Aleksejs Višņakovs un Jurkovskis par RFS uzvaru pār "Mettu"/LU

Raivis Andris Jurkovskis, komentējot RFS neizteiksmīgo sniegumu mača sākumā, sacīja: "Nezinu, varbūt sākumā bija grūti aprast ar to, ka snieg sniegs - apstākļi bija grūti, vajadzēja laiku, lai pamostos. Pēc pirmajām 15 minūtēm spēle aizgāja, sākām vairāk kontrolēt bumbu, radās momenti, iesitām vārtus. Un pārtraukumā jau devāmies vadībā. Trenera korekcijas? Vienīgais, ko zinu, ir tas, ka treneris lika Višņakovam un man samainīt malām. Kāpēc? Laikam sedzēju dēļ - lai Višņakovam būtu individuāli jāspēlē pret Bāliņu."

Jurkovskis Virslīgā debitēja pagājušajā gadā dzimtās "Liepājas" sastāvā un kopā guva divus vārtus. Mačā pret "Mettu" viņam izdevās gūt divus vārtus vienā spēlē: "Rezultātu deva tas, ka treneris pamainīja mūs ar Višņakovu malām. Tieši Višņakovs apveda spēlētāju, iedeva bumbu uz tālo stabu, un man tikai atlika bezmaz vai tukšos vārtos iesist. Otrie vārti praktiski tādi paši - izspēlējām bumbu, aizvirzījām to uz Višņakova malu, viņš aizgāja pa malu, iecēla, un es ar galvu iesitu."

No pagājušā gada diviem vārtiem pirmie bija tieši pret "Mettu"/LU, tādējādi Jurkovskim pret zaļi baltajiem trīs no četriem vārtiem Virslīgā: "Jā, laikam var tā teikt, ka "Metta" ir mans pretinieks. Pagājušajā gadā iesitu pirmos vārtus Virslīgā pret "Mettu", pēc tam uzreiz nākamajā dienā arī dublieru sastāvā pret "Mettu" iesitu. Sanāk, ka tas ir mans pretinieks."

Jurkovskis un arī Andris Krušatins joprojām ir "Liepājas" īpašumi un abi RFS atrodas īrē. Jurkovskis komentē: "Protams, ka gribējās palikt "Liepājā" - tur viss ir ideāli, ir visi nepieciešamie apstākļi. Taču esmu gados jauns spēlētājs, man ir vajadzīga spēļu prakse. Man ir jāsāk spēlēt un ar 10-15 minūtēm mačā, nākot uz maiņu, ir par maz. Jāspēlē pilnas spēles." Jurkovskis arī atklāj pārejas detaļas: "Jā, "Liepāja" prasīja arī manu viedokli. Es piekritu. Mēs ar Krušatinu varējām braukt arī uz "Daugavpili", taču no diviem variantiem izvēlējāmies RFS. Izvēlējāmies RFS, jo Rīga ir tuvāk mājām, var ērtāk aizbraukt mājās. Daugavpils tomēr ir Latvijas otrā galā."

Latvijas izlases pussargs Aleksejs Višņakovs atzina, ka grūtu maču jau bija paredzējis: “Gaidījām, ka cīņa būs nervoza. Kā nekā, pirmo spēli zaudējām, tāpēc pret “Mettu” bija jāgūst punkti. Ļoti svarīga spēle, un, paldies Dievam, paņēmām trīs punktus. Slikti sākām, taču uzlabojām sniegumu un 2. puslaikā līdz ielaistajiem vārtiem kontrolējām spēli. Uzskatu, ka uzvarējām pelnīti. Skaidrs, ka vēl nerādām iespējami labāko sniegumu. Cits pie cita pieslīpēsimies, jo vēl nejūtam partnerus tik labi. Treneris vienmēr grib, lai kontrolējam vidējo zonu, kas mums šodien 2. puslaikā arī izdevās. Viņa prasīto izpildījām.”

Pieredzējušais futbolists arī pastāstīja, ka ir visai labā formā pirms valstsvienības mačiem pret Slovākiju un Gibraltāru: “Domāju, ka jau esmu tuvu optimālajai formai. Vēl ir pāris dienu, un man vajadzētu būt labā gatavībā izlases spēlēm. Skaidrs, ka tagad, spēlējot RFS, man slodze ir lielāka. Vadošajās komandās situācija ir citāda. Mums ir laba komanda, taču vēl neesam tik ļoti gatavi, un no manis kā līdera gaida rezultātu – vārtus un rezultatīvas piespēles kā šodien. Tas ir grūtāk, īpaši psiholoģiski.”

Aleksejs arī izskaidroja, ka viņa brāļa Eduarda neizsaukšana uz izlasi ir likumsakarīga: “Viņš klubā pēdējā laikā īsti nav spēlējis un acīmredzot nav optimālā formā, tāpēc arī netika izsaukts. Eduards pret to attiecas normāli – trenēsies un centīsies tikt atpakaļ izlasē! Vai viņš varētu drīzumā mainīt klubu, gan nezinu.”