Salvis Mētra: "Gulbja dēļ joprojām spēlēju basketbolu"

“Barons Rīga, Barons Rīgā, olē, olē, olē,” atkal un atkal skanēja kluba himna. Tādas emocijas kā ceturtdaļfināla ceturtajā un bronzas sērijas ceturtajā spēlē Daugavas sporta namu, šķiet, nebija piepildījušas kopš 2010. gada, kad “baroni” septītajā spēlē salauza fināla debitantu “VEF Rīga” pretestību. Triumfam apmierināti sekoja līdzi komandas ilggadējais menedžeris Andris Vanags, savukārt Ērgļu ielas tribīne ilgi sveica uzvarētājus, stāvot kājās.

Skanot “One shining moment”, spēlētājus un trenerus apbalvoja LBS prezidents Valdis Voins, bet emociju izvirdums laukumā turpinājās vēl ilgi. Kapteinis Salvis Mētra, apsēdies uz Dāvja Rozīša pleciem, atbrīvoja no stīpas važām vienu tīkliņu, savukārt karstasinīgo lietuviešu duets Taurs Jogela un Deniss Krestiņins otrā galā zibenīgi nošņāpa otru.

Salvis Mētra, "Barons kvartāls" kapteinis

“Šī medaļa “Baronam” nozīmē vairāk nekā bronza. Pirms sezonas un tās laikā par to nedomājām, taču uz to gājām. Sezonas laikā izdarītajam darbam bija jāatmaksājas – agri vai vēlu. Acīmredzot, bijām pelnījuši!

Medaļa no manis prasīja milzumu labas enerģijas, ko vajadzēja ieguldīt kopējā darbā. Centos izdarīt visu labo, ko varēju – komandas biedriem, treneru korpusam, tāpēc gandarījums par paveikto ir liels. Uzvara pār Valmieru bija principiāla. Viņi bruņojās ar milzum lielu spēku. Neslēpšu – pirms "play-off" viņi izskatījās draudīgi, taču mēs atradām atslēgu, kā uzvarēt lielo klubu.

Karjeras laikā man bijis daudz labu treneru, bet Mārtiņš Gulbis ir treneris, kura dēļ joprojām spēlēju basketbolu. Manuprāt, “Baronam” būtu jāuzceļ viņam bronzas pieminekli par šo darbu. Viņš mūs spēja motivēt – neļāva atslābt nevienā treniņā. Katrā uzvarā ir liels viņa nopelns.

Viss, kas notika ar “Baronu”, bija lielā mērā saistīts ar Daugavas sporta namu. Komandas iekšienē mums visiem sāpēja sirds par komandām, kuras neļāva mums šeit spēlēt. Ticiet man, šeit jau pirms daudziem gadiem spēlējuši paši, paši lielākie dūži un treneri, kuri mums ir. Tajos laikos nekad nebija problēmu. Daugavas sporta nama sienas turpinās un turpinās mīlēt basketbolu."

Dāvis Rozītis, "Barons kvartāls" centra spēlētājs

"Pret bijušo komandu vienmēr ir īpaša motivācija (Dāvis pirms gada Valmieras sastāvā kļuva par LBL čempionu – Sportacentrs.com), taču pārestības sajūtas nebija. Šķīrāmies ar labām emocijām. Nolēmu, ka vēlos sevi vairāk attīstīt, tāpēc meklēju jaunu komandu.

Bronzas nedēļā viss bija labi sabalansēts. Treneri izveidoja labu treniņplānu – daudz analizējām video, fizisku treniņu nebija. Mēģinājām tikai atbrīvoties no (spēlēs pieļautajām) kļūdām, lai spēlētu brīvāk un plūstošāk.

Šī medaļa man ir ļoti, ļoti vērtīga. Ģimenei un draugiem teicu, ka sajūtas pat nedaudz labākas nekā pagājušajā gadā, izcīnot zeltu. Protams, zelts ir zelts, taču ar "Baronu" nekad nebijām favorītu statusā. Bija interesanta “play-off” sērija un arī mana loma komandā bija lielāka.

Bija grūti izpildīt Mārtiņa Gulbja prasības. Viņš ir gudrs treneris, kurš iedod labas lietas un vēl labu, taču vajadzēja laiku, lai izlobītu viņa sniegtās informācijas esenci. Divus gadus pēc kārtas sezona turpinājusies gandrīz līdz maija beigām. Pāris nedēļas jāatpūšas un tad sāksies vasaras darbs."

Mārtiņš Gulbis, "Barons kvartāls" galvenais treneris

"(Dziļi nopūšas) ir labi padarīta darba sajūta. Gājām uz priekšu kā komanda. Kristaps Dārgais izkrita, (Tailers) Larsons atnāca, bija pārmaiņas un komandas pārbūve. Beigās atradām kaujiniecisku noskaņojumu. Esmu ļoti lepns par saviem vīriem – savu komandu un katru spēlētāju!

Uzslavas pienākas arī kluba vadībai, kura man uzticējās un deva zaļo gaismu. Tas radīja pārliecību, ka ejam pareizajā virzienā. Ceturtdaļfinālu un bronzas sēriju nospēlējām, kā vajadzēja. Pusfinālam nebijām gatavi ne fiziski, ne morāli, taču beigas ir labas. “Baronam” bronza ir ļoti labs sasniegums.

Katru reizi, braucot mājās, jau domāju par nākamo spēli. Negulētu nakšu nebija – uzskatu, ka labs miegs ir vērtīgāks par labākajām zālēm. Pirms spēles man jābūt svaigai galvai. Zināju, ko pamainīsim, biju gatavs katrai spēlei un beigās viss strādāja.

Cepuri nost Salvim Mētram! Izcils cilvēks un izcils kapteinis. Paldies maniem palīgiem un fizioterapeitiem, kluba menedžerim Jānim Pormalim. Cepuri nost par to, kā viņš šogad strādāja. Negribu teikt nevienu sliktu vārdu.

Vai Daugavas sporta nams ir “Barona” īstās mājas? Šeit trenējamies tikai divreiz nedēļā, taču spēlēs te ir laba atmosfēra. Sākumā uz mūsu spēlēm nenāca daudz cilvēku, jo neviens neticēja. Laikam ejot, pierādījām, ka varam un beigās bija pilnas tribīnes, kas mūs dzina uz priekšu. Lūzām, lūzām, beigās izturējām. Manā skatījumā, rādījām labu, nevis teicamu basketbolu.

Emociju (spēles laikā) šodien bija nedaudz par daudz. Labā atmiņā palikuši notikumi pirms četriem gadiem, kad (bronzas sērijā) zaudējām Valmierai, būdami vadībā ar 2-0. Toreiz ļoti gribēju uzvarēt. Arī tagad esmu jauns, taču jāsāk visu kontrolēt. Nomierinājos un beigas bija labas."