Koņevs: "Pirms spēlēm runājam vienu, laukumā notiek pavisam kas cits"

Andris Riherts, "Metta/Latvijas Universitāte" galvenais treneris: "Ir gan patīkamas, gan nepatīkamas lietas piedzīvotas šajā spēlē. Patīkams tas, ka beidzot guvām vārtus, nesliktus vārtus. Bija vēl citas iespējas. Ja skatāmies uz spēles gaitu, bija daudz cīņas, daudz divcīņu par to, kurš savāks vairāk atlēkušo bumbu, kurš tiks brīvajās zonās. Uzskatu, ka mums tas izdevās labi, un viss gāja uz tādu scenāriju, ka varētu izcīnīt pirmos punktus, respektīvi, uzvaru. Bet diemžēl nospēlējām tikai reglamentā paredzētās 90 minūtes, taču aizmirsām par kompensācijas laiku. Kompensācijas laiks mums ir liela nelaime - jau trešajā spēlē tajā ielaižam vārtus. Šodien mums tas maksāja punktus. Tai pašā laikā domāju, ka tikai pēc šīs spēles viss sāksies. Šodien tā mums bija laba mācību stunda, un labi, ka tā notika šobrīd 4. kārtā.

Nekas šausmīgs nav noticis - ir saprotams tas, ka varam spēlēt ar visām komandām, nemaz nerunājot par šodienas pretinieku. Pārējās komandas varbūt ir nedaudz ātrāk, ir vairāk trenējušās labos apstākļos un uzskata sevi par profesionālām komandām, un tas ir viņu ikdienas darbs - mēs uz ejam un domāju, rezultāts neizpaliks. Jāturpina strādāt treniņos, un nākamā spēle mums ir tā svarīgākā. Šis zaudējums, protams, ir sāpīgs, bet tai pašā laikā tā ir laba mācību stunda nākotnei. Šajās četrās spēlēs esam piedzīvojuši praktiski visu. Jāstrādā, jāturpina krāt uzvarētāju gars. To varējām redzēt pie 1:0 - divcīņās esam pārāki, bet, kad tiekam pie bumbas, parādās bailes, ka mums kāds bumbu atņems un iesitīs vārtus. Iespējams, tas ar mums izspēlēja ļaunu joku. Jākrāj pārliecība, un viss būs labi."

Vai ir bijis vēl kāds tik sāpīgs zaudējums? "Nē, tikai pa televizoru esmu redzējis [smaida]." Un savās spēlēs? "Šodien [smaida]. Es neatceros - gan jau ir kas līdzīgs bijis. Ir tik daudz spēļu bijis... Virslīgā gan tā noteikti nav bijis. Kaut gan 2004. gadā ar "Audu" mēs līdzīgi zaudējām - starp citu, arī "Jūrmalai". Tā ka jā - bija 2004. gadā Virslīgā."

Vai viena no pozitīvajām lietām nav Jura Skābarža uzbrūkošās darbības? "Tas ir koks ar diviem galiem. Juris ir kā atombumba un to vajag pareizi izmantot. Juris izveidoja vārtus, malacis, bet tai pašā laikā, kad ielaidām pirmos vārtus, viņš nenostrādāja līdz galam. Skaidrs, ka viņam ir daudz trumpju - tos atomus pareizi jāsaregulē, un Juris noteikti spēli uzbrukumā var pastiprināt."

Nākamā spēle ar "Ilūksti" jau uz dabīgā laukuma Daugavpilī [tā kļūdaini vēstīja Virslīgas oficiālā mājas lapa, spēle tomēr notiks uz mākslīgā seguma "Celtnieka stadionā - aut.piez.] - vai pāriešana uz zaļajiem laukumiem jums būs pluss? "Šaubos, ka spēlēsim uz dabīgā laukuma. Ja būs, tad spēlēsim uz dabīgā. Būsim vienādos apstākļos. Varbūt "Ilūkstei" ir iespējas trenēties uz dabīgā, bet es domāju, ka tā nav problēma. Skaidrs, ka agrāk vai vēlāk būs jāpāriet uz dabīgajiem laukumiem, un, jo ātrāk tas notiks, jo ātrāk adaptēsimies. Domāju, laukuma faktors agrā pavasarī vēl neko neizšķirs. Tas ir būtiski, kad sezona iet uz beigām. Žēl, protams, ka abas mājas spēles esam zaudējuši ar 0:1 un 1:2 - skatītāji nāk, atbalsta, pārdzīvo - žēl, ka mēs neradām viņiem prieku."

Kādu taktiku izmantosi, lai sapurinātu spēlētājus pirms svarīgā mača ar "Ilūksti" - nolamāsi spēlētājus par izlaisto uzvaru vai mierināsi? "Pretinieks mums tā iedeva pa degunu, ka domāju, ka tur purināt nevajag. Ja kāds ir jāpurina, tas nozīmē, ka viņam iekšā nav sportiskā gara. Ja tā nav, tad sportā nav ko darīt."

Mihails Koņevs, "Jūrmalas" galvenais treneris: "Abām komandām tā bija svarīga spēle - "Mettai" trīs spēlēs bija nulle punktu, savukārt mums zaudējums nozīmētu nolaišanā uz šo apakšējo grupu, bet uzvara, kā saka riteņbraukšanā, ļautu mums uzsēsties uz riteņa [сесть на колесе - krievu val.] vadošajām komandām. Tā ka labi, ka uzvarējām, ir rezultāts (nezinu, kurš tur augšā mums palīdzēja), bet pati spēle... neatceros, ka komanda būtu spēlējusi tik slikti - pat tad, kad sapulcējāmies, tik slikti nespēlējām. Nezinu, kur ir problēma. Treniņos komanda skrien, spēlē, saspēlējas, bet šodien laukumā neizpildīja ne spēles disciplīnu, ne iestrādes - laukumā notika kaut kāds haoss. Notika brīnums... Ja "Metta" būtu iesitusi no laukuma centra, kad bumba trāpīja pa pārliktni, tad viss būtu skaidrs. Vēlreiz - esmu apmierināts ar rezultātu, bet ne sniegumu."

Jau pēc spēles ar "Ilūksti" sūdzējāties par disciplīnu. Vai spēlētāji jūs klausa? "Pirms visām spēlēm runājam vienu, bet laukumā notiek pavisam kas cits. Pat nesaprotu... Ja vēl būtu gados jauni puiši, bet mums ir pieredzējusi komanda, taču visu spēļu sākumus zaudējam. Mūsu trumpis tiks izmantots, ja spēlēsim ātri, daudz kustēsimies. Disciplīna, spēlētāju izvietojums - viņiem skaidroju, kā jāspēlē. Tiklīdz spēle sākas, nezinu, vai nu katrs grib parādīt, ko māk, vai kas cits, bet nav komandas spēles. Pārraujas saites, izjūk balanss gan vidējā, gan uzbrukuma līnijā. Labi vēl, ka aizsargi brīžiem glābj. Analizējam spēles uz maketa, izpildām vingrinājumus, bet, kā sākas spēle, tā mistika."

Visu spēli kliedzāt uz spēlētājiem, bet pēdējā pusstundā apklusāt. Vai zaudējāt cerību un ticību savos spēlētājos? "Esmu teicis puišiem - ja nestāvēšu laukuma malā un nedošu norādījumus... Tas pat bija redzams - ielaidām vārtus un nebija nekādas agresijas uzbrukumā, lai atspēlētos."