Treimanis: VAR nav futbola mesija, bet uzlabo precizitāti no 90% līdz 98%

Sekojot pasaules futbola tendencēm, arī Latvijas Virslīgā 2023. gada sezonā tika ieviesta video tiesneša sistēma (VAR), tiesa, trūka resursu, lai VAR tiktu izmantots uzreiz visās spēlēs. 2023. gadā šī tehnoloģija tika izmantota 36 spēlēs jeb vienā spēlē katrā kārtā, proti, 20% spēļu. Šogad šis skaits dubultojās - VAR tika izmantots 73 spēlēs, kā arī trīs Latvijas kausa spēlēs.

Spēļu skaita pieaugums tika panākts ar pašu klubu ieinteresētību. Četri Virslīgas klubi - "Riga", "Auda", RFS un "Liepāja" - līdzfinansēja VAR projektu un tādējādi panāca šīs sistēmas biežāku izmantošanu. Pirmajā VAR sezonā finansējums nāca tikai no LFF.

"Plāns nākamajai sezonai būtu tāds, ka vēlamies saglabāt izmantošanas biežumu iepriekšējās sezonas apmēros, kamēr VAR izmantošana pilnīgi visās spēlēs ir mērķis 2026. gada sezonai," sacīja Andris Treimanis, FIFA kategorijas futbola tiesnesis. "Aktīvi strādājam pie VAR centra izveides, kas ļautu VAR tiesnešiem nedoties uz katras spēles norises vietu, bet dotos uz centralizētu VAR vietu, kur būtu izvietotas darba stacijas. Detaļās varbūt vēl neieslīgšu, jo darbs vēl ir sākuma fāzē, bet esam apzinājuši potenciālos finansējuma avotus no Eiropas Savienības struktūrfondiem un UEFA. Skaidrs, ka tas viss notiek cieša sasaistē ar televīziju, jo VAR tomēr savā ziņā ir televīzijas produkts, tāpēc arī nākotnē redzam ciešu sadarbību ar Virslīgas galveno TV translāciju nodrošinātāju TV4."

VAR centra izveide gan ir mērķis, nevis solījums, taču Treimanis norādīja, ka pirmo divu gadu pieredze ar VAR nesusi daudz pozitīva un ir pamats tālākam turpinājumam. Kā piemēru viņš norādīja vairāku jaunu darbavietu radīšanu un ar VAR strādājušo speciālistu piesaistīšana arī UEFA līmeņa spēlēm: "Turklāt ne tikai tiesneši, bet arī tehniskie speciālisti tiek aicināti uz UEFA spēlēm."

"Salīdzinot, kādas bija manas sajūtas pirms trim gadiem, kad VAR projektam Latvijā ļoti daudzi neticēja, un pašreizējās sajūtas, par VAR centra izveidi skatos ļoti pozitīvi," atbildēja Treimanis. "Ja es teiktu, ka pēc diviem gadiem lidošu kosmosu, tas būtu nereāls mērķis. Savukārt šim mērķim ir reāls pamatojums, tas patiešām ir reāls, nevis kaut kāds mans izdomājums."

2026. gada mērķa piepildīšanai par visu spēļu aizvadīšanu ar VAR iesaisti gan nepieciešama arī pašu klubu iesaistīšanās infrastruktūras uzlabošanā, norādīja Treimanis: "Tur, kur mums neizdevās vienoties ne ar klubu, ne ar pašvaldību par infrastruktūras uzlabošanu, tur arī mēs, protams, nevarējām aizbraukt ar VAR. Runājot par mākslīgajiem laukumiem, mēs redzam, ka tur visur var aizvadīt spēles ar VAR. Gan RFS, gan "Riga" mākslīgajos laukumos. Piemēram, RFS mākslīgajā laukumā šie sānu torņi ir vistuvāk laukumam - tikai četru metru attālumā. No šāda attāluma kamerām sanāk diezgan tuvs leņķis, taču tāpat varam nodrošināt VAR. Tāpēc domāju, ka šeit svarīgāks jautājums ir par vēlmi sadarboties un risināt kaut kādas, manā skatījumā, elementāras lietas, lai futbols pie mums attīstītos, un VAR ir viena no lietām, kas attīsta futbolu."

Treimanis paskaidroja, kā īsti veidojas VAR sistēma. Sportacentrs.com nodrošina mača tiešraidi ar vismaz četrām kamerām - galvenā kamera, tuvplāna kamera (abas atrodas centrā) un divas kameras aiz vārtiem. Papildus pēc LFF prasības tiek uzstādītas divas kameras, kas ir paralēli soda laukuma gala līnijai, un tas viss kopā veido VAR minimālās tehniskās prasības.

"Galvenā problēma ir tā, ka dažos stadionos nav, kur novietot šīs divas sānu kameras, un, ja šo kameru nav, arī VAR attiecīgi nevar darboties," sacīja Treimanis. "Ja šādas sānu platformas netiek nodrošinātas, tad arī federācija neies un necels torņus pašvaldību stadionos. Ja tas neinteresē arī vietējo klubu, tad izmantojam VAR tajos stadionos, kur ir šādas iespējas." Viņš norādīja, ka šāda sānu torņa izbūve maksā apmēram piecus tūkstošus eiro, ko Treimanis nosauca par ilgtermiņa investīciju stadionā.

"Es gan vēlētos arī paskaidrot, jo radies priekšstats, ka Andris Treimanis atbild par visām VAR lietām un visi jautājumi risināmi pie viņa. Tā gluži nav taisnība. Es biju VAR projekta vadītājs līdz brīdim, kad VAR sistēmu sāka izmantot Latvijā. Kopš tā brīža esmu tāds kā tehniskais koordinators - es neatbildu ne par tiesnešu nozīmēšanu, ne par spēļu izvēli, ne par finansējuma piesaisti, bet gan tieši par tehniskajiem risinājumiem," sacīja Latvijas futbola tiesnesis.

Kā galveno dzirdēto kritiku VAR sistēmas virzienā Treimanis nosauca šādu argumentu: "Sak, jums (tiesnešiem) ir VAR, bet jūs tāpat pieļaujat kļūdas. Bet to jau mēs visu laiku esam teikuši, ka VAR nav mesija, kas izglābs futbolu un attīrīs to no kļūdām utt. Tas arī īsti nav VAR galvenais uzdevums. Uzdevums ir samazināt kļūdu skaitu, jo vienmēr pastāvēs cilvēciskais faktors, būs arī tehniskās problēmas, kas reizēm neļauj izlabot cilvēciskās kļūdas."

Šeit tika galdā likti skaitļi: spēlēs bez VAR galvenajos lēmumos (vārtu guvumi, 11 metru soda sitieni, tiešās sarkanās kartītes) tiesnesis pareizu lēmumu pieņem apmēram 90% gadījumu, savukārt spēlēs ar VAR tas tiek darīts jau ar 98-99% precizitāti. To Treimanis nosauca kā Virslīgas statistiku, norādot, ka tas atbilst pasaules un Eiropas futbola tendencēm.

"Jā, arī šosezon redzējām, ka bija situācijas, kad bija skaidri pieļautas tiesneša kļūdas, kuras VAR neizlaboja. Tie bija kliedzošie gadījumi, pēc kuriem sekoja reakcija, sak, kam vispār to VAR vajag? Bet neviens nerunā par tiem daudzajiem gadījumiem, kad tiesnesis, piemēram, nepiešķir 11 metru soda sitienu, bet ar VAR palīdzību pieņem pareizu lēmumu. Par to mēs preses konferencēs aplausus un salūtu neesam dzirdējuši," smaidīja Treimanis. "Bet statistika šo pozitīvo tendenci skaidri parāda."