Lietuviešu vieglatlēte Skujīte emocionālā ceremonijā saņem Londonas OS medaļu

Savu medaļu Skujīte, kuras tēvs ir latviešu mākslinieks Egils Skuja, saņēma Lietuvas gada labāko sportistu apbalvošanas ceremonijā. To pasniedza valsts premjers Sauļus Skvernelis un Lietuvas Olimpiskās komitejas prezidente Daina Gudzinevičūte, bet emocionālas ceremonijas noslēgumā valsts himnu nodziedāja operas zvaigzne Nomeda Kazlaua.

Skujīte, kura karjeru noslēdza pērn, 2004. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs tika pie sudraba, atpaliekot vien no zviedrietes Karolīnas Kliftas, kā arī bija ceļā uz vēl vienu godalgu četrus gadus vēlāk Pekinā, tomēr izstājās, kad tāllēkšanā trīs reizes pārkāpa atspēriena dēlīti.

Savukārt 2012. gadā Londonā viņa rādīja mūža sniegumu. Augstlēkšanā lietuviete bija vienīgā, kura pārlēca 1,92 metrus, sasniedzot personīgo rekordu, bet pēc tam lodes grūšanā tika pie 17,31 metra, uzrādot pasaules rekordu septiņcīņā, turklāt tas nav pārspēts vēl šodien. 800 metru skrējienu viņa sagaidīja otrajā vietā, tomēr šajā distancē sportistei klājās ļoti smagi un viņa pamanījās atkrist uz piekto pozīciju. Pārliecinošu zeltu guva mājinieku favorīte Džesika Enisa. Sākotnēji vācieti Liliju Švarckopfu diskvalificēja par izkāpšanu no laukuma, tomēr ātri vien viņai atjaunoja otro vietu. Trešo vietu guva krieviete Tatjana Černova, kamēr ceturto vietu izcīnīja ukrainiete Ludmila Josipenko.

"Divus gadus es nevarēju pat parunāt par Londonas olimpiskajām spēlēm," tagad saka Skujīte. Viņa šajos divos gados gandrīz nestartēja un nespēja tikt pie augstiem rezultātiem arī pēc atgriešanās 2015. gadā. 2016. gada Eiropas čempionātā viņa pirms 800 metru skrējiena bija sestā, tomēr tā laikā sastiepa kājas muskuli.

Josipenko 2013. gadā saņēma četru gadu diskvalifikāciju par nesakritībām bioloģiskajā pasē un zaudēja ceturto vietu. Tajā pat gadā Černovai pozitīvu rezultātu uzrādīja atkārtoti pārbaudītas 2009. gada pasaules čempionātā veiktās analīzes, tomēr anulēti tika vien viņas rezultāti pirms 2011. gada pasaules čempionāta. Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) iesniedza apelāciju par šādu sodu, pieprasot garāku diskvalifikāciju. To 2016. gada novembrī apmierināja Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) un anulēja visus Černovas rezultātus līdz 2013. gada augustam, līdz ar to atņemot viņai arī 2011. gada pasaules čempionāta zeltu un Londonas olimpisko bronzu.

Lietuvas rēķinā tagad ir sešas Londonas olimpisko spēļu medaļas - divi zelti (peldētājai Rūtai Meilutītei un modernās pieccīņas sportistei Laurai Asadauskaitei), viens sudrabs, ko guva kanoe airētājs Jevgēņijs Šuklins, kā arī cīkstoņa Aleksandra Kazakeviča, boksera Evalda Petrauska un Skujītes izcīnītās bronzas medaļas. Līdz ar to Londonas spēles tagad kļuvušas par sekmīgākajām Lietuvas vēsturē - 2000. gadā Sidnejā un 2008. gadā Pekinā šīs valsts atlēti guva pa piecām godalgām.

Černovas diskvalifikācija ietekmēja arī Latvijas sportu - Laurai Ikauniecei-Admidiņai tas ļāva iegūt 2013. gada pasaules universiādes zeltu, kā arī viņa pacēlās uz septīto vietu Londonas olimpiskajās spēlēs. Savukārt pēc Josipenko diskvalifikācijas Ikauniece-Admidiņa pacēlās uz otro vietu 2012. gada Eiropas čempionātā, kamēr Aiga Grabuste tika paaugstināta uz bronzas pozīciju.

Par 2018. gada Lietuvas labākajiem sportistiem tika nosaukti diska metējs Andrus Gudžus un Meilutīte.

Izmantotie resursi:
https://www.olympicchannel.com/en/s...
https://www.lrytas.lt/sportas/start...