 pic.twitter.com/zETTXPm84K

— European Volleyball (@CEVolleyball) August 21, 2022

Izlašu futbola finālturnīros gads iesākās ar Āfrikas Nāciju kausu. Titulu pirmo reizi vēsturē izcīnīja Senegāla, kas finālā pēc bezvārtu neizšķirta pēcspēles sitienos (4-2) pieveica Ēģipti. Par turnīra galveno varoni kļuva kontinenta futbola zvaigzne Sadio Manē, kurš realizēja uzvaru nesošo pendeli un tika arī pie MVP atzinības. Jūlijā futbola dzimtenē Anglijā tika izspēlēts pandēmijas dēļ par gadu pārceltais “Euro 2022” finālturnīrs sievietēm. Finālspēlē “Wembley” stadionā par prieku vairāk nekā 87 tūkstošiem sanākušo līdzjutēju par čempionēm kļuva Anglijas futbolistes, kas papildlaikā pieveica Vāciju (2:1).

Vieglatlētikā pasaules rekordu kārtslēkšanā gan PČ telpās, gan stadionā šogad laboja Zviedrijas kārtslēcējs Armands Duplentiss – telpu sezonas izskaņā pavasarī izdevās pārvarēt 6,20 metru augstumā novietoto latiņu, bet jūlijā izdevās rezultātu uzlabot vēl par centimetru. PČ telpās Belgradā pasaules rekordu laboja arī kolumbiešu trīssoļlēcēja Julimara Rohasa (15,74 m), bet vasarā pasaules čempionātā Jūdžinā to pašu paveica vēl divas vieglatlētes – nigēriete Tobi Amusana 100 metru barjerskrējienā (12,12) un amerikāniete Sidnija Makloflina 400 metru barjerotajā distancē (50,68). Septembrī notikušajā Berlīnes maratonā kenijietis Eliuds Kipčoge sasniedza jaunu pasaules rekordu maratona distancē – divas stundas, viena minūte un deviņas sekundes.

Mondo Duplantis. World Record. We Are All Witnesses. pic.twitter.com/pDVkuyBZ3K

— LSU Track & Field (@LSUTrackField) July 25, 2022

Individuālie sporta veidi – Nadals sasniedz rekordu, Džokoviča raibais gads

2022. gads izvērtās lielām cīņām bagāts boksa ringā. Pa vidu tām uz brīdi karjeru noslēdzis, divas uzvaras izpārdotu futbola stadionu priekšā izcīnīja Taisons Fjūrijs, aprīlī sakaujot Dilianu Vaitu un decembrī Dereku Čisoru. Augustā Saūda Arābijā pirmo veiksmīgo WBA, WBO un IBF titulu aizstāvēšanas cīņu aizvadīja ukraiņu smagsvaru čempions Oleksandrs Usiks, kurš arī revanša duelī pēc punktiem pieveica Entoniju Džošua. Sagaidāms, ka 2023. gadā boksa fani varētu atalgoti par ilgo gaidīšanu ar Usika un Fjūrija supercīņu par absolūtā smagsvaru pasaules čempiona titulu un jostu apvienošanu.

Ar zaudējumu maijā Dmitrijam Bivolam cīņā par WBA pussmagā svara titulu gadu uzsāka meksikāņu boksa superzvaigzne Kanelo Alvaress, kuram gan to izdevās noslēgt uz pozitīvākas nots – septembrī Kanelo ar pārliecinošu uzvaru lika punktu triloģijai ar kazahu Genādiju Golovkinu, nosargājot visus četrus vidējā svara titulus. Aprīļa beigās lielāko cīņu sieviešu boksa vēsturē aizvadīja īriete Keitija Teilore un Puertoriko boksere Amanda Serano, Teilorei gūstot uzvaru ar dalītu tiesnešu lēmumu pēc punktiem. Tā iegājusi vēsturē kā pirmā sieviešu boksa cīņa, kas bijusi kā vakara galvenais duelis kādā no pasaules slavenākajā arēnā “Madison Square Garden” notikušajiem boksa šoviem.

A @Tyson_Fury fight night doesn't end without a sing-along! 🎶

Wembley Stadium is an absolute scene! 🏟#FuryWhyte | BT Sport Box Office ▶️ https://t.co/b0uV32C1tB pic.twitter.com/lNCSua69cl

— Boxing on BT Sport 🥊 (@BTSportBoxing) April 23, 2022

Pēc neticamās intrigas 2021. gada sezonā, šogad jau krietni pārliecinošāk F1 čempiontitulu izcīnīja Makss Verstapens, kura pārstāvētā “Red Bull Racing” arī triumfēja Konstruktoru kausā. Nīderlandes pilots laboja Mihaēlam Šūmaheram un Sebastianam Fetelam piederējušo uzvaru rekordu, vienas sezonas ietvaros uzvarot 15 sacīkstēs, un pirmo vietu sezonas kopvērtējumā bija garantējis jau četrus posmus pirms beigām. Verstapens kļuva par čempionu otrajā F1 sezonā pēc kārtas, šoreiz aiz sevis atstājot Šarlu Leklēru no “Ferrari” un komandas biedru Serhio Peresu. Pirmo reizi karjerā bez uzvarām visas sezonas laikā palika “Mercedes” pilots Lūiss Hamiltons, kurš kopvērtējumā ieņēma sesto vietu.

Ceturto “MXGP” titulu karjerā izcīnīja slovēnis Tims Gajsers ar “Honda” motociklu, bet “MotoGP” trasēs ātrākais “Ducati” mugurā bija itālis Frančesko Banjaia. Pasaules rallija čempionātā triumfēja 22 gadus vecais somu pilots Kalle Rovanpera, kurš uzvarēja sešos posmos, aiz sevis atstājot igauni Otu Tanaku. Savukārt pasaules prestižākajā daudzdienu velobraucienā “Tour de France” jūlijā uzvaras laurus plūca dāņu riteņbraucējs Jonass Vingegords no “Jumbo-Visma”. UFC oktagonā no saviem tituliem šogad nācās šķirties diviem no augstāk ierindotajiem pound-for-pound reitinga cīkstoņiem – Izraelam Adesanjam un Kamaru Usmanam, kuru vietā čempionu troņos sēdušies Alekss Pereira un Leons Edvardss.

Šī gada tenisa sezonu WTA un ATP rangu līderpozīcijās noslēdza 21 gadu vecā poliete Iga Švjonteka un 19 gadus vecais spānis Karloss Alkarass. Tenisā netrūka atmiņā paliekošu notikumu ne kortos, ne ārpus tiem. Sezonas pirmajā “Grand Slam” turnīrā “Australian Open” milzu ažiotāžu vēl pirms sacensībām sacēla Novaka Džokoviča vakcinēšanās sāga, kad Austrālijas lidostā tika anulēta titulētā serbu tenisista vīza, Džokovičam nespējot sniegt korektu informāciju par vakcinācijas statusu. Pēc tenisista pārstāvju apelācijas noraidīšanas Austrālijas tiesā, lēmums par aizliegumu Džokovičam iebraukt valstī palika spēkā, un tenisa zvaigznei nācās Austrāliju pamest vēl pirms turnīra sākuma.

Bez panākumiem tenisa kortā Džokovičs gan šogad nepalika, uzvarot gan Vimbldonā, gan ATP sezonas finālturnīrā. Pēc uzvaras “US Open” par visu laiku jaunāko ATP ranga līderi kļuva Alkarass, bet gada pirmajos divos “Grand Slam” Austrālijā un Francijā triumfēja Rafaels Nadals, sasniedzot jaunu rekordu vīriešu tenisā – tagad tās ir 22 “Grand Slam” turnīru uzvaras.

You won't see better celebrations than this on a tennis court 🙌

Rafa Nadal delivered the 𝐔𝐋𝐓𝐈𝐌𝐀𝐓𝐄 comeback to win the 2022 Australian Open 🇦🇺🏆#AusOpen | @RafaelNadal pic.twitter.com/VHL2JuJoVS

— Eurosport (@eurosport) January 30, 2022

Arī dāmām vienspēlēs šogad “Grand Slam” titulus izcīnīja trīs dažādas tenisistes – Francijā un ASV labākā bija Švjonteka, Vimbldonā uzvaru izcīnīja Jeļena Ribakina, bet “Australian Open” titulu ieguva Ešlija Bārtija. Ranga līdere Švjonteka sezonas gaitā no februāra līdz jūlijam izcēlās ar 37 spēļu uzvaru sēriju. Latvijas pirmā rakete Aļona Ostapenko gadu noslēdza WTA vienspēļu ranga 18. pozīcijā, bet regulāri kopā ar ukrainieti Ludmilu Kičenoku spēlēja arī dubultspēļu turnīros, ieņemot 14. vietu dubultspēļu rangā.

Paaudžu maiņa tenisā, atvadīšanās no basketbola leģendas

Līderu statusu pārņemot gados jaunajām tenisa zvaigznēm, simboliski, ka 2022. gads vēsturē ieies arī ar divu tenisa izcilnieku karjeras noslēgumu. Septembrī Roda Leivera kausā Londonā, Eiropas komandas sastāvā spēlējot kopā ar ilggadējiem sāncenšiem Nadalu, Džokoviču un Endiju Mareju, karjeras pēdējo maču aizvadīja šveicietis Rodžers Federers. 41 gadu vecais Federers karjeras laikā izcīnīja 20 “Grand Slam” titulus, 310 nedēļas atradās ranga līdera statusā un izpelnījās reputāciju kā viena no visu laiku cienītākajām un izcilākajām personībām sporta superzvaigžņu vidū.

“Kad sākās mana mīlestība pret tenisu, biju tikai mazs puika Bāzelē. Skatījos uz spēlētājiem gluži kā uz brīnumu – viņi man šķita kā milži, un arī es sāku sapņot. Mani sapņi lika man strādāt smagāk, un sāku sev noticēt. Daži panākumi man atnesa pārliecību, un es sāku virzīties uz pašu neticamāko ceļojumu, kas mani novedis līdz šai dienai,” atvadu vēstulē faniem rakstīja Federers.

To my tennis family and beyond,

With Love,
Roger pic.twitter.com/1UISwK1NIN

— Roger Federer (@rogerfederer) September 15, 2022

This photo of Nadal and Federer crying as Roger plays his last tennis match ever… iconic. pic.twitter.com/nDYHmaN1IG

— Farokh (@farokh) September 24, 2022

Savu skatītāju priekšā “US Open” turnīrā septembrī par atvadām no profesionālā tenisa pavēstīja arī Serēna Viljamsa. Izcilā ASV tenisiste, ilggadējā WTA ranga līdere un 23 “Grand Slam” titulu īpašniece arī raketi uz nagliņas kāra 41 gada vecumā, un karjeru noslēgusi kā visu laiku pelnošākā sieviete sportā ar tās laikā nopelnītiem 260 miljoniem dolāru. Pati Serēna gan vairījusies lietot vārdu “retirement” [aiziešana pensijā – karjeras noslēgšana], vairāk to saucot par “paiešanu malā” no tenisa.

The queen of Queens. pic.twitter.com/WipNUcGL5q

— US Open Tennis (@usopen) August 29, 2022

Tāpat pēc uzvaras “Australian Open” negaidīti par karjeras beigām 25 gadu vecumā paziņoja tā brīža ranga līdere Ešlija Bārtija - izvēloties no sporta aiziet, vēl esot tā virsotnē. WTA ranga līderes statusā Austrālijas tenisiste bija pavadījusi 121 nedēļu. “Karjeras otrajā pusē mainīju perspektīvu - mana labsajūta nebija atkarīga no rezultātiem tenisa kortā,” atzina Bārtija.

Pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm karjeras noslēdza vairāki panākumiem bagāti ziemas sporta atlēti – gan trīskārtējais zelta medaļnieks un pieckārtējais olimpietis snovbordā Šons Vaits, gan Nīderlandes ātrslidotāja Irēne Vusta, kas karjeru noslēdza dalītā otrajā vietā visu laiku titulētāko ziemas olimpiešu rindās (13). Vasarā par lēmumu pēc sezonas šķirt jaunu lappusi dzīvē paziņoja arī četrkārtējais F1 čempions Sebastians Fetels.

Sēru vēsti pasaule saņēma 31. jūlijā, kad 88 gadu vecumā mūžībā devās viens no visu laiku izcilākajiem basketbolistiem, 11 NBA čempiontitulus izcīnījušais Bils Rasels. Papildus bagātīgajam titulu krājumam spēlētāja karjeras laikā, Rasels vēlāk divas reizes kļuva par NBA čempionu arī kā treneris. Basketbola leģendas vārdā saukta NBA finālsērijas vērtīgākā spēlētāja trofeja, bet gada nogalē līga paziņoja, ka groza bumbas leģendu vārdos tiks nosauktas arī pārējās individuālās balvas.

Mesi piepilda sapni

2022. gada lielākais notikums sportā gan tika pietaupīts tā pašai izskaņai. Pirmo reizi finālturnīru vēsturē Pasaules kauss futbolā tika izcīnīts ziemā, taču tas nebūt nebija spilgtākais fakts, kas Katarā notikušā turnīra laikā tika ierakstīts futbola vēstures grāmatās.

Sapni par Pasaules kausu savas karjeras piektajā finālturnīrā beidzot izdevās piepildīt Lionelam Mesi. Argentīnas valstsvienībai turnīrs iesākās ar aukstu dušu, ciešot vienu no negaidītākajiem zaudējumiem Pasaules kausā pret Saūda Arābiju (1:2), un arī turpinājumā Dienvidamerikas čempionvienībai neklājās pavisam gludi. Finālu gan tāpat izdevās sasniegt, un cīņa par 2022. gada Pasaules kausa čempiontitulu izvērtās par, iespējams, aizraujošāko finālspēli lielo turnīru vēsturē. Uzvarētāja noskaidrošanai nebija gana arī ar papildlaiku, divus vārtus gūstot Mesi, bet trīs – Kiljanam Mbapē, un Pasaules kausa ieguvēju liktenis izšķīrās pēcspēles sitienu sērijā, kurā argentīnieši bija pārāki ar 4-2.

35 gadus vecais Mesi Argentīnas valstsvienības triumfu sekmēja ar septiņiem vārtu guvumiem un tika atzīts par Pasaules kausa vērtīgāko spēlētāju. Argentīniešu kapteinis tādējādi aizpildījis iztrūkstošo ailīti savu trofeju sarakstā – tagad “Copa America” titulam, septiņām “Ballon d`Or” balvām, četriem Čempionu līgas tituliem un lērumam citu trofeju nu izdevies pievienot arī vērtīgāko – Pasaules kausu.

Pirmo reizi vēsturē pusfinālu sasniedza kāda no Āfrikas futbola izlasēm, vēsturisku panākumu – 4. vietu – sasniedzot Marokai, kas izslēgšanas spēlēs pieveica gan Spāniju, gan Portugāli. Otrajā finālturnīrā pēc kārtas labāko trijniekā spēja iekļūt Horvātija, kas izcīnīja bronzas medaļas. Jau pēc apakšgrupu spēlēm cīņa par Pasaules kausu tikmēr beidzās tādām izlasēm kā Vācija un Urugvaja, bet galvenā favorīte Brazīlija pēc daudzsološa sākuma izstājās ceturtdaļfinālā.

LIONEL MESSI HAS COMPLETED FOOTBALL 🐐 pic.twitter.com/IvDeNtckee

— B/R Football (@brfootball) December 18, 2022