Skarbais un maigais: kā Latvijas U20 izlase cīnījās Portugālē

Portugālē apvienojas šķietami neiespējamais. No vienas puses, skarbais un aukstais Atlantijas okeāns. No otras, patīkami, godīgi un laipni cilvēki.

Portugāļi piecus gadsimtus pavadīja, atkarojot savu zemi no Islāma ienācējiem. Simts gadu laikā viņi izveidoja iespaidīgu koloniālo impēriju, kura sniedzās no Brazīlijas, Angolas un Mozambikas līdz Indijai un Ķīnai (Makao).

Vēlāk Portugāle nonāca varenās kaimiņienes Spānijas varā, pēc tam kļuva par vienu no Britu impērijas priekšposteņiem Eiropas rietumos. Uz šejieni kuģoja admirālis Nelsons, te briti cīnījās pret Napoleonu un kontinenta lielvarām, lai neļautu konkurentiem “valdīt pār jūrām”.

Lielvaru cīņa par ietekmi nesabojāja portugāļu raksturu. Kad latvieši debitēja "EURO 2004", visvairāk pārsteidza, ka vietējie nemēģināja uz pasākuma rēķina ātri iedzīvoties. Nopelnīt, jā, taču cenas bija ļoti pieņemamas. Pāris eiro par teltsvietu improvizētā kempingā blakus Bragas stadionam, daži eiro par vakariņām un ļoti labvēlīga vietējo cilvēku attieksme.

Pasaulslavenais dizainers Filips Starks (Philippe Starck) aviokompānijas “TAP Portugal” žurnāla “Up” jūlija izdevumā izsakās tā: “Esam strādājuši visur pasaulē un Portugāle ir pēdējā vieta, kur cilvēkiem ir augsts cilvēcības līmenis. Šeit dzīvo cilvēcīgi, godīgi, smagi strādājoši un laipni cilvēki. Dzīvojam Portugālē, jo mīlu cilvēkus, labas attiecības un, atkārtošos, Portugāle ir pēdējā valsts, kurā tas pastāv.”

Sadzīvošana starp skarbo un maigo – tāda bija arī Latvijas U20 sieviešu basketbola izlases realitāte. Lieliskas uzvaras mijās ar sāpīgiem zaudējumiem, taču iegūtā astotā vieta sajūtu ziņā bija sāpīgākā, kādu nācies piedzīvot.

Var runāt par sistēmiskiem trūkumiem – nepietiekamo individuālo sagatavotību, meistarības trūkumu spēlē viens pret vienu, vienotu standartu neesamību. Var minēt kļūdas taktikā un rotācijā, bet vainīgo meklēšana – tas nekad nav labs risinājums – te nelīdzēs.

Iznākumu ietekmēja jaunā situācija – divu mēnešu laikā Eiropas un pasaules čempionātos jāpiedalās piecām izlasēm, tātad nosacīti 60 spēlētājām. Tik plaša pārstāvniecība augstākā līmeņa turnīros, nenoliedzami, priecē, taču rada arī daudz jaunu izaicinājumu.

Pirmkārt, spēlētāju resursi. Visiem gadagājumiem to vienkārši nepietiek, tāpēc daudzām spēlētājām vasaras gaitā jāstartē divos turnīros, tai skaitā ar nepilnas nedēļas intervālu. Vai var tik īsā laikā vienādi koncentrēties divām prioritātēm? Atbilde – parasti nevar.

1997. gadā dzimušo spēlētāju – meiteņu, kuras turpina spēlēt pēc vidusskolas beigšanas – skaits bija tik mazs, ka no viņām varēja nokomplektēt knapi vienu piecinieku. Vai – divarpus pamatsastāva spēlētājas. Divarpus, jo Annai Dreimanei debijas sezonā “Colorado State” bija tikai minimāla spēļu prakse un tas nevarēja neatstāt iespaidu.

Spēlēs pret Lietuvu un Itāliju jaunā centra spēlētāja parādīja savu potenciālu – un tāds viņai ir, taču... Vai nu divu mēnešu treniņi divās dažādās izlasēs, vai vides maiņas radītais nogurums, vai citi iemesli, liedza to atklāt visa turnīra garumā. Jāturpina strādāt un vairāk jāspēlē. Anna, tu noteikti vari labāk!

Rutīna un pārmaiņas – ko īpaši var izjust, no valstsvienības atgriežoties jaunatnes izlasē – atstāja neizbēgamu iespaidu arī uz komandas kapteini Paulu Strautmani. Ar viņas cīņas sparu, pašatdevi un vēlēšanos uzvarēt viss bija kārtībā, taču pienesums gluži objektīvi nevarēja būt tāds kā gadījumā, ja meitene pusotru mēnesi pavadītu tikai U20 izlases rindās. Paula, Tev bija divi lieliski turnīri Floridā un Čehijā, neveiksme Portugālē nav nekas traks!

Lielvalstīm ir privilēģija nokomplektēt jaunatnes izlašu sastāvus par 90% ar viena gadagājuma spēlētājām, neatņemot spēkus citiem. Kad rezervju nav, jāiztiek ar to, kas pieejams. Jaunatnes izlase Portugālē to izjuta uz savas ādas.

Otrkārt, īss treniņprocess – astoņas nodarbības pilnā sastāvā – un neplānotie piedzīvojumi ceļā uz Portugāli. Galvenais treneris Aigars Nerips un divas spēlētājas – Anna Dreimane un Sindija Kudule – galamērķī ieradās pēc 47 stundu ceļojuma.

Vēlāk izrādījās, ka dažām komandām, tai skaitā Lietuvai un Portugālei, nepalīdzēja arī daudz garāka gatavošanās. Un bez divu mēnešu procesa – kura sastāvdaļa ir apnikums redzēt vienas un tās pašas sejas – var iztikt. Kā to ar 3-4 nedēļu nometnēm apliecina, piemēram, Spānija.

Savu lomu nospēlēja arī sarežģītais grupas turnīrs. Neviena B grupas komanda astotdaļfinālā nevēlējās spēlēt pret favorīti Spāniju un katrā spēlē cīnījās līdz galam. Ja citās grupās sagrāves bija bieža parādība, A grupā visās spēlēs uzvarētāja noskaidrošana palika atklāta līdz pēdējām minūtēm.

Tas atstāja iespaidu – neviena A grupas komanda neiekļuva pusfinālā, visām nostartējot zemāk par cerēto. Itālija pēc diviem “Top 4” finišiem U16 un U18 turnīros palika sestā, Portugāle duelī pret latvietēm pārtērēja emociju un spēka rezerves, Lietuva salūza pēc varonīgas cīņas pret Spāniju.

Komandas, kuras sākumā neizvairījās no sagrāvēm – Ungārija, Beļģija – svarīgāko turnīra pusi aizvadīja pārliecinošāk un labāk par tām, kuras piedalījās daudzos “trilleros”. Piemēram, Latvijai bija sešas spraigas spēles pēc kārtas un septītajā baterijas bija tukšas.

Emocijas daudzu meiteņu sejās pēc zaudējumiem Slovēnijai un Itālijai liecināja par dziļu un sāpīgu pārdzīvojumu. Azarts un vēlēšanās uzvarēt dominēja pār vienaldzību, sāpēm un nogurumu. Piemēram, Laura Grabe spēlēja – un labi spēlēja – pēc ļoti nepatīkama savainojuma. Pirms turnīra un tā gaitā veselība ietekmēja Sindijas Kudules, Maijas Gertsones un Dinijas Pāvelsones sniegumu.

Eiropas U20 čempionāts ir ūdensšķirtne starp jaunatnes un pieaugušo basketbolu. Vieta, kur var pārliecināties, ka basketbolu spēlē dzīvi cilvēki, nevis roboti. Cilvēki, kuriem vajag atzinību un labus vārdus – tiem jābūt motivācijas sastāvdaļai.

Izlases labākos rezultātus sasniedz, ja komandas biedri tajās apvienojas uz brīvprātības un savstarpēja atbalsta principiem. Kad mazāk svarīgo pakārto kopīgam mērķim un iegūtā summa ir lielāka par atsevišķu cilvēku individuālo sniegumu.

Paldies Latvijas U20 izlasei!

A Seleção Nacional de Sub20 Femininos tem uma mensagem para si. 🏀🇵🇹 #somosbasquetebol pic.twitter.com/Z93fAzUpbl

— FPBasquetebol (@fpbasquetebol) July 17, 2017