Aigars Nerips: "Piekrītu Gregam Popovičam"

Kāds ir vērtējums par spēli Samsunā?
Lai gan priecājāmies par iekļūšanu “Top 16”, bijām gatavi jaunai cīņai. Spēlē mums radās iespējas ātrajiem izrāvieniem un aizvadīt cīņu atbilstoši prasībām. Mani noteikumi ir – spēlēt katru spēli kā pēdējo un spēlētājas to ievēroja 40 minūšu garumā.

Sarunā ar Ievu Krastiņu un klātienē Samsunā iznāca pārliecināties, ka komanda spēj labi noskaņoties spēlei. Iespējams, treneriem nevajadzēja papildus motivēt spēlētājas?
Vienmēr ceru, ka komanda spēs pati noskaņoties – tā arī būtu jābūt. Piekrītu Gregam Popovičam, kurš sarkastiski izteicās, ka profesionāļiem nav nepieciešamas daudzas motivējošas runas. Dažreiz trenerim jāspēj motivēt. Biju tam gatavs, tomēr priecājos, ka spēlētājas noskaņojās pašas. Daļēji pateicoties pretiniecēm, kuras nebija gatavas tādiem pavērsieniem.

Puslaikā TTT panāca 33 punktu pārsvaru. Ko teici spēlētājām pārtraukumā?
Aicināju nefilozofēt par punktiem. Turpināt spiedienu un uzvarēt ar iespējami lielāku pārsvaru. Nedomāt par punktu starpību, neļauties nevienai vieglprātīgai izspēlei. Pats galvenais – izpildīt prasītos uzdevumus, nevis improvizēt un sasteigt uzbrukumus. Spēlēt “pēc grāmatas”. Tas paaugstina iekšējo disciplīnu un motivāciju. Domāju, tas palīdzēs arī nākamajās spēlēs.

Spēlētājas aizsardzībā uzvarēja gandrīz visus dueļus viens-pret-vienu, Elīna Babkina un Ešaja Mērfija turpinājumā negāja laukumā, turklāt TTT aizsardzībā labi darbojās kā komanda.
Spēles sākumā uzdevums bija daudz neiet uz palīdzībām, bet individuāli strādāt viens pret vienu. Ticēt, ka var un palīgā iet tikai gadījumā, ja neizdodas. Samsunai viss pirmais piecinieks ir ārzemnieces ar, joprojām uzskatu, augstu individuālo meistarību. Mūsu spēlētājas nāca laukumā uz maiņu un izdarīja savu darbu aizsardzībā gan 1-pret-1, gan 2-pret-2. Tas ir labs rādītājs!

TTT bija divi uzrāvieni – pirmās divas spēles mājās un pēdējās divas spēlēs uzbrukumā. Kāds ir vērtējums par sniegumu grupas turnīrā?
Kopumā esmu apmierināts. Nepatika 3-4 minūtes mājas spēlē pret “Galatasaray”, kad varēja redzēt – slēdzamies ārā vai neturpinām cīnīties. Ja zaudējam cīnoties, rezultāts nav tik svarīgs. Pirmajā aplī šķita, ka varējām labāk nospēlēt izbraukumā Stambulā. Bija labas iespējas ar visām kļūdām gūt vairāk punktus un panākt labvēlīgāku rezultātu.

Domāju, ka turpinājumā spēsim atrast ieročus, lai labi nospēlētu pret jebkuru komandu. Ar nosacījumu, ka domāsim par attiecīgo spēli, nevis pagātnes notikumiem.

Līdz nākamajai Eiropas kausa spēlei ir piecas nedēļas. Vai tas ir labi?
Labi, ka ir pauze, lai sakrātu emocijas un spēkus – jo tie nepārtraukti tērējas. Baterijas sēžas. Labi, ka pauze (starp Eiropas kausa spēlēm) ir garāka, jo gan latviešu spēlētājas, gan ārzemnieces iegūs laiku sapratnes atgūšanai. Labi, ka būs trīs spēles Austrumeiropas līgā. Noteikti liksim klāt jaunas lietas. Laika, lai sagatavotos, ir pietiekami.

Aiša Sazerlenda, “TTT Rīga” spēlētāja

“Sākām ļoti labi. Izcīnījām atlēkušās bumbas un turpinājām to darīt līdz cīņas beigām. Spēlējām ātri un kā komanda. Atspēlējām bumbu brīviem metieniem, iemetām daudz tālmetienu. Mums bija svarīgi uzvarēt ar iespējami lielāku pārsvaru. Tas palīdzēja uzlabot pozīcijas pirms izslēgšanas spēlēm. Individuāli spēlējām ļoti labi, noskaņojums komandā bija lielisks.

Esmu apmierināta ar grupas turnīra iznākumu. Komanda ir labā situācijā pirms izslēgšanas spēlēm, turpināsim trenēties, lai kļūtu labākas. Šodien spēlējām kopā, darījām to aizrautīgi un palīdzējām viena otrai.”