Bīrons: "Merzļikins par savām uzvarām ļoti priecājas, un tas ir lieliski"

„Merzļikinam nav perfekta tehnika,” sacīja Martēns Bīrons, kurš šobrīd strādā MSG televīzijā, bet savā NHL karjerā pārstāvēja „Sabres”, „Flyers”, „Islanders” un „Rangers” vienības, piedaloties 508 spēlēs, kurās tika pie 230 uzvarām. Bīrons NHL pavadīja 16 gadus un karjeru noslēdza 2014. gadā. „Skaidrs, ka kopš sezonas sākuma viņam vajadzēja atrast savu vietu, bet viena lieta par Merzļikinu ir tā, ka viņš cīnās. Viņš daudz pārvietojas vārtos, dažreiz pat pārāk daudz. Taču viņam tas strādā.”

„Es bieži saku jaunajiem vārtsargiem, ka viens no lielākajiem vārtsarga grēkiem ir nokrist uz muguras vai apsēsties uz ledus. Merzļikinam tādas situācijas ir gandrīz katrā spēlē, un viņa kājas ir gaisā,” sacīja Bīrons. „Taču viņam tas strādā, un tas strādā arī Kolumbusai un trenerim Tortorellam. Es spēlēju Tortorellas komandā iepriekš, un tādi hokejisti kā Merzļikins Tortorellam ļoti patīk. Tādi, kuri ir personības, kuri strādā savā veidā.”

Bīrons savulaik vairākas sezonas pavadīja Bufalo kopā ar čehu vārtsargu Dominiku Hašeku, un Bairons piekrita, ka Hašeka un Merzļikina spēles stilā ir līdzīgas iezīmes: „Vienīgais, ko Hašeks darīja atšķirīgi no pārējiem vārtsargiem, bija tas, kā viņš atvairīja metienus. Viņam nebija tradicionāla stila, bet gan viņš darīja to, kas tobrīd viņam nostrādāja. To var saskatīt arī Elvja spēlē – kad viņš pieslido pie vārtu staba, viņš ieņem līdzīgu pozīciju kā Hašeks. Viņam arī ir līdzīgi, ka viņš it kā parāda, ka ieņems vienu pozīciju, bet tad, uzbrucējam negaidot, pārslēdzas uz kaut ko pavisam citu. Tā arī ir Merzļikina un Hašeka līdzība, taču viņi tomēr ir no dažādām hokeja paaudzēm.”

Bīrons tika aicināts raksturot Merzļikina stiprās un vājās puses. Pie pirmajām viņš uzsvēra latviešu vārtsarga ātrumu, kā arī koncentrēšanās līmeni: „Šis ir tikai novērojums, bet man tas Merzļikinā ļoti patīk – kad vien ripa ir vārtu tuvumā, kaut vai pie viņa komandas biedra, viņš tai seko līdzi un kustās līdzi, gandrīz vai tā, it kā ripa būtu pie pretinieka.” Savukārt pie Merzļikinam trūkumiem bijušais „Sabres” vārtsargs minēja pieredzes trūkumu spēlē ar ripu, proti, Merzļikins pārāk bieži nenovērtē situāciju un nepiespiež ripu, bet izvēlas to atstāt spēlē.

„Man likās nedaudz dīvaini, ka pēc Korpisalo traumas Merzļikins atnāca pie medijiem un pateica, ka laiciņu nerunās publiski un ka viņš vēlas padzīvot savā burbulī,” turpināja Bīrons. „Tas ir vai nu ļoti nobriedis solis (pateikt, ka nesniegsi intervijas, un paskaidrot, kāpēc) vai arī ļoti traks solis, vai ne? Taču tagad mēs redzam viņa personību. Viņa svinības un prieki pēc uzvarām tiek apspriesti, jo cilvēki zināja iepriekš, ka viņam būs jāpievērš uzmanība. Merzļikins svin uzvaras, un tas ir lieliski. Atceros, ka 2008. gada Stenlija kausa izcīņā mēs ar „Flyers” izcīnījām uzvaru sērijas septītajā spēlē, es pēc tam sēdēju ģērbtuvēs un runāju, sak, mēs uzvarējām, forši, ko tagad? Mums tika mācīts kontrolēt emocijas. Taču tādi puiši kā Elvis un citi šobrīd NHL patiešām izbauda brīžus, kad viss ir izdevies. Piemēram, paņemam Martēnu Brodēru – viņš uzvarēja vai zaudēja, pēc viņa izskata un izturēšanās neviens nevarēja pateikt atšķirību.”

Izmantotie resursi:
https://theathletic.com/1550048/202...