Zudušais slam dunk konkursa spožums

Konkursa formāts

Kopš 1984.gada jeb pirmā NBA „slam dunk” konkursa kopumā aizvadīti 29 „danku” konkursi, ieskaitot nupat aizvadīto 2014.gada. No 1984. līdz 1992.gada konkurss tika aizvadīts trijās kārtās. Savukārt sākot no 1993.gada konkursa līdz pat 2011.gadam dalībnieki aizvadīja divas kārtas, lai noteiktu uzvarētāju. Jāatgādina, ka 2007.gada konkurss bija pēdējais, kurā uzvarētāju noteica tikai konkursa tiesneši. Tiesneši ierasti ir leģendāri NBA spēlētāji, tostarp arī iepriekšējo „danku” konkursu uzvarētāji.

No 2008. līdz 2011.gadam konkursa gala uzvarētāju otrajā kārtā noteica līdzjutēji, sūtot īsziņas un balsojot līgas oficiālajā mājas lapā. Savukārt jauns konkursa formāts tika izmantots 2012.gadā, kad četri konkursanti aizvadīja tikai vienu kārtu, izpildot trīs bumbas triecienus grozā no augšas. Pēc „danku” izpildīšanas līdzjutēji ar balsojumu noteica uzvarētāju. 2012.gads bija pirmais, kurā varēja balsot ne tikai ar īsziņu palīdzību un interneta vietnē „nba.com”, bet arī sociālajā tīklā „Twitter”, izmantojot „heštagu” #SpriteSlam.

2013.gada konkurss bija zīmīgs ar to, ka konkurss atkal notika divās kārtās. Pirmajā kārtā piecas Hjūstonas „Rockets” leģendas – Jao Mins, Klaids Drekslers, Dikembe Mutombo, Rudijs Tomjanovičs un Hakīms Oladžuvons - vērtēja sešu „dankeru” sniegumu, trim basketbolistiem pārstāvot katru no konferencēm. Tas bija pirmais konkurss kopš 2001.gada, kad startēja seši dalībnieki. Fināla jeb otrajai kārtai kvalificējās viens basketbolists no katras konferences, kurš pirmajā kārtā bija saņēmis vislielāko punktu skaitu. Uzvarētāju fināla kārtā noteica līdzjutēji, sūtot īsziņas, balsojot NBA oficiālajā mājas lapā, mikroblogošanas vietnē „Twitter” vai izmantojot NBA „GameTime” mobilo aplikāciju.

Pirms šī gada konkursa atkal tika ieviestas izmaiņas konkursa formātā un noteikumos. Katru konferenci, tāpat kā pirms gada, pārstāvēja trīs basketbolisti. Jaunums bija konkursa pirmā kārta, kas tika nosaukta par „freestyle” raundu. No malas šī „dankošana” vairāk atgādināja iesildīšanos, ko basketbolisti veic pirms paša konkursa, nevis „slam dunk” konkursu. Visgrūtākais darbs šoreiz bija trim žūrijas dalībniekiem Džulisusam Ērvingam, Ērvingam „Maģiskajam” Džonsonam un Dominikam Vilkinsam, kuriem bija jānosaka, kuras konferences pārstāvji bijuši labāki „freestyle” kārtā. Šī konkursa kārta, manuprāt, bija ļoti nepārdomāta, jo ir ārkārtīgi grūti novērtēt, kuras pārstāvētās konferences basketbolisti 90 sekunžu laikā izpildījuši iespaidīgākus „dankus”, ja tiek veikti daudzi „danki”.

Arī otrā kārta tika aizvadīta pēc atšķirīga formāta nekā bija pierasts iepriekš. Dalībnieki pa pāriem sacentās viens pret vienu, izpildot tikai vienu „danku”. Un atkal žūrijas locekļiem bija jāizlemj, kuras konferences pārstāvis bijis labāks. Lai noteiktu uzvarējušo konferenci, konferencei vajadzēja gūt vismaz trīs uzvaras. Šoreiz visi trīs Austrumu pārstāvji izrādījās labāki dueļos pret rietumniekiem.

Kā vajadzētu pamainīt konkursa formātu, lai tas atgrieztu skatītāju interesi? Uzskatu, ka jāatgriežas pie konkursa ar trim kārtām – pirmā kārtā, pusfināls fināls -, ja piedalās seši dalībnieki. Savukārt, ja piedalās četri basketbolisti, pietiek ar pusfināla un fināla kārtu. Lai NBA joprojām saglabātu „konference pret konferenci” formātu, „Sprite Slam Dunk” uzvar tā konference, kuras „dankeris” uzvarējis konkursā. Atsevišķi dueļi starp konferencēm, manuprāt, nebūtu vajadzīgi, jo tas liedz par uzvaru cīnīties visiem „dankeriem”.

Ja, piemēram, Austrumu konferenci pārstāv trīs basketbolisti, kuri visi trīs pārliecinoši izpildījuši krietni meistarīgākus „dankus”, bet tikai viens Rietumu pārstāvis spējis turēties līdzi meistarībā austrumniekiem, tad ir skaidrs, ka konkursa pusfināla kārtai vajadzētu kvalificēties visiem trīs Austrumu konferences pārstāvjiem.

Lai neatkārtos tas, kas tika atļauts Neitam Robinsonam 2006.gada konkursā, kad viņš 13 reizes mēģināja izpildīt sekmīgu „danku”, vajadzētu katrā no kārtām ieviest 90 sekunžu laika limitu. Ja šis laika limits ir noslēdzies, dalībniekiem tiktu doti vēl divi piegājieni, lai sekmīgi „iedankotu”. Katrā no kārtām dalībniekiem būtu jāizpilda divi „danki”.

Vērtēšanas sistēma

Sociālo mediju un mobilo telefonu laikmetā, protams, jāsaglabā iespēja savu vārdu teikt arī līdzjutējiem, jo tieši līdzjutēju dēļ „danku” konkurss vispār ir jāorganizē. Līdz fināla kārtai „dankus” vajadzētu vērtēt tikai piecu cilvēku žūrijai. Kādēļ piecu cilvēku žūrijai? Lai būtu mazāka iespēja, ka tiktu sasniegts vienāds punktu skaits. Šāda iespēja būtu lielāka, ja žūrijā būtu trīs personas.

Ar žūrijas sastāva izvēli NBA „slam dunk” konkursa organizatori parasti nekļūdās, jo gadu no gada kā konkursa tiesneši pieaicinātas bijušās līgas leģendas, kuras pašas spējušas triumfēt „danku” konkursos. Ja basketbolists spēj saņemt augstāko novērtējumu no leģendāriem „dankeriem”, tas ir liels gods un apliecinājums tam, ka esi veicis iespaidīgu „danku”.

Fināla kārtā, lai radītu pēc iespējas lielāku intrigu, uzvarētāju noteiktu līdzjutēju un žūrijas apvienotais balsojums. Neizšķirta gadījumā, kad žūrija par labāko atzīst vienu, bet līdzjutēji otru pretendentu, par uzvarētāju kļūtu tas, kurš ieguvis lielāko atbalstu no līdzjutējiem.

Dalībnieku sastāvs

Diskusijas par to, kuriem basketbolistiem būtu jāpiedalās konkursā, katru gadu pirms konkursa ir ļoti aktīvas. Pēdējo gadu laikā visapspriestākais spēlētājs, kura vārds ticis locīts neskaitāmas reizes „slam dunk” konkursa sakarā, ir bijis Lebrons Džeimss. Vērojot 2009.gada konkursu, Džeimss paziņoja, ka startēs nākamā gada konkursā. Gads pagāja, bet atlētiskais uzbrucējs pirms 2010.gada konkursa atteicās no līgas uzaicinājuma piedalīties konkursā. Pagāja teju trīs gadi, un 2012.gada decembrī Džeimss paziņoja, ka „slam dunk” konkursā nekad vairs nepiedalīsies.

Jauns pagrieziens sāgā ar nosaukumu „Lebrons un „slam dunk” konkurss” notika 2013.gada marta sākumā, kad „Maģiskais” Džonsons TV tiešajā ēterā piesolīja Džeimsam vienu miljonu ASV dolāru, ja viņš piedalīsies „danku” konkursā, tomēr „Heat” līderis arī šogad nepiedalījās konkursā. Tiesa, Lebrons pirms nedēļas Fīniksā notikušajā treniņā nodemonstrēja savu personīgo „danku” šovu, kā arī izteicās, ka uzvarētu „slam dunk” konkursā. Diezin vai bija prātīgi tā izteikties, ja iepriekš jau esi paziņojis, ka nekad nepiedalīsies konkursā... Tādā veidā Džeimss kacina līdzjutējus, it kā sakot: „Skatieties manus „dankus” treniņos un pirmspēles iesildīšanās laikā, jo konkursā nekad nepiedalīšos, lai negūtu savainojumus.”

Kas varētu pamudināt Džeimsu piedalīties konkursā, ja naudas dēļ viņš nav gatavs piedalīties? Viena no iespējām – kāds no līgas spēlētājiem viņu izaicina piedalīties konkursā, paziņojot, ka var Lebronu pārspēt. Tomēr, jo vecāks Džeimss kļūst, jo mazāka iespēja, ka viņš kaut reizi vēl piedalīsies vismaz vienā „slam dunk” konkursā.

Bet kurš tad „karali” Džeimsu spētu pārspēt „danku” konkursā? Kandidātu nav daudz, un pirms šī gada „All Star” nedēļas nogales par vienu labu kandidātu palika mazāk, jo 2011.gada čempions Bleiks Grifins pavēstīja, ka turpmāk piedalīsies vien Zvaigžņu spēlē, bet „danku” konkursos gan vairs nestartēs. Vēl viens kandidāts uz uzvaru konkursā, ja tajā piedalītos arī Džeimss, ir Grifina komandas biedrs Deandrē Džordans. Džordans šī gada sākumā bija saņēmis uzaicinājumu no līgas piedalīties konkursā, tomēr atteicās, jo netika izvēlēts dalībai Zvaigžņu spēlē. No Rietumu konferences komandu basketbolistiem vēl jāmin 2007.gada čempions Džeralds Grīns, kurš kopumā piedalījies trijos „danku” konkursos. Grīns teju katru spēli iepriecina skatītājus ar efektīviem „dankiem”, gan noslēdzot ātros uzbrukumus, gan caurgājienus. „Suns” eksplozīvajam uzbrucējam ir viens no augstākajiem vertikālajiem lēcieniem starp visiem līgas spēlētājiem, un to viņš prot izmantot ļoti veiksmīgi.

Starp Austrumu komandu basketbolistiem minami divi, kuri jau piedalījās šī gada konkursā. Tie ir Terenss Ross un Pols Džordžs. Abi šosezon un arī iepriekšējās pāris sezonās maču laikā demonstrējuši iespaidīgus „dankus”. Būtu grēks neatgādināt par Džordža iespaidīgo 360 grādu „slam dunk”, kuru viņš realizēja pagājušajā mēnesī, un par Rosa „danku” pāri Kenetam Farīdam ātrajā uzbrukumā. Iespējams, ir viens ļoti atlētisks aizsargs no Ņujorkas, kuru daudzi piemirst, runājot par „slam dunk” konkursu. Tas ir Dž. R. Smits, kurš ir jau startējis divas reizes (2005. un 2009.gadā) „danku” konkursos. Smits 28 gadu vecumā gan ir vecākais no pieminētajiem Austrumu komandu „dankeriem”, taču šosezon viņš ir pierādījis, ka joprojām spēj izmantot savu atlētismu, lai efektīgi un efektīvi noslēgtu uzbrukumu.

Ir vērts atgādināt, cik konkursos savulaik piedalījušies trīs leģendāri NBA spēlētāji, kuri bija arī lieliski „dankeri”. Džuliuss Ērvings piedalījies divos, Maikls Džordans – trijos (2 uzvaras), bet Dominiks Vilkinss – pat piecos (2 uzvaras). Šie basketbolisti ne tikai iepriecinājuši miljoniem NBA līdzjutēju, piedaloties konkursā, bet arī nav atteikušies no cīņas ar tobrīd labākajiem līgas „dankeriem”.

Viens ir skaidrs - NBA vadībai ir jāatrod veidi, lai „slam dunk” konkurss atgūtu to spožumu, kāds tam bija, piemēram, 80.gadu beigās, kad savā starpā aci pret aci sacentās tā laika līgas atlētiskākie basketbolisti un labākie „danku” meistari. Šo rindu autors cer, ka jau pēc gada varēsim vērot "Sprite Slam Dunk" konkursu, kuram būs cits izspēles formāts un kurā piedalīsies vairāki līgas labākie "dankeri".

Izmantotie resursi:
NBA.com