TwitterStupelis: "Kad tā aizdomājies, tad emocijas uzvirmo, un tu apzinies, ko esi paveicis"
''Kad tā aizdomājies, tad emocijas uzvirmo un tu apzinies, ko esi paveicis un ko tas tev ir maksājis,'' sarunā ar portālu Sportacentrs.com atklāj leģendārais latviešu motosportists blakusvāģu klasē Kaspars Stupelis, kurš ceturtdien oficiāli paziņoja, ka 40 gadu vecumā pieņēmis lēmumu noslēgt profesionālā sportista karjeru.
Savā spilgtajā karjerā Stupelis ar pāriniekiem uzvarēja 53 ''Grand Prix'' posmos, 109 braucienos un 21 gada laikā piedalījās 218 Grand Prix posmos. Kaspars savas spožās karjeras laikā izcīnīja četrus pasaules čempiontitulus (2003. un 2004. gadā kopā ar leģendāro nīderlandieti Danielu Vilemsenu, bet 2015. un 2019. gadā kopā ar Etjēnu Baksu.
Jautāts, kad un kāpēc Stupelis pieņēma lēmumu noslēgt profesionālo karjeru, sportists sarunā ar portālu ''Sportacentrs.com'' atklāja, ka ''Vienu konkrētu iemeslu nosaukt tev nevaru, bet jūtu, ka neesmu iekšā tajā visā tā, kā agrāk, kas arī ir diezgan loģiski. Jā, fiziskajā ziņā vēl viss +/- varētu būt kārtībā un braukt varētu, bet sajūtu un emociju ziņā kaut kas nav, kā agrāk. Šovasar, gan pašam braucot ar solo motociklu, gan skrūvējot tos, gan arī trenējot, guvu lielāku prieku, nekā pēdējos gados braucot uz PČ posmiem blakusvāģos. Jāsaka, ka arī pēdējie divi trīs gadi Covid dēļ neizvērtās tā, kā sākumā bija cerēts (ceļošanas un dzīvošanas ziņā), tāpēc ir sakrājies nogurumus. Bet, esot šeit uz vietas Latvijā un pievēršoties citām lietām, guvu pat vēl lielāku prieku par to, ko daru. Tā teikt - jaunu vaibu. Dzīve ir viena un ir jāspēj apstāties, lai sāktu kaut ko jaunu. Cik ilgi es vēl būvēšu to savu PČ statistiku? Ir kaut kas jāsāk darīt tāds, lai sirds starotu, un tagad es pie tā esmu nonācis.''
Pēdējos mēnešos Kaspars strādā kopā ar Latvijas motokrosa čempionu MX1 klasē Kārli Sabuli, kurš ir Latvijas izlases dalībnieks Nāciju Kausā. Kā nesen atzina Sabulis, tad "Kopš trenējos pie Stupeļa, esmu kļuvis spēcīgāks". Arī Kaspars atzīst, ka, strādājot kopā ar Kārli, guvis jaunas emocijas. ''Ar Sabuli esam no viena rajona, tāpēc, protams, esam draugi un viens otru labi pazīstam. Kad viņš uzzināja, ka ir Nāciju izlases kandidāts, viņš pajautāja, vai varu patrenēt viņu. Teicu, ka, jā, trenēšu. Ar laiku sapratu, ka ir jāpieskata arī viņa motocikls, tāpēc sāku palīdzēt viņam skrūvēt motociklu gan treniņos, gan sacensībās. Nevaru nomērīt, bet palīdzēju Kārlim diezgan daudz. Darīju maksimāli, lai viņam būtu vieglāk Nāciju kausā motokrosā un lai viņš būtu pēc iespējas labākā formā. Un man pašam tas virziens, ko tagad esmu sācis darīt, ar katru brīdi sāk patikt aizvien vairāk. Jūtu, ka man ir dzirkstele un jaunas emocijas.''
Jautāts, vai Stupelis ir apmierināts ar savu karjeru un, ja būtu bijusi iespēja, viņš kaut ko mainītu, Kaspars bez vilcināšanās atbildēja, ka "Viennozīmīgi, ar savu karjeru esmu apmierināts uz visiem 100%. Neko savādāk nebūtu darījis. Jā, protams, vienmēr iešaujas domas, kā būtu, ja būtu… Jā, gribējās izcīnīt PČ kopā ar Kristeru Serģi. Jā, gribējās varbūt izcīnīt Latvijas čempiontitulu blakusvāģos, bet, kas zina, varbūt vēl Latvijā kādreiz pabraukšu, bet PČ šobrīd savu ceļu vairs neredzu… Es domāju, ka viss ir forši izdarīts, tāpēc esmu priecīgs, nevis bēdīgs, ka jānoslēdz karjera.''
''Man arī pašam nebija doma, ka visu mūžu būšu saistīts tikai ar blakusvāģiem un ka citu neko nemācēšu. Gribas pašam sev pierādīt, ka māku apgūt kaut ko jaunu un ka arī citas lietas dod foršas emocijas. Piemēram, nesen ieguldīju daudz darba, palīdzot Latvijas blakusvāģu izlasei gatavoties uz Nāciju kausa sacensībām. Tur arī guvu jaunu pieredzi.''
Kad Kasparam sarunas beigās pateicu, ka par traumām šoreiz nerunāsim, jo par tām var sarakstīt grāmatru, ''Dzelzs vīrs'' sāka veselīgi smieties. ''Šīs sezonas laikā šogad neesmu noguris un ar sāpēm neesmu mocījies. Jā, sezonas sākumā par sevi lika manīt mugura un ribas lūzums, bet kopumā viss ir labi. Protams, karjeras laikā esmu piedzīvojis daudz un dažādus savainojumus, lūzumus. Teikšu tev tā, ka nav tāds brīdis, kad no gultas ceļos un lecu augšā kā jauns puika (smejas). Jūtu es visu ķermeni. Kādam varbūt tās būtu milzīgas sāpes, bet es to saucu tā, ka es jūtu savu ķermeni. Tāpēc noteikti jāturpina vingrot un uzturēt sevi formā. Jā, dažreiz beidzot paslinkoju, jo iepriekš to atļauties nevarēju, bet kopumā nav par ko sūdzēties. Viss ir labi.''
Jautāts par nākotnes plāniem, Kaspars piebilda, ka ''Nākamais gads man būs tāds pārejas gads, jo mērķi man ir augstāki, kur vēl gribas sevi pierādīt citā sfērā, nekā līdz šim, bet tas noteikti būs saistīts ar motokrosu. Kāju šur tur esmu ielicis.''
Kad vēlreiz pateicos Kasparam par lieliskajiem sasniegumiem, par sagādātajām emocijām un par to darba ētiku, ko viņš kā sportists demonstrēja visos šajos gados, Stupelis noslēgumā piebilda: ''Lai arī lēmums ir pieņemts, viennozīmīgi esmu priecīgs. Protams, emocijas ir spēcīgas, jo tik daudz gadi profesionālajā motokrosā nav joka lieta. Kad tā aizdomājies, tad emocijas uzvirmo un tu apzinies, ko esi paveicis un ko tas tev ir maksājis. Jā, varbūt līdz galam to vēl neapzinos, bet… (var just Kaspara emocijas, un pēc neliela brīža viņš turpina) Vācijā, kad gāju uz startu, apzinājos, ka tas ir mans pēdējais PČ posma starts, un tad jutu, kā acīs saskrien asaras… (pēc pauzes) Taču pēc sacensībām iestājās tāds patīkams vieglums. Foršs darbiņš, kas padarīts. Esmu lepns par to, ko esmu paveicis.''
''Paldies visiem atbalstītājiem, ģimenei, draugiem un visiem faniem par jūsu atbalstu, kas šajos gados bija neizmērojams. Paldies Jums!''
Paldies, Tev, Kaspar, un lai veicas jaunos izaicinājumos!
