Blogs: Ja nebūtu jāstrādā, mēs ceļotu un apmeklētu visas sacensības

Aizvadītas pirmās četras sacensību dienas ar komandu braucienu un solo braucieniem, un ne diena nav pagājusi bez Latvijas sportistu līdzdalības. Pilsētas ielās var manīt arvien vairāk cilvēku, kuru vidū netrūkst kolorīti līdzjutēji, ietērpti savām valstīm raksturīgās krāsās un kostīmos. Lai gan, ir skaidri jūtams, ka čempionāts vēl tikai uzņem pilnus apgriezienus un kulminācija gaidāma nedēļas nogalē. Tad arī būs lielākās cilvēku masas.

Ne viens vien paziņa ir jautājis, kā mani var piesaistīt riteņbraukšana. Jā, pašam mīties ar velosipēdu esot viens, bet skatīties sacensības? Tas salīdzināms ar automašīnām, kas stundām brauc uz apli, un nekas nemainās. Šķiet, domāts NASCAR. Kā saka - kas nu kuru aizrauj. Cits var ar lielu aizrautību nodoties snūkeram, cits pāris reizes gadā aiziet uz arēnu pavērot "Dinamo" projektu, un ar to visam gadam pietiek. Tikmēr ir cilvēki, kuri savu ikdienu nevar iedomāties bez riteņbraukšanas, jebkādā formā.

Ceturtdiena bija vienīgā (no sacensībām) brīvā diena čempionātā. To sportisti izmantoja, lai aizvadītu iesildīšanās braucienus grupas startam, kamēr pilsētas ielās tika pārvietotas norobežojošās barjeras un iekārtots sacīkšu aplis. Ierasto ik rīta ceļu uz mediju centru mēroju gar kādu stāvlaukumu, kas atrodas ļoti labā vietā. Tur tieši blakus trasei iekārtojušies cilvēki ar auto furgoniem jeb kemperiem. Patiesībā bija jau pēcpusdiena, un beidzot pēc vairākām pelēcīgām dienām arī šajā kalnu ielenktajā ielejā spoži spīdēja saule, kas mudināja ļaudis izvilkt no furgoniem savus saliekamos krēslus un pazvilnēt ar alus bundžu rokā.

Tā nu nolēmu noskaidrot, kas labs sakāms šiem ceļotājiem. Numuru zīmes liecināja, ka cilvēki braukuši gan tepat no Spānijas nostūriem, gan arī lielākoties no kaimiņzemes Francijas, Itālijas, viennozīmīgi arī Beļģijas un Nīderlandes. Tāpat bija pa kādam numuram no Skandināvijas valstīm (Norvēģija, Zviedrija). Arī Austrijas un Polijas karogus varēja saskatīt, plīvojam kātos virs kemperiem. Tie, kas skatījušies "Tour de France" vai kādas citas prestižās velotūres, noteikti manījuši šādus ceļa malā noparkotos kemperus, kas ir raksturīga sacensību sastāvdaļa.

Valodas barjera pēdējās dienās bijusi ierasta parādība, tāpēc nolēmu vispirms atrast kādu angļu mēlē runājošo. Apstājos pie kempera ar GB numura zīmi, kur satiku Pītu un Elēnu - pensionāru pāri no Lielbritānijas. "Esmu uz velosipēda jau 50 gadus, tā ir mana kaislība," par Pīta saistību ar riteņbraukšanu nav daudz jautājumu. Abi ar sievu gan nav bieži šāda līmeņa sacensību apmeklētāji. Šovasar "Tour de France" startēja tieši Anglijas ziemeļu pilsētā Jorkšīrā, kur dzīvo Pīts ar Elēnu, tāpēc viņi jokojot var lepoties, ka bijuši Francijas tūrē.

.

Kas jums riteņbraukšanu padara tik piesaistošu? Pīts: "Riteņbraukšana aptver visu. Prāta spēles un taktikas - tā ir kā šahs. Mehānikas ziņā varam salīdzināt ar F1. Un visam pāri nāk cilvēka fiziskais spēks. Riteņbraukšanā mums ir tādi cilvēki kā Bredlijs Viginss, kurš ir pasaules čempions 4000 metros un čempions "Tour de France" ar 3000 kilometriem. Citos sporta veidos jūs to vienkārši neredzēsiet, viņi specializējas vienai disciplīnai. Jūs nepiedzīvosiet Useinu Boltu, skrienam maratonu augstā līmenī. Riteņbraukšanā ir maisījums no visa."

Britu pāra favorīts svētdienas grupas braucienā būs slovāks Pīters Sagans: "Viņš ir lāga zēns. Mums patīk, kā viņš brauc. Gudrs un vēl ļoti jauns, taču savā agrajā vecumā jau iekrājis lielu pieredzi. Viņš trasē zina, ko dara. Vēl ir portugālis Rui Košta, pasaules čempions, tomēr mēs savu naudu liekam uz Saganu." Par vienu atgadījumu gan viņi pasūdzējās. Trešdien devušies uz pilsētas centru, kur klātienē vēroja tautieša Viginsa skaisto triumfu, tomēr līdz apbalvošanas ceremonijai pāris nenokļuva. Policija lika Pītam ar sievu iet apkārt galvenajai tribīnei (kas jau bija tukša) ar lielu loku, kas prasījis pārāk daudz laika - medaļu un čempiona krekla pasniegšana tika nokavēta. Nejēdzība.

.

Turpat kaimiņos sauli ķēra Malmes tuvumā dzīvojošā Liliana. Uz auto priekšējā stikla lepni izkārts Zviedrijas karogs, un Ponferadā viņa ieradusies kopā ar vīru, kurš ir galvenais vaininieks tam, ka riteņbraukšana ienākusi ģimenē. Abu divas meitas savulaik bērnībā nodarbojušās ar velosportu, bet tagad vecākā no atvasēm aktīvi startē triatlonā un pastāvīgi aizvada Ironman sacensības. Šobrīd pārim ir daudz vairāk laika ceļošanai, un tā nu viņi nokļuvuši līdz Spānijai. Kā Liliana saka, Ponferada ir ļoti parocīga un piemērota pilsēta, jo viss ir kompakts un nav jāstaigā kilometriem tālu, lai nokļūtu līdz trasei vai nepieciešamai vietai. Tāpat ainava ir lieliska, kultūra un svētceļotāji.

Kas jums patīk šādā riteņbraukšanas pasākumā?
Liliana: "Tas, ka tu vari satikt visus šos lieliskos cilvēkus. Izjust vienotību un iegūt jaunus draugus. Apskatīt apkārtni un valsti. Riteņbraukšana vieno. Šeit mēs jau esam satikuši norvēģus, ar kuriem kopā pavadām laiku."

Pēc tam pārmaiņas pēc nolēmu uzrunāt arī divus spāņus. Pirmkārt, viņi bija apstājušies nedaudz nostāk no pārējo auto rindas, turklāt braucamrīks gluži neietilpst kemperu kategorijā - tuvāk ģimenes auto ar septiņām vietām. Īpaši nepētīju. Aimars un Anders labprāt sevi dēvē par baskiem, nevis spāņiem, un ar to lepojas. Viņiem riteņbraukšana ir hobijs, bet ceļošana un atbalstīšana aizsākās ar "Euskaltel-Euskadi" komandu, kas bāzējās viņu dzimtajā pilsētā. Diemžēl pērn tā pārtrauca savu pastāvēšanu, taču ar to puiši nav apstājušies un turpina ceļot, un apciemot lielās sacensības.

Šogad jau pabijuši "Tour de France" un izjutuši atmosfēru. Puiši sev līdzi braucienos ņem arī velosipēdus, jo ar tiem var ātri pārvietoties sacensību laikā, tādā veidā ērti nokļūstot kādā karstajā punktā. Pašsaprotama esot "Vuelta a Espana" apmeklēšana, bet nākamgad abi draugi vēlas doties uz Itāliju un piedzīvot "Giro d’Italia", ja radīsies tāda iespēja. "Es labāk izvēlos TV skatīties riteņbraukšanu, nevis futbolu. Nepārprotiet, mums patīk futbols, un, kad bijām mazi, trenējāmies klubā. Manuprāt, riteņbraukšana ir interesantāka un aizraujošāka. Kalnu posms Francijas tūrē, tā atmosfēra - krietni labāk nekā parasts futbola mačs! Šeit uz vietas ir daudz cilvēku no dažādām valstīm, patīkama gaisotne," piemin Aimars.

.

Viņu favorīts ir Purito Rodrigess no "Katusha". Ieminējos par mūsu pašu Gati Smukuli. Neprata atcerēties uzvārdu, taču solīja atbalstīt nākotnē. Kā gan citādāk. Stāvvieta esot teicamā vietā, jo netālu ir vienīgais kalns, turklāt līdz finišam ir tikai pusotrs kilometrs. Abi baski gan gaidījuši vairāk cilvēku ielās. Trešdien uz kalna bijuši tikai apmēram 50 skatītāju - par maz!

"Riteņbraukšana ir daudz smagāka, iespaidīgāka. Turklāt visi cilvēki atbalsta visus sportistus! Nevis kā futbolā, kad tev ir sava komanda, par ko fanot, un pretī ir pretinieks. Tas ir viss, bet šeit mēs atbalstām visus braucējus. Ir daži tādi pamuļķi līdzjutēji, kas sāk skriet blakus braucējam uz ceļa un kaut ko bļauj. Ja es tādu redzēšu, tad centīšos apturēt."

Visbeidzot, noķēru arī kādu draudzīgu un omulīgu četrotni no Nīderlandes - Vims, Anita, Ineka un Ods. Vienam no viņu furgoniem gan beļģu numura zīme. Izīrējot no Beļģijas. Viņi sevi pieteica kā riteņbraukšanas fanus visa gada garumā: "Ar kemperi nebraucam visu gadu tikai tāpēc, ka mums ir arī darbs!" Piemēram, Itālijas tūri nācās skatīties TV ekrānos, jo nebija iespēja noformēt atvaļinājumu. "Ja nebūtu jāstrādā, mēs ceļotu ar kemperi un apmeklētu visas sacensības!" saruna norit vienos smieklos. Kopš 2005. gada četrotne iedibinājusi tradīciju apmeklēt "Tour de France". Citreiz viņi redz nedēļu no tūres, citreiz trīs vai divas. Cik nu darbs atļauj. Šā gada sezona tika sākta ar "Amstel Gold Race", Flandrijas tūri un tā tik uz priekšu, bet Francijas tūre esot pati nozīmīgākā kalendārā.

Kāpēc tieši riteņbraukšana?
"Tādi mēs esam piedzimuši, tas nāk no mūsu tēviem. No paaudzes uz paaudzi. Ir fantastiski vērot šo sporta veidu, jo tu vienmēr atrodies kustībā, ja salīdzinām ar futbolu, kur jāsēž stadionā. Tas ir pavisam citādāks sports. Riteņbraukšana. Tas ir tas, kā tu skaties uz sporta veidu. Tur nav daudz vairāk, ko teikt."

.

Ods satraucies, ka šoreiz Marianne Vosa nedominēs sieviešu sacensībās, taču pārējie ir droši - būs kārtējais tituls. Ieminējos, vai četrotne nezina kādu šā brīža latviešu braucēju. Diemžēl neprata nosaukt, tāpēc tālāk pārvirzīju sarunu uz 2000. gadu un pasaules čempionātu. Ods apskatīja savu PČ katalogu un atrada Vainšteinu. "Jā, mēs viņu atceramies. Ļoti labs braucējs!" Bija pārsteigti uzzinot, ka viņš ir latvietis ...

Sarunas noslēgumā Vims norāda uz kādu furgonu ar šķautni zelta krāsā. Tajā mitinoties izbijušais Nīderlandes riteņbraucējs Gērts Haringss (Gert Harings), kura kontā ir trīs "Vuelta a Espana" etapu uzvaras septiņdesmito gadu sākumā. Viņa vecākais brālis Hūbs ir vairākkārtējs valsts čempions velokrosā. Man bija gods satikt abus šos vīrus un pārmīt kādu vārdu, bet par to vairāk pastāstīšu kādu citu dienu.

Ko es ar šo visu garo palagu gribēju pateikt, ja tik tālu esat tikuši … pasaules čempionāts, kas sapulcē pašus spēcīgākos šosejas riteņbraucējus, norisināsies vēl trīs dienas ar Latvijas sportistiem peletonā. Iesaku ieslēgt Viasat Sport Baltic vai arī sekot mūsējo gaitām internetā. Ja darbs neļauj to darīt, var uzmest aci twitterim, proti, LRF kontam vai evelo.lv kontam, kurā pats no notikumu vietas cenšos ziņot par aktuālo.

Atbalstīsim mūsējos! Šorīt plkst. 10:00 pēc Latvijas laika grupas braucienā startē juniore Endija Rutule, kura šovasar Šveicē izcīnīja 14. vietu Eiropas čempionātā. Savukārt 14:00 distancē dosies perspektīvais U-23 grupas sportists Krists Neilands.

Foto:
no personīgā arhīva