Facebook
GoogleVideo: Rābe par fizisko sagatavotību, "Dinamo", darbu un dzīvi Krievijā
Piedāvājam Jāņa Celmiņa sarunu ar Rīgas „Dinamo” komandas fiziskās sagatavotības treneri Eduardu Rābi. Sarunas laikā vīri runā par fiziskās sagatavotības niansēm, uzturu, organisma atjaunošanos, treniņprocesu kopumā, Rīgas „Dinamo” hokejistu sportisko formu, komandas rezultātiem šosezon, dzīvi un darbu Krievijā, fiziskās sagatavotības treneru lomu komandā, sadarbību ar treneriem un arī atalgojuma jautājumiem.
Sarunas fragments šeit: Rābe: "Nedod Dievs, Krievijā kaut kas notiks ar...
Sarunas garums: 61 minūte
Sarunas fragments šeit: Rābe: "Nedod Dievs, Krievijā kaut kas notiks ar...
Sarunas garums: 61 minūte
Vērtējums: +12
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Pēc tam: Mēs visu daram pareizi, bet nesaprotam kāpēc nav rezultāta.
Vēl vēlāk: Es vēl nepaspēju sakārtot zāli pēc treniņa, kā puses spēlētāju jau aizlaidušies prom.
Tas atgādina to klasisko gadījumu, kad tikko augstskolu beigušam cilvēkam darba intervijā paprasa - A ko tu vispār proti darīt? Un atbildē ir - Es labi pildu testus.
Jebšu treniņu rezultātu pārnese uz spēles rezultātu, par ko arī treneris runāja, šeit pamatīgi klibo.
Intervijā runā par to čerez ņemogu, bet es teikšu, ka tas vienkārši ir profesionālisms un attieksme.
[+] [-]
Labi, ka puse no intervijas "par un ap" - tas gan bija diezgan interesanti!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ko var saprast no stāstītā (kā es to sapratu, iespējams, ka kļūdos. Ja tā, tad labojiet) - spēlētāji, kuri sākumā bija dažādās kondīcijās pa šo laiku ir manāmi pielikuši savās spējās, taču strādā pēc "obligātā minimuma" programmas (ko treneris saka, to izdara, bet kā tikko ir iespēja, tā laižas lapās). Tāpat, lai arī viss itkā ir kārtībā (ir gan forma, gan atjaunošanās) rezultāta nav un nav tā darba "čerez ņemogu", kas norāda uz to, ka spēlētājiem nav noskaņojuma cīnīties (kāpēc?).
Ja tā ir, tad veidojas situācija, kad darbs notiek "Na otj*bisj", t.i., tā, lai algu maksātu un neatlaistu, bet īpaši iespringt ar negribas.
Atkārtošos, iespējams, ka kļūdos, bet tā bija tā galvenā atziņa no šīs intervijas, kas iespiedās prātā.
[+] [-]
atceros, kad tikko atvērās priekšskars, NHL skauti rāvās uz šejieni, lai ķertu kadrus... tagad ,kad ir inkubatora apstākļi, neviens te neraujas, jo nav uz ko...
-1 [+] [-]
Kas nav pašlaik, bet bija tad - salīdzinoši ļoti plašs viduslīmenis, kas pēc tam paši aizbrauca uz Ziemeļameriku un cīnījās pa minorlīgām. Kāds spēja tikt līdz NHL, kāds pēc tam izveidoja labu karjeru Eiropā. Protams, kādam nekas nesanāca vai tiekot ASV nekāds hokejs vairs nebija prātā.
Taču patiesībā te mēs nonākam pie tā paša pie kā vienmēr. Nē, ne naudas, bet gan talantu resursa. Latvijā nav un nevar būt tik daudz talanta, lai izveidotos nopietna konkurence. Pašlaik Latvijas sportā (ne tikai hokejā) ir konkurence nevis sportistu vidē par iespēju spēlēt PRO līmenī un pēc iespējas labākā klubā, bet gan sporta veidi savā starpā konkurē par to, lai pie viņiem nāktu vairāk bērnu un jauniešu.
Līdz ar to, dzīvojot šādā realitātē, arī rodas porblēmas ar ko citur nesaskaras tik asi.
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Šajā sarunā jau tika pieminēts, ka nav konkurences. Nav to, kuri varētu izstumt esošos. Tad kāpēc baigi iespringt? Visi taču saprot, ka RD vajag tās trīs maiņas ar vietējiem, bez tām nevarēs iztikt, jo tauta nesapratīs, ja te kāds taisīs Zagrebas tipa komandu no leģionāriem. Tāpēc viss tā arī notiek kā notiek - čaļi programmu izpilda, algas saņem, piesieties it kā nav par ko... tikai rezultāts kaut kur izpaliek.
+1 [+] [-]
"Jāpiesit pie galvas" 18. minūtes beigās ir īsta bomba, pat atombumba! Es gar zemi.
Tādiem spečiem arī ir savas aklās zonas. Varbūt tiešām nav pareizi censties visu sezonu turēt vienmērīgu formu, jo parasti taču saka, ka jābūt kāpumiem un kritumiem. Tāpat ir OK, ja Sotnieks ceļ vairāk kā Zabis.
+1 [+] [-]