''Ventspils'' pussargs Aleksejevs: ''Vienmēr vajag sapņot par labāko''

Aleksej, sāksim ar mazāk patīkamo. Smagi, bet vajag. Un tā, par ko domāji uzreiz pēc finālsvilpes slavenajā "Pitodrie" stadionā?
Protams, bija stiprs sarūgtinājums, pat vilšanās. Kam patiks zaudēt ar lielu rezultātu... Satrauca, ka neparādījām pilnā mērā to, uz ko noskaņojāmies, ka nesanāca lietas uzbrukumā, ka trīs ielaidām. Kopumā pavisam nebija par ko smaidīt.

Trīs ielaistie - tas tomēr par daudz un nepelnīti, tā nedomā?
Piekrītu. Ņemot vērā, kā veidojās mačs, kā pagāja, pieņemsim, pirmais puslaiks, ielaidām mēs pārāk daudz. Par taisnīgu tādu rezultātu grūti nosaukt.

Ar ko ''Aberdeen'' bija labāka?
Tur laukuma saimnieku labā izpaudās pastāvīgais spiediens, mājas sienas un līdzjutēji, visu laiku dzenot "Aberdeen" uz priekšu. Tādos apstākļos diemžēl ļoti grūti pastāvīgi saglabāt pilnīgu koncentrēšanos. Kaut kur diemžēl, bet pielaidīsi kļūdu... Bez tam, iespējams, var runāt, ka kopējais līmenis laukuma saimniekiem augstāks, vispirms lēmumu pieņemšanas ātrumā. Pieņemsim, kaujinieciskajās īpašībās "Ventspils" pretiniekam tiešām nekur nepiekāpās, bet ātrumā laikam jā. Tomēr līdzīgas spēles "Ventspilij" sezonā ir pārāk maz, un tādēļ objektīvi ļoti smagi cīnīties ar "Aberdeen" līmeņa komandām.

Lielāko daļu mača dzelten-zilie aizsargājās lieliski, bet lūk, uzbrukumā maz kas sanāca.
Diemžēl, jā. Ja mēs neiesitām, tātad, uzbrukumā darbojāmies neveiksmīgi. Kad nav vārtu, kas labs var būt uzbrukumā?!

Tev taisnība. Gaidīsim tos mājās, 21. jūlijā... Kā tev, visai augumā mazam futbolistam bija spēlēt pret viņu centra aizsargiem, tādiem diviem milžiem?
Nebija vienkārši. (Smaida). Tiešām, reti nākas tikties ar tādiem personāžiem - puiši 2x2! (Smaida). "Aberdeen" stils kā reiz domāts tam, lai tā sastāvā būtu tādas faktūras spēlētāji. Nu ko, jāmeklē veidi, kā tos apspēlēt, katram aizsargam jāmāk atrast pieeja.

Viens no šiem milžiem, Eštons Teilors, otrajā puslaikā vareni tevi "nopļāva"! Tas bija noraidījums?
Pēc manām domām, jā. Jebkurā gadījumā, epizode vilka uz sarkano kartīti vairāk kā uz dzelteno. Bumba, kā saka, 50 uz 50, bet cilvēks lec ar divām kājām. Tas vēl labi, ka es ar sānu skatienu redzēju, ka viņš lec, pretējā gadījumā, domāju, priekš manis tas beigtos bēdīgi. Par laimi, nekas nenotika. Pēc tam jau daudzi teica, ka sarkanā kartīte būtu izskatījusies loģiski.Tomēr tiesnesis izlēma tā kā izlēma, viņš, pēc manām domām, vispār svilpa visai reti.

Futbola atmosfēra Skotijā - to būs grūti aizmirst.
Protams. Tas bija lieliski. Krievijā man nācās spēlēt pie 15000 līdzjutēju, bet tagadējais tomēr ir kas cits. Aberdīnā līdzjutēji jūt līdzi pilnīgi savādāk, te stadions vienā elpas vilcienā atbalsta savējos. Kliedz, uzvelk, izrāda neapmierinātību ar tiesnesi un tā tālāk. Tas obligāti iespaido futbolistus! Izaug spārni, atveras otrā elpa un pretiniekam kļūst vēl grūtāk.

Vēl pavisam nesen, teiksim, janvārī, tev pat galvā nevarēja ienākt, ka vasarā spēlēsi, piemēram, pret "Aberdeen"...
Janvārī tiešām tas vēl galvā neienāca, bet jau februārī aizdomājos. (Smaida). Tādēļ, ka tad pieņēmu principiālu lēmumu, ka gribu nomainīt apstākļus, ka gribu pamēģināt spēlēt aiz robežas. Piepildījās.

Dalība Eiropas Līgā - tas bija viens no galvenajiem stimuliem pārejai uz "Ventspils"?
Neapšaubāmi, viens no svarīgākajiem. Tagad šis uzdevums paveikts, pieredze dalībā Eiropas Līgā ir. Nākamajā gadā, ceru, būs pieredze dalībā Čempionu Līgā. Tādēļ ļoti gribas atrisināt galveno uzdevumu Latvijas čempionātā.

Dod Dievs, atrisināsim tā, kā vajag! Zinu, ka viens no tiem, kurš rekomendēja tavu pāreju uz "Ventspils", bija mūsu vecais paziņa Artūrs Zjuzins, tavs partneris "Baltikā". Un ko jautrais Zjuga par mums pastāstīja?
Tikai labo. Lielīja, stāstīja, ka Ventspilī ir labākie apstākļi futbolam un progresam. Un, starp citu, ne tikai Artūrs, bet arī citi man par to teica. Tā arī izrādījās, varu tikai piekrist. Teicama infrastruktūra, klasisks treniņu process, profesionāla attieksme visā - var domāt tikai par futbolu, var domāt tikai par to, kā kļūt stiprākam.

Lēmums pārejai uz nepazīstamu klubu nāca smagi?
Kā reiz nē. Man bija citi varianti, tomēr, atkārtošos, es ļoti gribēju sevi pamēģināt starptautiskajā arēnā. Kad pienāca piedāvājums no "Ventspils", domāju dienu - divas. Apspriedos ar ģimeni, un viss - izlēmu. Dotajā momentā tiešām nav iemesla vilties par šo lēmumu. Viss lieliski, un tagad, kad blakus ģimene, vispār teicami.

No pilsētas, domāju, iespaidi tikai labvēlīgi?
Jā, Ventspilī lieliski! Te jūra, te brīnumaini parki, te tīrs gaiss, te mierīgi. Ģimeniska pilsēta. Arī mūsu divgadīgais dēls Artjoms par visu mierā! (Smaida). Nu un, protams, lieliski, ka mums brīnišķīgs kolektīvs, draudzīgi, pretimnākoši puiši. Un Paličs, Žiga un Koļa Djakins, liekas, mani tikai gaidījuši! (Smejas).

Līdzjutējs skatās uz jaunpienācēju, kurš pie tam vēl no uzbrukuma grupas. Līdzjutējs taisnīgi gaida no tāda spēlētāja vārtus. Tu, pieļauju, arī tos gaidi?
- Saprotams! Es vispirms priecājos par komandas uzvaru. Ja neiesitu, bet, pieļausim, atdodu vārtu piespēli, arī nesatraucos. (Smaida). Bet saprotams, vārti ir vārti, iesist vienmēr gribas. Gribas tādā veidā iepriecināt partnerus, līdzjutējus, visus, kas mani atbalsta un pārdzīvo. Bez tam, gribas arī pašam sevi ar vārtiem iepriecināt! Tas ir svarīgi pārliecībai, un vispār svarīgi. Centīšos.

Novēlu iesist kā reiz 21. jūlijā, pret "Aberdeen"! Starp citu, zini, kura pēc skaita spēle "Ventspilij" būs Eirokausu vēsturē?
Nē. Kura?

70!
O, nopietns rādītājs! Savdabīga jubileja. Ļoti iespaidīgs skaitlis Latvijas klubam, ņemot vērā, ka vietējiem klubiem grūti ilgi spēlēt Eirokausos.

"Ventspilij" ir pa spēkam uzvarēt "Aberdeen"?
Esmu par to pārliecināts! Svarīgi pilnībā izpildīt trenera uzstādījumu, izpildīt spēles plānu. Būtu brīnišķīgi iesist ātrus vārtus. Tas droši vien liktu puišiem no "Aberdeen" nopietni nervozēt. Domāju, pēc pirmā mača viņiem noskaņojums droši vien būs tāds, teiksim tā, viegli labsirdīgs, pamats viņiem tomēr iekrāts liels. Mēs varam to izmantot. Jebkurā gadījumā, spēle būs ļoti interesanta, un mūsu līdzjutējiem to laist garām nekādi nav pieļaujams.

Par iekļūšanu trešajā raundā tomēr nav ko sapņot?
Sapņot vienmēr vajag par labāko! Protams, skaidrs, ka mums priekšā grūts uzdevums. Bet tas ir futbols, tajā atgadās viss iespējamais. Jātic līdz pēdējam, jātic, kamēr paliek iespējas. Acīmredzami, ka mums viņu nav tik daudz. Un tomēr tās ir!

Izmantotie resursi:
FK Ventspils