Harijs Zelčs: "Pozitīvais sprādziens sākās pēc uzvaras pār Daugavpili"

Jelgavas sieviešu komanda piedalījās 1992.-1993. gada Latvijas čempionātā, taču vēlāk Zemgale pazuda no virslīgas kartes. Atgriešanās notika 2018. gada 10. oktobrī, kad jelgavnieces mājas spēlē uzņēma “TTT juniores”. Pagājuši 16 mēneši – komanda pirmo reizi cīnīsies par medaļām, 22. februārī Daugavpilī izejot laukumā pusfināla spēlē pret basketbola skolas “Rīga” juniorēm.

Debijas sezona nebija viegla – 29 spēlēs izcīnītas sešas uzvaras. Otrais gads parāda augšupejas tendences – 12 spēlēs uzvarēts vairāk nekā pirmajā sezonā kopā (7-5 pret 6-23). Labi turpina spēlēt līderes Alise Karlsone un Diāna Dude. Komandu pastiprinājušas Viktorija Ivanova un Laura Zambrāne, audzis Katrīnas Kārkles ieguldījums.

Pirmie vārdi, kuri nāk prātā, domājot par Jelgavas basketbolu, ir Edgars Šneps un Kaspars Kambala. Kāda ir trenera pieredze?
Piecpadsmit gadus nostrādāju ar zēnu un vīriešu komandām Olainē. Viens no maniem audzēkņiem ir Artūrs Ausējs. Jelgavā vairāk esmu saistīts ar meiteņu basketbolu.

Jelgavas meiteņu komanda pirmo reizi iekļuvusi otrās divīzijas četriniekā. Vai sezonas pirmais mērķis izpildīts?
Pirmais mērķis bija tikt divīzijas “Četru finālā” – to esam izpildījuši. Salīdzinot ar pagājušo gadu, rezultāti uzlabojušies – gan pozitīva uzvaru bilance, gan spēles izpildījums. Par aizsardzību nesūdzos – labāk varēja būt vienā vai divās spēlēs.

Uzbrukums ir lielāka problēma. Trīsreiz nospēlējam pieklājīgi, ceturtajā – nevaram iemest vispār. Par galveno izaicinājumu kļuvusi metienu precizitāte. Sodi vēl normāli, bet pustālie un trīspunktnieki – brīžiem katastrofa.

Komandu papildinājušas vairākas meitenes – Viktorija Ivanova no Daugavpils, Evelīna Fricsone un Laura Zambrāne no Rīgas sporta skolām.
Evelīna guva savainojumu. Pēdējā laikā maz spēlēja ceļgala problēmu dēļ – pret Jūrmalu nepilnas piecas minūtes, pret Saldu nedaudz vairāk. Latvijas Universitātes studente Annija Ķergalve devusies “Erasmus” apmaiņas programmā uz Austriju – būs projām sešus mēnešus.

Pārējais sastāvs saglabājies – deviņdesmit devītie gadi un jaunākas meitenes. Mūsu “veterāne” – Alise Karlsone no deviņdesmit pirmā gada. Viņa un komandas kapteine Dace Blūma – abas gan strādā, gan trenējas. Pārējās mācās – studē vai iet skolā, kā piecas 2002.-2003. gadā dzimušās meitenes.

Jau šonedēļ - Douglas 🇪🇪🇱🇻🇱🇹 Baltijas Basketbola līgas Starptautiskās grupas FINAL FOUR! pic.twitter.com/BnasO1KQ1F

— BK Jelgava (@BKJelgava) February 21, 2020

Kur mācās studentes?
Komandā ir gan Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (LLU) audzēknes, gan Rīgas augstskolu pārstāves. Diāna (Dude) mācās Rīgas Stradiņa Universitātē, bet Katrīna Kārkle – Rīgas Tehniskajā Universitātē. Brauc uz Rīgu mācīties, bet vakarā atgriežas Jelgavā, lai trenētos. Diezgan liela ceļošana. Puse uz pusi – braukšana notiek abos virzienos.

Vai iespējams saplānot treniņu norisi vienā laikā?
Treniņi sākas vēlu – septiņos un astoņos vakarā. Ja studentēm trāpās “īsās” dienas, trenējamies septiņos. Ja nodarbības Rīgā beidzas sešos, sākam astoņos.

Mājas spēles notiek Zemgales Olimpiskajā centrā. Vai treniņdarbs tiek dalīts starp ZOC un pilsētas centrā esošo Jelgavas sporta halli?
Olimpiskajā centrā tiekam divreiz nedēļā – pirmdienās uz svaru zāli, trešdienās uz mazā laukuma. Lielais laukums pieejams tikai spēļu dienās – katra spēle sanāk kā izbraukums. Sporta servisa centra zālē spēlē vīriešu un jaunatnes komandas, kā arī veterāni – spēlējot tur, ir mazākas izmaksas.

Trenere Gundega Vaščenko strādā ar Jelgavas meiteņu U12, U13 un U14 grupām. Aigara Brikmaņa pārziņā ir U16 meitenes, bet Gatis Justovičs strādā ar U19 meitenēm. Vai Jelgavā ir pietiekams skaits basketbola treneru?
Jauno treneru ir maz – ar zēniem strādā Gatis (Justovičs) un Česlavs Mateikovičs, bet meiteņu komandās viņu nav vispār. Pārsvarā ir vecākā gadagājuma treneri. No jaunajiem pienākuši divi nosauktie. Audzēkņu skaits – diezgan liels. Zēni pārstāvēti visās vecuma grupās, pietrūkst pāris meiteņu komandu (U15 un U17).

Visvairāk palīdz Gundega. Ja pats netieku, novada spēli. Viņa sadarbībā ar basketbola kluba vadību (Dins Ušvils nesen ievēlēts LBS padomē – Sportacentrs.com) uzņēmusies visu mājas spēļu organizēšanu. Ja nav aizņemta mazajās grupās, brauc līdzi uz izbraukuma spēlēm Rīgā. Gundegai ir labi 2007.-2008. gadi.

Kādas ir atjaunošanās iespējas?
Pilsēta nodrošina vajadzīgos pakalpojumus – Jelgavas sporta hallē (Mātera ielā 44) izveidots Fizioterapijas kabinets ar visu nepieciešamo aprīkojumu. Fizioterapeite Liene Brička ir ļoti atsaucīga. Sagaida meitenes arī pēc vēlajiem treniņiem – uzklausa visas vēlmes.

Komanda nosacīti dalās divās daļās – studentēs un Jelgavas sporta skolas audzēknēs. BK “Jelgava” nodrošina formas, apmaksā izbraukumus un komandējuma naudas. Pilsētas paspārnē esošā sporta skola apmaksā autobusu un zāli. Dalījums sanāk apmēram puse uz pusi.

Komandai oktobrī četras spēles, pārējos mēnešos – pa divām. Kalendāra plānojums apmierina?
Salīdzinot ar citām komandām, mums bija vismaz divas spēles mēnesī. Piemēram, oktobrī nospēlējām četras spēles, bet Jūrmala – tikai vienu. Citas komandas “sarāva” novembrī un decembrī, bet janvārī gandrīz nespēlēja vispār.

Garākās pauzes (26. oktobris – 16. novembris un 11. decembris – 11. janvāris) aizpildījām, uzspēlējot ar Šauļiem. Izveidojusies laba sadarbība ar Šauļu sporta skolas direktoru – regulāri braucam viens pie otra. Ceļā paiet viena stunda. Nekāda starpība – 80 kilometri līdz Šauļiem vai 50 kilometri līdz “Elektrum” Olimpiskajam centram.

Pusfinālā jāspēlē pret basketbola skolas “Rīga” komandu. Vērtējums par pretinieku?
Būs grūti, bet cīnīsimies. Nav tā, kā Jelgavā vai Daugavpilī, kur vietējām audzēknēm klāt nāk viena vai divas meitenes no citām sporta skolām. Rīgas komandās koncentrētas U18 un U20 vecuma spēlētājas. Daudzas izlašu kandidātes ar Eiropas un pasaules čempionātu pieredzi. Uz papīra starpība ir liela, bet – mēs cīnīsimies!

Kas šogad sagādājis lielāko izaicinājumu un lielāko prieku?
Negatīvais sezonas sākumā – sagādājām Saldum vienīgo uzvaru. Arī zaudējums pret Jūrmalu bija nepatīkams. Sanāca interesanti – uzvarējām “TTT juniores” un Daugavpili, bet zaudējām vājākām komandām.

Pozitīvais – mājas uzvara pār Daugavpili ar divu punktu pārsvaru kļuva par lūzuma punktu. Fiziski meitenes varēja izturēt, bet bija nepieciešams morāls gandarījums. Viktorija Ivanova, pati būdama daugavpiliete, pēdējās sekundēs guva uzvaras grozu – meitenes noticēja, ka viņas var spēlēt.

Sekoja izbraukuma uzvaras Rīgā un Tallinā. Parasti tur radās problēmas ar tiesnešiem, bet šoreiz tas netraucēja – sākās “pozitīvais sprādziens”. Bedre iestājās mājas spēlē pret Jūrmalu – iemetām tikai 16 metienus (no 81), trīspunktu metienos iestājās katastrofa. Vēlāk atkal kāpām uz augšu.