Artūrs Visockis-Rubenis: "Pret VEF bija jāspēlē nežēlīgāk"
"Ļoti gribējām turpināt uzvaru sēriju. Tiesa, nedomājam sēriju līmenī – no Mārtiņa Zībarta esmu paņēmis "soli pa solim" stratēģiju. Ejam no vienas spēles uz nākamo – šī bija nākamā spēle," pēc "Pafbet" Latvijas-Igaunijas līgas līderu tikšanās teica basketbola kluba "Ventspils" galvenais treneris Artūrs Visockis-Rubenis.
Desmitkārtējā Latvijas čempione no 2019. gada 9. oktobra līdz 13. novembrim izcīnīja desmit uzvaras pēc kārtas. Sērijas laikā ventspilnieki pa trim reizēm pieveica Latvijas un Igaunijas klubus, divreiz apspēlēja Vācijas komandu “Bayreuth”, kā arī pārliecinoši uzvarēja Kipras un Kosovas labākās vienības.
Katra sērija reiz beidzas un šoreiz tas notika 1980 skatītāju klātbūtnē pret Rīgas VEF. “Ventspils basketbols – jāspēlē ļoti fiziski un jābūt vienotai komandai. Šodien nebijām ne fiziski, ne tik vienoti. Piemērs – piespēļu skaits tehniskajā protokolā (13 rezultatīvas piespēles uz 27 precīziem metieniem). Ventspils būvēta komandas basketbolam, lai varētu uzvarēt spēcīgus pretiniekus.”
VEF bumbas turētāji sestdien izcēlās ar 33 punktiem un astoņām piespēlēm, kamēr Ventspilij nevarēja palīdzēt ne Mārcis Vītols, ne Vess Vašpuns. “Lesters Medfords ir izteikts VEF līderis. Aizvadīja labu spēli, uzņemoties izšķirošajos brīžos. Teimss tāpat – īsti negaidījām, ka pie mīnus četri viņš iemetīs svarīgu trīspunktu metienu uzbrukuma pēdējās sekundēs. Abi spēlē ļoti fiziski, lai gan Teimss vēl nav labākajā formā.
Visockis-Rubenis ir pārliecināts, ka komandas iekšējās rezerves ir pietiekamas, lai citā reizē apturētu Medforda un Teimsa duetu. “Ventspilij ir pietiekami labi latviešu spēlētāji, kurus likt pretī VEF leģionāriem. Fiziskums, spēlējot uz soda robežas, ļauj kompensēt citus trūkumus. Ceturtās ceturtdaļas vidū mums bija nulle piezīmju. Pirmkārt, skatāmies uz spēlētājiem, kuri ir laukumā, nevis savainotajiem.”
Daudz rūpju mājiniekiem sagādāja arī horvātu centrs Kristians Krajina, kurš realizēja 10 no 11 divpunktu metieniem. “Ļoti meistarīgs un tehnisks spēlētājs. Pirms spēles runājām, ka pret viņu jāspēlē ļoti fiziski. Diemžēl mūsu garie spēlētāji to neizpildīja. Brīdī, kad Krajinam ļauj spēlēt, izmantojot tehniku, viņš realizē metienus ar ļoti augstu precizitāti. Viņam ir labs “tačs” (touch – pieskāriens).
Pirmajā ceturdaļā abas vienības ātri sakrāja komandas piezīmju normu, taču turpinājumā ventspilnieki nav nospēlējuši pietiekami agresīvi, atzīst Visockis-Rubenis. “Bija jāspēlē nežēlīgāk. Ne tikai garajiem spēlētājiem – visiem. Brīžos, kad Krajina saņēma bumbu, vajadzēja nežēlīgāk uzsist sodu, īpaši pašā sākumā. Vajadzēja viņu apstādināt, nevis atļaut iemest divus punktus.”
FIBA kausā ventspilniekiem ir tikai uzvaras. Komanda noskaņosies, lai atkal celtos augšup. “Svētdiena būs brīvdiena. Valsts svētki – darba diena. Pirmdien būs divi treniņi, lai nopietni sagatavotos 20. novembra spēlei pret Nikosijas “Apoel”. Klubā pastāv nerakstīta vienošanās – uzvaru izbaudām tikai šodienas atlikušajās stundās. Nākamajā rītā gatavojamies nākamajai spēlei. Pēc zaudējuma tieši tas pats. Izsāpam sāpi tagad, rīt sākam no jauna ar domu uzlabot sniegumu.”
Iepriekšējās sezonās treneris sadalīja laiku starp divām pilsētām. Visocka-Rubeņa ģimene dzīvoja Rīgā, bet darba pienākumi sauca uz Ogri, kur pavasarī izdevās izcīnīt pirmo Latvijas bronzu kluba vēsturē. “Mana ģimene ir labi iedzīvojusies Ventspilī. Mums bija ļoti smags periods – gan darbā pēc ne pārāk veiksmīga sezonas sākuma, gan ģimenē radās vairāki izaicinājumi. Šobrīd esam iedzīvojušies un pieraduši pie pilsētas.”
Atšķirībā no Rīgas, kur vecāki daudz pārvadā bērnus ar automašīnām, Ventas krastos ir brīvai dzīvei pieejamāka vide. “Ventspils ir piemērota ģimenei – dēls ar riteni brauc uz skolu un treniņiem. Ģimenes atbalsts bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc piekritu nākt uz Ventspili. Ja viņi pateiktu, ka nenāk man līdzi, paliktu Ogrē vai, iespējams, pieņemtu citu piedāvājumu.”
Cilvēkam ir vajadzīga gan mīlestība, gan garīgs un fizisks komforts. Treneris saka labus vārdus par kurzemniekiem. “Ģimene mani atbalstīja un, lai gan sākumā negāja viegli, šobrīd esam iepazinuši arī vietējos cilvēkus. Ventspilnieki ir ļoti atsaucīgi – palīdz daudzās situācijās. Esam atraduši draugus – svētdienās ejam uz vietējo draudzi. Pilnībā iedzīvojušies.”
Sestdien atbalstu varēja just arī tribīnēs, kur pulcējās gandrīz divi tūkstoši cilvēku. “Prieks, ka daudz skatītāju atnāca gan šodien, gan uz Eiropas kausa spēli pret Kosovas čempioni. Daudz cilvēku rada labu atmosfēru. Patīk līdzjutēju grupa “A sektors”, kuru vada Pēteris Neimanis – viņi dod mums nepieciešamo enerģiju. Sāpīgi, ka neiedevām viņiem piepildīta darba sajūtu. Ceru, ka viņi būs pacietīgi un turpinās nākt uz mūsu spēlēm. Centīsimies kļūt labāki katrā spēlē.”