Ikaunieks Francijā - cīņa par atgriešanos laukumā un augstākajā līgā

Spāņu valodu dzird biežāk nekā franču
Kopš izkrišanas no Francijas augstākās līgas klubā notikušas lielas pārmaiņas. Sadarbība netika turpināta ar galveno treneri Albēru Kartjē, kurš komandu no pēc spēka trešās līgas bija ievedis pirmajā. Viņu amatā aizstāja beļģu speciālists Žozē Rigā. Iepriekšējās sezonas otro pusi viņš vadīja vienu no Beļģijas zināmākajiem klubiem Ljēžas "Standard", bet uzvārds nav vienīgā līdzība, kas viņu saista ar Latviju. Pirms tam Rigā vadīja Anglijas klubu "Blackpool", kurā viens no līdzīpašniekiem ir Valērijs Belokoņs. Turklāt vadīja to laikā, kad klubā jau bija sākusies smaga krīze un mēnesi pirms sezonas sākuma līgumi bija tikai ar astoņiem spēlētājiem.

Mecā ir arī jauns sporta direktors - portugālis Karlušs Freitašs -, un līdz ar viņu notikušas milzīgas pārmaiņas sastāvā. Komandai pievienojās vairāk nekā desmit jauni spēlētāji, nemaz neskaitot tos, kuri atgriezās no īrēm, turklāt daudzi no viņiem ir ar pieklājīgu CV - ar pieredzi Portugāles un dažādu Āfrikas valstu izlasēs, ar pieredzi Anglijas, Spānijas un Francijas augstākajās līgās, kā arī ar vairāku sezonu stāžu "Barcelona" otrajā komandā. "Izmaiņas ir tiešām lielas," piekrita Ikaunieks. "Sastāvā tagad ir 18 dažādas nacionalitātes, 23 leģionāri. Vietējie francūži jau joko, ka tagad būs jāmācās spāņu valoda. Argentīnieši, venecuēlietis - ir kādi desmit cilvēki, kas runā spāniski. Tie "spāņi" varbūt pat ir runātīgāki nekā vietējie, tā ka brīžiem spāņu valodu pat var dzirdēt biežāk."

Ievērojami mainījies arī spēlēs stils. "Lai gan tā bija augstākā līga, pie Kartjē spēlējām fizisku futbolu ar garām piespēlēm. Tādu futbolu vairāk spēlē otrajā līgā, taču pie šī trenera mēs tieši cenšamies spēlēt pa zemi, taktisku un ātru futbolu ar īsām piespēlēm," sacīja Ikaunieks. "Spēlējam gan ar 4-4-2, gan 4-3-3, mainām shēmas. Ar treneri ir runāts, apmēram zinu, ko viņš no manis vēlas. Zinu, kas man ir jādara, taču viens ir zināt, bet pavisam kas cits – izdarīt."

Iespēju neizmantoja, tagad jācīnās par nākamo
Kaut arī Ikaunieks diezgan ilgi atlaba no traumas - laukumā atgriezās tikai pēc pusotra mēneša, turklāt augustā pilnā sparā turpinājās sastāva komplektācija -, 18. septembrī viņam atkal tika uzticēta vieta pamatsastāvā. Un diezgan svarīgā spēlē - derbijā pret tiešo konkurenti "Nancy" (0:0). "Treneris man uzticējās. Teica, ka trīs treniņus esmu paguvis aizvadīt un ka man ir raksturs. Ticēja man un izlaida, tomēr kaut kur baidījos divcīņās, jo man bija trauma, kas, cik zinu, var atkārtoties. Nebija tā labākā spēle, domāju, ka tāpēc arī vairs nespēlēju. Tagad ir jātrenējas un pašam jāizcīna vieta atpakaļ laukumā. Žēl, ka dabūju to traumu, jo sezonas sākumā tiku sastāvā, spēles sākumā labi gāja."

Kopš derbija Ikaunieks klubā ne tikai vairs nav spēlējis, bet ne reizi nav ticis pat pieteikumā. Arī šovakar pret "Clermont" diemžēl latviešu pussargs nebūs ierindā. "Konkurentu ir ļoti daudz, komandā ir vairāk nekā 30 spēlētāju un, šķiet, vismaz 11 var spēlēt kā uzbrūkošie pussargi pa malām vai vidū. Puse nemaz netiek sastāvā – 16 brauc uz spēli ["Ligue 2" pieteikt spēlei drīkst tikai 16 futbolistus], 16 paliek. Vairāk spēlēju zem uzbrucēja. Varu spēlēt arī malā, tomēr vairāk mani iespēlē vidū. Komandā ir ļoti daudz līdzīga līmeņa spēlētāju, tāpēc daudz ko izšķir sīkumi. Domāju, ka fiziskajā ziņā viss ir kārtībā. Varbūt vēl tik labi nejūtos ar bumbu, kaut kur sev īsti neticu, taču viss būs labi."

Savainojumā Ikaunieks iedzīvojās 1. augustā pret "Lens" (0:0) un sākotnēji tika iekļauts Latvijas izlases kandidātos septembra mačiem, tomēr vēlāk viņa vietā izsauca Vladimiru Kamešu. "Varēju braukt, taču vēl netrenējos kopējā grupā, arī klubs gribēja, lai palieku un ārstējos," teica Ikaunieks. Mecas komandā ir arī turks Sezers Ezmens, kurš pēc Turcijas izlaistās uzvaras pār Latviju jau bija atmetis ciklam ar roku: "Viņš pēc spēles bija bēdīgs un teica, ka viņiem jau ir zudušas cerības uz izkļūšanu no grupas. Taču, kad nākamajā spēlē viņi uzvarēja Nīderlandi, uz treniņu atnāca ļoti priecīgs. Latvijas un Turcijas spēli kopā neskatījāmies - viņš vēroja ar citiem turkiem, kuru pilsētā ir ļoti daudz."

Mērķis tikai viens - atgriešanās augstākajā sabiedrībā
"Metz" ļoti labi sāka sezonu un pirmajās sešās spēlēs izcīnīja 16 punktus no 18 iespējamajiem. Tomēr pēdējās četrās tā ne reizi nav uzvarējusi un tikusi tikai pie trim punktiem. Tabulā gan tik un tā komanda ieņem augsto otro vietu. Šāvakara pretiniece "Clermont", kas atpaliek par trim punktiem, uz pārējās līgas fona izceļas ar divām ļoti interesantām iezīmēm. Pirmkārt, to vada vienīgā sieviete-trenere Francijas profesionālajā futbolā vīriešiem. Turklāt viņa pirms gada amatā aizstāja citu sievieti, kura bija šokēta par cieņas trūkumu no kluba puses un atkāpās neilgi pēc līguma parakstīšanas. Un, otrkārt, "Clermont" šosezon ir guvusi 12 vārtus, vienus pretinieki iesituši savos, bet pārējos 11 guvis viens spēlētājs.

"Sezonas sākumā mēs spēlējām sliktāk, bet punkti nāca vairāk. Tagad ir otrādi – spēle ir nedaudz uzlabojusies, bet punktu ir mazāk," uzskata Ikaunieks. "Cenšamies spēlēt paši savu futbolu, gribam pretiniekiem uzspiest savu spēli. Sniegums kopumā varbūt nav tik labs, taču punkti krājas. Komandā ir augstas klases spēlētāji, un mērķis neapšaubāmi ir tikt atpakaļ. Konkurentu par ceļazīmi ir ļoti daudz - uz pirmo līgu var pretendēt pat desmit komandas."

"Ligue 2" ierasti ir ļoti blīva tabula, un tas redzams arī šobrīd - maz gūtu vārtu (1,98 vidēji spēlē), ļoti daudz neizšķirtu (37% spēļu beigušās neizšķirti) un desmitajā vietā esošo "Auxerre", kas vēl pirms pieciem gadiem spēlēja Čempionu līgas grupu turnīrā, no trešās vietas šķir vien uzvaras tiesa. Uzsvars uz vārdiem "trešā vieta", jo starpsezonā pat divreiz pieņēma lēmumu samazināt ceļazīmju skaitu līdz divām, taču tas abas reizes tika atcelts no augstākas instances puses. "Komandā, protams, to uztvēra ļoti pozitīvi," sacīja Ikaunieks. "Pirms sezonas domāju par personīgajiem mērķiem - vārtiem un piespēlēm -, bet pašam pēc traumas tagad galvenais ir dabūt spēles laiku."

*Atņemti astoņi punkti par dalību korupcijas un spēļu sarunāšanas skandālā

"Liepājas" zeltam ticēja vēl pirms sezonas sākuma
Kamēr pats otro sezonu cīnās Francijā, gadu vecākais brālis Dāvis šosezon gājis Jāņa pēdās un, gluži kā "Liepāja" tuvojas zelta medaļām, ir ļoti tuvu labākā snaipera titula izcīnīšanai. "Ja vien pašam tajā laikā nav iekritusi spēle, tad skatos visus "Liepājas" mačus," Ikaunieks apstiprināja, ka turpina diendienā sekot līdzi bijušajam klubam. "Vēl pirms sezonas sākuma ticēju un gaidīju, ka viņi būs čempioni. Jo īpaši tad, kad vēl klāt atnāca pastiprinājumi. Klubs pats ar mērķiem ir pieticīgs un nelielās, bet par vietu tabulā neesmu pārāk pārsteigts. Protams, esmu priecīgs par brāli. Arī viņš ir daudz strādājis."