Aijeguns: "Virslīgā īpaši svarīgs ir fiziskās gatavības jautājums, visi ir ļoti spēcīgi"

- Aijeguns raķete Tosins. Diezgan sen man ienāca prātā tā tevi godāt. Ceru, tāda tava vārda rakstība tevi nesarūgtina?
- Nē, protams. (Smaida). Nav problēmu, man patīk.

- Skaidrs, ka radās tas no tavas neticamās mākas aizlidot, tieši - aizlidot!, no sedzējiem pa flangu. Ātrums apbrīnojams, nevienam Latvijas čempionātā nepakļaujams. Tu vienmēr esi bijis tik ātrs?
- Jā, vienmēr skrēju ātri. Iespējams, ātrumu var nosaukt par manu galveno trumpi.

- Tehnika atpaliek?
- Iespaidīgi. Par simtprocentīgi tehnisku spēlētāju mani grūti saukt. Iespējams, tikai par procentiem septiņdesmit. Jāstrādā ļoti daudz, progresēt šajā plānā man vajag vēl ļoti nopietni.

- Un ko teiksi par sitienu? Bieži tas izskatās vienkārši lieliski: gan spēcīgs, gan precīzs.
- No malas labāk redzams, tomēr, ceru, sitiens man tiešām daudz maz normāls. Īpaši ar labo. Bet ar kreiso... Pagaidām sanāk labākajā gadījumā puse no tā, ko var nosaukt par tiešām labu māku sist ar kreiso kāju.

- Tu sezonā esi iesitis jau 11 vārtus. 9 čempionātā (atskaitīt klasiskus vārtus "Babītei" mēs netaisāmies, ar to lai nodarbojas funkcionāri kabinetos) un 2 Latvijas Kausa uzvarošajā kampaņā. Pēc manas garšas, tie visi izdevās vienreizēji. Kurš personīgi tev patīk labāk?
- Nosaukšu vārtus pret "Rigu" Latvijas Kausa finālā. Tas bija ļoti svarīgs un vajadzīgs un, laikam, pietiekami skaists. Un pats galvenais, "Ventspils" uzvarēja finālu un izcīnīja Kausu! Manā karjerā "Ventspilī" tieši šis moments pagaidām pats zīmīgākais un brīnišķīgākais.

- Tajā momentā tu spīdoši aizlidoji pa kreiso flangu no... Zini, starp citu, no kā?
- Spēlē par to nepaspēj padomāt, bet pēc tam skatījos video un redzēju, ka pret mani tajā epizodē spēlēja Kaspars Gorkšs. Latvijas izlases kapteinis, jā?

- Viss pareizi. Kaspars savā bagātajā futbola vēsturē redzējis daudzus klasiskus skrējējus, bet ļoti reti kāds aizbēdzis no viņa, kā raķete no velosipēda...
- Tas no tribīnes tā liekas. (Smaida). Bet laukumā es vienkārši paņēmu bumbu un skrēju - ļoti gribēju iesist. Priecājos, ka izdevās sagādāt komandai labumu.

- Kurš ātrāks - tu, vai Leke?
- Protams, es! (Smaida).

- Un tu vai Rašids Obuobi?
- Protams, es! (Smaida).

- Bet kurš komandā pats jautrākais puisis?
- Soloma! Artjoms visu laiku joko: pirms, tās laikā, un pēc treniņa. Smieklīgs tāds puisis. (Smaida).

- Kā Leke?
- Ko jūs?! Leke - nopietns cilvēks. (Smejas).

- Tāpat kā Tosins?
- Nē, es vienmēr mīlu pajokot un arī tagad mīlu. Ir, protams, momenti, kad tev jābūt ļoti uzmanīgam un nopietnam. Bet vienmēr būt nopietnam - tas ir slikti.

- Pilnībā piekrītu. Vēl jo vairāk, ka tāda nopietna spēle, kā futbols pastāvīgi dāvā jautrus momentus. Atcerēsimies, cik lieliski Slokā skrēja pie rezervistu soliņa Vitālijs Rečickis. Nu kā tur nepasmaidīsi?! Tu tad jau biji nomainīts, tad tev smaids bija bezgalīgs, kā horizonta līnija!
- (Smaida). Jā, tā bija ļoti skaista epizode. Es biju laimīgs, ka mūsu kapteinis iesita, ka viņš tik emocionāli priecājās par saviem vārtiem. Pie tam vēl vārti sanāca vienreizēji: ar kreiso kāju, augšējā stūrī, šiks sitiens!

- Bet lūk, nenovaldāmais Tosins neiesita tad "Spartakam", bet pēc tam neiesita arī "Mettai/LU". Kad aizej no laukuma bez vārtu guvuma, pārdzīvo?
- Ļoti stipri! Uzskatu, ka jāiesit katrā mačā - čempionātā, kausā, draudzības spēlē. Un ja neiesitu, stipri satraucos. Kā pacelties augstā līmenī bez gūtiem vārtiem?! Mans mērķis - 20 vārti čempionātā, un esmu pārliecināts, ka tas man pa spēkam. Bet ja nesanāk, tātad, es neesmu piestrādājis, biju nepietiekami sakoncentrējies un labs.

- Bet ir latiņa augstāk par paša vārtiem. Tā ir komandas uzvara.
- Jā, tas nav apspriežams. "Ventspils" uzvaras - pats svarīgākais, tās dara mani laimīgu. Un ja vēl izdodas iesist un dot komandai labumu, tad esmu divkārt priecīgs.

- Ko tu kopumā domā par Latvijas čempionātu?
- Interesants un grūts turnīrs. Nekā vienkārša nav. Katrā spēlē jāpieliek ļoti daudz pūļu, lai būtu spēcīgāks par pretinieku. Protams, Eiropā ir daudz spēcīgāki čempionāti, bet arī Latvijas čempionātā nekas viegli nedodas. Īpaši svarīgs fiziskās gatavības jautājums! Tur visi ļoti spēcīgi! Sezonas sākumā es paliku uz rezervistu soliņa, un treneris man paskaidroja, ka es neesmu fiziski gatavs, tādēļ arī nespēlēju. Es biju šokā, stipri nervozēju, tādēļ, ka domāju, ka spēka jau man tiešām pietiek. Bet paskatījos spēles un sapratu: jā, jātrenējas vēl vairāk, papildus palikt pēc nodarbībām un strādāt. Kopumā, es neko vairāk tad nedarīju: tikai treniņi un miegs. (Smaida).

- Malacis, tas ātri nesa augļus. Sāki gūt vārtus uzreiz no vietas, bet dotajā momentā trešajā vietā komandā pēc spēles minūtēm. "Fizika" tiešām līmenī!
- Paldies. Aprīļa sākumā kausa spēlē pret "Liepāju" treneris deva man iespēju. Man izdevās iesist, "Ventspils" uzvarēja ar lielu rezultātu un es pārstāju stipri pārdzīvot un nervozēt par savu gatavību.

- Toties sāki pārsteigt līdzjutējus ar savu klasisko spēli. Kuru no tām uzskati par savu labāko, kuru - sliktāko?
- Par manu spēli labāk lai runā speciālisti. Bet ja runājam par komandu kopumā, tad, kā man liekas, pagaidām "Ventspilij" labākais bija mačs mājās ar "Spartaku", sliktākais - pret "Mettu/LU" pagājušajā kārtā.

- Spēles, kurās Tosins, starp citu, nogāja no laukuma bez vārtiem. Varbūt tādēļ, ka ne vienmēr spēlēja uzbrucēja pozīcijā. Kāda vieta laukumā tev vairāk pie dvēseles?
- Man patīk būt uzbrucējam, patīk pastāvīgi būt uzbrukumā. Bet vispār jau tas nav tik svarīgi. Kur treneris teiks spēlēt, tur arī jāspēlē, jebkurā pozīcijā. Mans uzdevums - izpildīt to, kas man uzticēts, darīt visu, ko teiks treneri.

- Katram zēnam ir elks, kurš iedvesmo viņu uz futbola varoņdarbiem. Tev bija tāds futbolists?
- Protams, Džei Džei Okoča. Kaut gan viņš ir pussargs, bet viņa klase un meistarība mani sajūsmina. Ļoti daudz video ar viņa spēli esmu skatījies. Gribas, protams, sasniegt tādu līmeni, bet tam jāpieliek vēl ļoti un ļoti daudz pūļu.

- Nopietnu pūļu mums visiem vēl ļoti vajadzēs. "Ventspilij" līdz finišam atlicis vien pieci mači. Un zaudēt punktus mums pavisam nav ieteicams.
- Jā, protams. Jāuzvar visas spēles! Esmu pārliecināts, tas mums pa spēkam. Jāsāk jau svētdien, pret "Rigu". Protams, apbēdinošais neizšķirts ar "Mettu/LU" mūs stipri sarūgtināja, bet tagad mums par to jāaizmirst. Jādomā tikai par to, kā uzvarēt "Rigu". Tā ir laba komanda, tajā ir daudz spēcīgu futbolistu. Būs grūts mačs, bet mums jāuzvar. Savstarpēja palīdzība, atbalstot citam citu un maksimāla noskaņošanās līdz fināla svilpei - tam jānostrādā!

- "Riga" - komanda, pret kuru Tosinam, pēc visa spriežot, īpaši patīk spēlēt...
- Iespējams. (Smaida). Bet trīs vārtus rīdziniekiem es iesitu viesos, bet mājās pagaidām neesmu iesitis. Tagad īstais laiks. Pacentīšos...

- Galēja uzmanība būs nepieciešama 24. septembrī. Laiks vēl ir, tā kā pagaidām vari atlicināt laiku citām tēmām. Piemēram, saki, kā tev patīk Ventspilī?
- Te ir lieliski! Pilsēta ļoti skaista, kaut arī pavisam maza.

- Nu, salīdzinot ar tavu dzimto Lagosu, kurā vairāk par desmit miljoniem iedzīvotāju, Ventspils tiešām daudz mazāka...
- (Smejas). Jā jau, pavisam nedaudz!

- Mīļākās vietas pilsētā parādījušās?
- Stadions! Tā sanācis, ka es pamatā pavadu laiku divās vietās - stadionā un mājās. Staigāt ne visai sanāk, pirmkārt, tādēļ, ka jāatpūšas pirms treniņiem, bet, otrkārt, laiks priekš manis pārāk auksts. (Smaida).

- Tad tu izpeldēties jūrā vēl neesi paspējis?!
- Nē, neesmu riskējis. (Smaida). Biju pie jūras vairākas reizes, pastaigāju minūtes divdesmit un uzreiz uz mājām! Auksts, bet ūdens vispār šausmīgi auksts! (Smaida).

- Piederīgie saulainajā Nigērijā, laikam, visu laiku pārdzīvo, ka tu, nabadziņš, pastāvīgi salsti aukstos tālumos.
- Nē, viss kārtībā. (Smaida). Viņi zin, ka Ventspilī ne pārāk silts, toties ļoti skaisti un mierīgi. Mamma - mans galvenais līdzjutējs, viņa pārdzīvo ne par laiku, bet par to, kā man sokas lietas laukumā. Kad izdodas iesist, vienmēr ļoti laimīga un sūta man apsveikuma ziņas.

- Nu ko, novēlu tev svētdien obligāti iesist, lai mammai rastos jauna iespēja uzrakstīt dēlam priecīgu sms.
- Liels paldies. Izdarīšu visu, ko varēšu.