Zane Tamane: "Penija Teilore man ieteica braukt uz WNBA"

Marmora jūras krastos Tamane nokļuva pēc lieliskas sezonas Šopronas kluba “MKB Euroleasing” sastāvā, palīdzot komandai izcīnīt Ungārijas kausu un uzvarēt nacionālajā čempionātā. Balva bija darba piedāvājums vienā no Eiropas spēcīgākajiem klubiem, kurā Zane ieradās kopā ar Elīnu Babkinu un diviem Latvijas valstsvienības treneriem – Džordžu Dikeoulakos un Hulianu Martinesu.

“Fenerbahçe” ir viens no četriem Eiropas klubiem – pārējie ir Stambulas “Galatasaray”, Anetes Jēkabsones-Žogotas pārstāvētais Jekaterinburgas UGMK un Spānijas superklubs “Ros Casares” - kuriem šosezon tika izvirzīts uzdevums uzvarēt visos turnīros. Nevienai no četrām minētajām komandām pēdējos piecos gados nebija izdevies uzvarēt Eirolīgā, taču bija skaidrs, ka kāda no tām Stambulā beidzot tiks atalgota.

2010. gada decembrī FIBA Eiropas nodaļa apstiprināja jauno Eirolīgas formātu. Atšķirībā no ULEB turnīriem, kur vīriešu komandām jāaizvada pa divām spēlēm, “Astoņu Finālā” katru vienību gaidīja divas reizes lielāka slodze. Komandas tika sadalītas divās grupās, izspēlēja viena apļa turnīru – trīs spēles trīs dienās - un tikai uzvarētājas varēja tikt finālā. Pirmajā sešniekā iekļuva pa diviem Spānijas, Krievijas un Turcijas klubiem, taču pēdējie palika bez medaļām, jo abus Stambulas grandus priekšsacīkstēs apspēlēja Madrides komanda “Rivas Ecopolis”. Noslēgumā “Fenerbahçe” pirmo reizi izcīnīja ceturto vietu, “Galatasaray” palika piektajā pozīcijā, bet kausu pēc vienpadsmit gadu cīņas mājās uz Valensiju aizveda “Ros Casares”.

Tamane nomināli bija trešā “kanārijputniņu” centra spēlētāja aiz komandas kapteines Nevrijes Jilmazas un serbietes Ivanas Matovičas, taču finālturnīrā tieši Zane kļuva par labāko spēlētāju “Fenerbahçe” sastāvā. Laukumā nākot no soliņa, Tamane četrās spēlēs pret pasaules labākajām spēlētājām vidēji savāca 14,8 punktus, izcīnīja 8,5 atlēkušās bumbas un bloķēja 2,0 metienus. Stambulas superderbijā pret “Galatasaray” viņas rādītāji bija vēl iespaidīgāki – 19 punkti, 9 bumbas, 3 bloķēti metieni un 5 izprovocētas piezīmes.

Kādas ir spēlētāju pirmās atsauksmes par Eirolīgas “Final Eight” formātu?
Mūsu komandai - “Fenerbahçe” - spēļu sadalījums finālturnīrā nebija izdevīgs. Nevēlos meklēt attaisnojumus, taču starp otro un trešo spēli bija ļoti maz laika. Spēle ar “Galatasaray” sākās deviņos vakarā. Tā bija ļoti, ļoti emocionāla spēle, ar milzīgu fanu atbalstu abām komandām. Tādas ir visas derbija spēles. Visi izliek visu, iztukšo sevi.

Nākamā spēle notika sešos nākamajā vakarā. Tātad mums bija apmēram astoņpadsmit stundas laika atjaunoties. Bija grūti aizmigt. Mēs ar Elīnu aizmigām piecos naktī, pārējās meitenes arī. Nākamajā spēlē bijām iztukšotas. Vēl zaudējām mūsu labāko spēlētāju, austrālieti Peniju Teilori.

Meitenes atzīst, ka jaunais formāts ir spēlētājām smags – četras spēlēs piecās dienas, turklāt pirmās trīs spēles notiek bez atpūtas. Ir sezonas beigas, kopš oktobra nepārtraukti spēlēts Eirolīgā un Turcijas līgā. Spēlējot ar divu trīs dienu intervālu, uzkrāts nogurums, bet finālos gaida ļoti svarīgas spēles vairākas dienas pēc kārtas. Rīkotājiem tas ir izdevīgi, spēlētājām – nē. Citādi visas komandas bija vienādā situācijā. Kuram vairāk paveicās, kuram – nē, taču spēlētājām bija grūti izturēt trīs spēles pēc kārtas.

Teici, ka aizmigāt piecos naktī. Kad bija jāceļas?
Rīta treniņš bija vienpadsmitos. Ja gribēja, varēja iet zālē no desmitiem. Pamodāmies ap to laiku, taču treniņam bija atvēlēta tikai pusstunda. Tas nenotika spēļu zālē un uz to devās tikai komandas jaunās meitenes.

Izņemot nodarbību pirms zaudētās spēles pret “Rivas Ecopolis”, visi pārējie treniņi bija obligāti. Domāju, ka tā bija kļūda. Tajā pašā laikā saprotu trenerus, kuri gribēja mūs labāk sagatavot spēlei.

No piecām spēlēm ar “Galatasaray” uzvarējāt trijās, tai skaitā abas reizes “Abdi Ipekči” zālē. Eirolīgas spēle bija trakākā no visām?
Zālē valdošo atmosfēru nevar aprakstīt. To var sajust, tikai esot uz vietas. Visi, FIBA pārstāvjus ieskaitot, kuri tādu derbiju apmeklēja pirmo reizi, teica, ka atmosfēra bija iespaidīga.

Spēles laikā izjuti līdzjutēju spiedienu?
Vairāk jutu notiekošo, kad sēdēju uz soliņa. Fani šāva petardes, meta laukumā lentes un dūmu sveces. Sēžot palika bail. Laukumā, spēlē un azartā to tik daudz neizjutu. Jā, laukumā var dzirdēt bļaušanu, taču jākoncentrējas spēlei un jāsadzird, kuru kombināciju jāspēlē. Tajā skaļumā bija grūti vispār kaut ko sadzirdēt. Treneri nevarēja saklausīt. Jau no sākuma zinājām, ka padomus no malas nedzirdēsim, tāpēc vajadzēja vairāk runāt savā starpā.

Minūtes pārtraukumos treneris atgādināja, ka jāseko spēles plānam un jāuzvar. Pret “Galatasaray” jau spēlējām daudzas reizes. Treneris teica, ka zinām pretinieku, vienkārši jāiemet savus metienus. Atgādināja, ka divreiz esam palaiduši savas iespējas garām – vienreiz Turcijas kausa finālā, otro reizi pašā sezonas sākumā Prezidenta kausa izcīņā Ankarā. Šoreiz pašām jāsaņemas!

Koncentrēšanās spēlei bija ārkārtīgi augsta. Spēlējot pret labu komandu, parādījam ļoti labu sniegumu. Žēl, ka tā pietrūka nākamajās divās spēlēs. Taču par spēli pret “Galatasaray” uzslavas pelnīja visi, gan spēlētājas, gan treneri.

“Galatasaray” spēku ietekmēja fakts, ka Eirolīgā viņām nevarēja palīdzēt centra spēlētāja Silvija Faulza?
Turcijas līgas spēlēs Silvijai ir liela loma, taču Eirolīgā “Galatasaray” izmantoja daudzas citas labas spēlētājas. Varbūt ar Silviju būtu savādāks rezultāts, taču varēja spēlēt Taurasi, Prinsa, Matiča, Peničeiru – ļoti labas spēlētājas. Viņas prombūtne nepadarīja “dzelteni-sarkanās” par vājāku komandu.

Pēc spēles nekavējoties devāties uz ģērbtuvēm?
Treneris aicināja uzreiz doties uz ģērbtuvi. Tribīnēs sākās kautiņi un nekārtības. Mums vajadzēja ilgi gaidīt, kamēr varējām droši braukt uz mājām. Ārzemju komandas dzīvoja vienā viesnīcā, “Fenerbahçe” un “Galatasaray” - atsevišķi. Dzirdēju, ka arī UGMK bija rezervēta cita viesnīca. Nezinu, kā bija citur, taču zālē drošības pasākumiem tika pievērsta ļoti liela uzmanība. Komandas autobuss uz spēlēm brauca policijas eskorta pavadībā, arēnā bija daudz policistu.

Ienākot zālē, “Fenerbahçe” līdzjutēji mūs vienmēr sagaidīja ar ovācijām. Pēc spēlēm, ejot projām, fani laukuma malā deva pieci. Pārējā laikā mūs ar autobusu pieveda līdz komandu ieejai. Taču fanu klātbūtni spēlēs varēja just visu laiku.

Turcijas ceturtdaļfināla sērija beidzās 24. martā, sanāca pietiekami laika gatavoties Eirolīgai?
Treneri nebija apmierināti, ka Turcijas ceturtdaļfinālos jāspēlē pirms Eirolīgas izšķirošajām spēlēm. Nebija uztraukums par to, sagatavosimies vai nesagatavosimies. Uztrauca, vai būsim svaigas pirms spēlēm. Tas ietekmēja sniegumu. Neatceros, kad mums pēdējās nedēļās būtu bijusi brīvdiena. Grafiks ir tāds, ka spēles vai treniņi ir katru dienu. Gatavojāmies katrai spēlei, skatījāmies video, treneri izdarīja lielu darbu. Pietrūka izpildes, taču visas spēlētājas laukumā nāca ar domu uzvarēt. Tas ir sports. Pēc zaudējuma jāmēģina atgūties, pat, ja tas ne vienmēr izdodas.

Teilorei gūstot savainojumu, komanda uz dažām minūtēm apjuka, vēlāk kārtīgi saņēmās.
Penija pati teica, ka nejutās tā, ka būtu noticis kaut kas ļoti nopietns. Pēc dažām minūtēm viņa iegāja atpakaļ spēlē, taču drīz sajuta, ka nevarēs spēlēt. Uzvarēt palīdzēja fani, koncentrēšanās. Visa komanda pirms spēles bija tik lielā azartā, ka spējām uzvarēt bez Penijas.

Viņas loma komandā ir liela. Penija ir ļoti vispusīga spēlētāja. Tieši tas mums pietrūka nākamajās spēlēs. Vienu reizi varējām iztikt bez viņas, taču pārējās dienās aizvietot tik augsta līmeņa spēlētāju nebija iespējams. Penija ir līdere gan laukumā, gan ārpus tā. Laukumā viņa var darīt visu – mest no jebkuras pozīcijas, iet caurgājienos, vākt atlēkušās bumbas, segt pretinieku spēlētājas. Spēlēs pret “Rivas” un UGMK nospēlējām līdzīgi, ar Peniju būtu uzvarējušas.

Jāskatās no gaišās puses. “Fenerbahçe” agrāk nebija tikusi Eirolīgas četriniekā. Jāpriecājas par to pašu, taču visai komandai tagad klājas ļoti grūti. Visi darīja un cerēja tikt finālā. Jāmācās no kļūdām, ko pieļāvām, un jāturpina tās labot.

Komandas vadība ir pamanījusi, ka četriniekā tikāt pirmo reizi un apsteidzāt “Galatasaray”?
Turcijā visi cilvēki – kā jau dienvidnieki – ir ļoti emocionāli. Vadība mēģināja mūs motivēt uz fināliem, pirms spēles ar “Galatasaray” pie komandas nāca kluba biedri. Uzsvēra, ka labs starts ir svarīgs gan klubam, gan Turcijas Basketbola federācijai. Beigās apbēdināti bija visi.

“Fenerbahçe” prezidents varēja tikt uz spēlēm?
Nezinu visas nianses, taču viņš joprojām atrodas cietumā. “Astoņu Fināla” laikā notika kārtējā tiesas sēde. Tās iznākumu nezinu, taču šogad viņam nesanāca apmeklēt nevienu mūsu spēli.

Vai toni komandā nosaka Turcijas spēlētājas?
Mūsu kapteine ir centra spēlētāja Nevrije Jilmaza. Ārzemju un turku spēlētāju grupas komandā pastāv nosacīti. Pati nekādu diskomfortu neizjūtu, jo man ir labas attiecības ar visām meitenēm. Labākais kontakts man ir ar Elīnu. Viss notiek profesionāli un spēlēs esam kā vienota komanda. Galvenais ir katrai spēlētājai būt profesionālei un laukumā parādīt savu atdevi.

Saliedētības ziņā kāda komanda var līdzināties “Fenerbahçe”?
Katrā pārstāvētajā komandā ir bijis savādāk. Pagājušajā gadā, kad spēlēju Šopronas komandā Ungārijā, mūsu saliedētība bija visspēcīgākā (“MKB Euroleasing” uzvarēja Ungārijas čempionātā). Mums nebija lielu zvaigžņu vienība, taču visām komandām pret mums bija ļoti grūti spēlēt. Nebija izteiktu līderu, visu laiku spēlējām kā komanda.

Var just, ka “Fenerbahçe” sastāvā ir vairākas spēlētājas-zvaigznes? Ir distance attiecībās?
Spēlētājas ir ļoti profesionālas, ar savu slavu basketbola aprindās. Iepazīstot tuvāk, visas ir cilvēki. Iet laukumā un grib uzvarēt. Dara, ko sportistam jādara. Jāiet, jāatdod sevi un jācīnās par uzvaru. Personīgais jānoliek malā.

Eirolīgas finālos labi spēlēji augstākajā līmenī, ar lielu stabilitāti. Kura bija labākā spēle?
Nākot uz “Fenerbahçe” zināju, ka mana loma klubā nebūs liela. Pirms tam runāju par to ar treneri Džordžu. Viņš man dod lielāku pārliecību par sevi. Tik daudz nespēlēju, taču iemācījos, ka vairāk jāstrādā ar sevi. Ar prātu. Tad rezultāts būs labāks.

Brīžos, kad netiec laukumā un neiet, var sākt vainot visu pasauli. Alternatīva ir koncentrēties svarīgajām lietām. Sapratu, ka visu iespējams atstrādāt individuālajos un komandas treniņos, metienos, svaros. Pirms katras spēles ir milzīgs darba ieguldījums, ko ieguldi sevī. Spēlēs to var atgūt. To šogad esmu iemācījusies.

Treneris man ir palīdzējis trīs gadus.Man ļoti patīk viņa ētika, darba stils. Daudz iemācījos. Tagad laukumā jūtos daudz drošāk, esmu daudz stabilāka spēlētāja. Kad teicu viņam, ka daudz palīdzējis, treneris atbildēja, ka pati esmu sev daudz palīdzējusi.

Kādu papildus darbu Tu veici?
Man bija uztaisīta treniņu programma, darbs kopā ar fiziskās sagatavotības treneri. Atsevišķi strādāju pie metiena, papildus ar Elīnu gājām uz treniņiem. Pēdējā mēneša laikā nespēlējām Turcijas līgā, tāpēc treniņu bija divreiz vairāk. Galvenais ir sevi motivēt. Ja netiec laukumā, padoties ir viegli. Taču tieši tādos brīžos padoties nevar. Jānotic sev, jāstrādā ar sevi.

Mēs gājām uz zāli no rītiem, bet kopējie treniņi notika pēcpusdienās. Daudz skrējām, lai būtu labā formā uz Eirolīgas spēlēm un līdz sezonas beigām. Rīta nodarbībās pārsvarā strādājām individuāli.

Vai treneris teica, ka Eirolīgā būs jāspēlē vairāk?
Treneris teica, ka laukumā nākšu no soliņa un būšu maiņas centrs “Fenerbahçe” vadošajām centra spēlētājām Nevrijei Jilmazai un serbietei Ivanai Matovičai. Esmu no šīm spēlētājām daudz iemācījusies. Kopā strādājam treniņos, redzu, kā viņas noskaņojas un koncentrējas spēlēm. Pieredze man nākusi tikai par labu.

No centra spēlētājām “Final Eight” lielākā slodze bija Tev, turklāt spēlē par trešo vietu Matoviča ātri saņēma četras piezīmes.
Minūtēs, kurās esmu laukumā, cenšos būt pēc iespējas efektīvāka, lai varētu palīdzēt komandai. Treneris uzticējās un spēlē pret UGMK man tiešām bija lielāks spēles laiks. Spēlē bija brīdis, kad vajadzēja uzņemties un vairāk gūt punktus. Jekaterinburgai ir ļoti laba komandas darbība gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, taču mēģināju izmantot savas iespējas uzbrukt grozam (otrajā puslaikā Zane realizēja 6 no 7 metieniem, kopā savācot 17 punktus un izcīnot 7 atlēkušās bumbas). Uzslavas saņēmu pēc spēles ar “Galatasaray”.

Spēlēji pret labākajām pasaules spēlētājām. Bija kādas basketbolistes, pret kurām bija parocīgāk spēlēt?
Jebkurš pretinieks ir neērts pretinieks, tāpēc jāiet un jācīnās katrā spēlē. Nav galvenais, kas nāk pretī. Nav jādomā, kurš ir ērtāks pretinieks. Jāgatavojas un jāiegulda sevī, lai Tu būtu labāks.

“Galatasaray” treneris pirms trīs gadiem Rīgā teica, ka Turcijas čempionāts kļuvis par vienu no labākajiem Eiropā.
Viennozīmīgi varu teikt, ka Turcijā ir stiprākā sieviešu basketbola līga Eiropā. Visās līgas komandās var spēlēt četras ārzemnieces (pieteikt var piecas spēlētājas). Viņu vidū ir ļoti daudz Nacionālās Sieviešu basketbola asociācijas spēlētāju. Ne uz vienu spēli nevar nākt nesagatavojies.

No vienas puses, mūsu situācija nebija tik izdevīga, jo spēles Turcijas līgā nācās apvienot ar Eirolīgu (kur var pieteikt ne vairāk kā divas Ārpuseiropas spēlētājas). No otras puses, izaugsmes ziņā tas mums nāk tikai par labu. Tu zini, ka jākoncentrējas katrai spēlei, jo mazākais atslābums tiks sodīts. Sezonas laikā bija dažas spēles, kurās mums nevajadzēja zaudēt.

Turcijas līgā komandai bija vairāk zaudējumu nekā Eirolīgā.

Skaļi līdzjutēji ir visās izbraukuma spēlēs?
Kā kurā spēlē. Ir mazas pilsētas ar jaunām zālēm, kur fanu ir ļoti daudz un atbalsts – milzīgs. Pats dīvainākais ir tas, ka “Fenerbahçe” fani ir visur. Tie ir vietējie komandas atbalstītāji. Var teikt, ka fani ir visās mūsu spēlēs.

Šī ir Tava spraigākā sezona?
Bieži nedēļas laikā ir divi izbraukumi. Kad atbraucam no Eirolīgas spēlēm, parasti nākamajā dienā jābrauc uz Turcijas spēlēm. Izbraukumu skaits ir tiešām liels. Grūti bija arī Orenburgā, no kurienes bija daudz jābrauc ar vilcienu, tāli pārlidojumi. Turcijā pārsvarā lidojam, ar autobusu esam braukuši kādas divas reizes.

Kā ir spēlēt kopā ar Elīnu?
Elīna ir jauna un perspektīva spēlētāja. Man patīk, ka viņa spēlējot vienmēr ļoti grib uzvarēt. Tas ir ļoti svarīgi jebkuram sportistam. Viņa ir nogājusi lielu ceļu no vietas, kur bija kādreiz. Viņa grib mācīties un pilnveidot sevi. Domāju, ka viņa būs viena no vadošajām savas pozīcijas spēlētājām Eiropā.

Kluba prioritāte bija labs starts Eirolīgā, vai pirmajā vietā ir Turcijas čempionāts?
Sezonas sākumā mums bija trīs mērķi. Divus no tiem – Eirolīgā un Turcijas kausa izcīņā – mēs nespējām sasniegt. Ceru, ka spēsim visas dusmas un aizvainojumu par citiem turnīriem pārvērst labajā. Tam jākļūst par mūsu dzinuli un papildus enerģiju, lai kompensētu pārējās neveiksmes. Starts Turcijas līgā ir ļoti, ļoti svarīgs.

Pirms nākamajām spēlēm iedeva brīvdienu?
Mums šodien nav brīvdiena (saruna notika 2. aprīlī). Sešos paredzēts treniņš. Domāju, ka līdz sezonas beigām brīvdienu nebūs.

Vai pati vēlies turpināt spēlēt Turcijā?
Pagaidām viss ir sarunu līmenī. Manā līgumā ir punkts, ka Turcijā varu spēlēt tikai “Fenerbahçe” sastāvā. Labprāt paliktu, jo līmenis ir augsts un patīk mūsu klubs. Vairāk zināšu pēc mēneša.

Treneris rudenī teica, ka Tev vajadzētu vēlreiz izmēģināt spēkus WNBA. Kā Tu uz to skaties?
Maijā braukšu uz “Phoenix Mercury” treniņnometni. Esmu par to runājusi ar Latvijas izlases vadību. Atkarībā no tā, kā man veiksies nometnē, redzēšu, vai šovasar varēšu palīdzēt valstsvienībai. Vadība saprata manu situāciju, novēlēja, lai man veicas.

Kā es izvēlējos “Mercury”? Mana komandas biedrene Penija Teilore labi izteicās par manu darbu treniņos un teica, lai vēlreiz pamēģinu uzspēlēt WNBA, jo kopš pēdējās reizes, kad tur biju, esmu augusi gan kā spēlētāja, gan kā personība. Viņas pārstāvētajā komandā “Phoenix Mercury” tieši bija brīva vieta centra pozīcijā. Nolēmu, kāpēc gan nepamēģināt. Aizbraukšu uz nometni un tad jau redzēs.

“Mercury” treneris Korijs Geinss šoziem Stambulā neciemojās, taču pastāstīja man, ka kādreiz pats ir spēlējis “Galatasaray” sastāvā.

Kad jābūt Arizonā?
Kārtoju ASV vīzu. Treniņnometne sākas 29. aprīlī. Ja iekavēsies Turcijas čempionāta spēles, uz mājām nemaz nepaspēšu aizbraukt. Var nākties taisnā ceļā lidot uz Ameriku. Jārēķinās, ka Turcijā var pārcelt spēļu dienas. Pēdējais variants, ko dzirdēju, bija 24. aprīlis.

SASNIEGUMI

2012 Ceturtā vieta FIBA Eirolīgā (Fenerbahçe), izcīnītas 16 uzvaras pēc kārtas (bilance 16-2)
2012 Turcijas čempionāta regulārās sezonas uzvarētāja, Turcijas kausa fināliste
2011 EuroBasket Women ceturtdaļfināliste
2011 Ungārijas čempione un Ungārijas kausa ieguvēja (MKB Euroleasing)
2010 Čehijas kausa ieguvēja un Čehijas vicečempione (USK Praha)
2009 EuroBasket Women ceturtdaļfināliste, otrā rezultatīvākā spēlētāja Latvijas izlasē
2008 Devītā vieta 29. Olimpiādes spēlēs Pekinā
2008 Ceturtā vieta otrajā FIBA „Diamond Ball” turnīrā Hainiņā
2008 Olimpiskā kvalifikācijas turnīra uzvarētāja Madridē
2007 Ceturtā vieta Eiropas čempionātā Itālijā
2006 EuroBasket Women 2007 kvalifikācijas turnīra uzvarētāja
2006 Pirmā Latvijas basketboliste WNBA (drafta trešajā kārtā „Detroit Shock” izvēlējās Zani ar #35, vēlāk parakstīts trīs sezonu līgums ar „Washington Mystics”), pirmā „Western Illinois” un „Mid Continent Conference” spēlētāja, kura nokļuvusi līgā
2006 Kodak/WBCA All-American atzinība (honorable mention)
2006 Divkārtējā MCC labākā spēlētāja un labākā spēlētāja aizsardzībā, trīsreiz iekļauta „Mid Continent Conference” čempionāta simboliskajā piecniekā (2003, 2004, 2006)
2005 Sestā vieta Eiropas čempionātā Turcijā
2003 Astotā vieta pirmajā FIBA U21 Pasaules čempionātā Horvātijā, turnīra labākā cīnītāja par atlēkušajām bumbām, vidēji izcīnot 10,1 bumbu un bloķējot 2,8 pretinieču metienus
2002 Ceturtā vieta Eiropas U20 čempionātā Horvātijā
2002 Latvijas čempione „RTU/Klondaika” sastāvā