12 valstīs spēlējušais Koļesņikovs par pieredzi Austrālijā un Doņeckā

Ja dažādās ārzemju līgās Ņikita Koļesņikovam ir bagāta pieredze, tad Latvijā profesionāļa karjeras laikā viņš spēlējis pavisam maz. 2019./20. gada sezonas ievadā aizsargs "Mogo/LSPA" rindās piedalījās 17 mačos un guva 11 punktus, līdz pieņēma Doņeckas "Donbass" piedāvājumu. Ukrainas komandu viņš pārstāvēja arī aizvadītajā sezonā, kļūstot par čempionu. Kā atzina pats Koļesņikovs, viņam piedāvāts palikt Čempionu līgas dalībnieces rindās, tomēr pieņemts lēmums par atgriešanos mājās.

"Ir svarīgākas lietas par hokeju. Doņeckā biju viens pats, bez sievas un bez bērna. Sapratu, ka tas nav domāts man. Tur nebija variantu doties kopā ar ģimeni, tāpēc izlēmu, ka atgriezīšos Latvijā," skaidroja Koļesņikovs. Viņš Jelgavas komandā plāno pavadīt visu sezonu, nemeklējot variantus citās valstīs. "Bija iespēja palikt Doņeckā. Labi apstākļi, laba komanda – apmēram 50% no komandas spēlējuši KHL. Naudas ziņā viss ir labi. Ja būtu viens pats vai varētu pārcelties ar ģimeni, tad paliktu."

Lai gan komandas nosaukumā joprojām palicis Doņeckas pilsētas vārds, patiesībā "Donbass" spēlē 70 kilometrus attālajā Družkovkā. "Pilsētiņa ir ļoti maza. Hokeja halle, divi veikali, divi restorāni. Ja runājam par Doņecku, šo divu gadu laikā īsti neko nedzirdēju, ka kaut kas notiktu. Reāli, dzīvojot 70 kilometru attālumā, nešķiet, ka tur kaut kas notiktu. Uz spēlēm ir jābrauc gar Doņecku, arī nevienu reizi neko neredzēju. Protams, situācija ir sarežģīta, bet neteiktu, ka tas šobrīd ir karš."

Koļesņikovs uz "Donbass" pārcēlās pēc veiksmīga snieguma Kontinentālajā kausā, kad, pārstāvot "Mogo", izšķirošajā spēlē Ukrainas klubam tika zaudēts bullīšos. "Pēc tam ar Latvijas čempionāta izlasi aizbraucām uz Tallinu. Tur pretiniekos bija arī Ukraina, kurai bija "Donbass" treneris. Viņš pienāca, parunāja un piedāvāja braukt pie viņiem. Sarunājām, ka aizbraukšu mājās, tad vēlreiz sazvanīsimies un visu izrunāsim. Pēc nedēļas jau braucu uz Ukrainu," pauda Koļesņikovs.

"Piedāvājums bija finansiāli labs, bet tas nebija viegls lēmums. Prom braucu decembrī, un apzinājos, ka sezona ies līdz aprīlim, līdz ar to nebūšu prom pārāk ilgi. Tieši aprīlī sievai bija jādzemdē, un zināju, ka tad jau būšu atpakaļ. Pasauli pārņēma Covid-19, un tiku mājās vēl ātrāk," teica aizsargs. "Sākotnēji bija ideja pārvākties ar ģimeni, bet nav variantu. Tev ir mazs bērns, bet apkārt jau nav normālu ārstu. Kijeva ir 800 kilometru attālumā, Harkiva 250 kilometri. Apkārt nekā nav."

Aizvadītajā sezonā Koļesņikovs laukumā devās 26 mačos, izceļoties ar desmit rezultatīvām piespēlēm. Deviņās play-off cīņās viņa kontā 0+2, palīdzot "Donbass" izcīnīt titulu. Ukrainas čempiona kauss bija pirmais Koļesņikova karjerā.

"Čempionātā ir ļoti spēcīgas un ļoti vājas komandas. Trim komandām ir augsts līmenis, un ar viņiem tad arī sitāmies. Labi budžeti, visi hokejisti ir profesionāļi, neviens paralēli nestrādā. Vadošās komandas Latvijā noteikti cīnītos par zeltu, bet pārējās ir vājākas," teica aizsargs.

"Zemgale" nebija vienīgā komanda, kas viņu uzrunāja – piedāvājumu izteicis arī "Liepājas" galvenais treneris Normunds Sējējs. Tomēr izvēle par labu vicečempioniem kritusi, jo Koļesņikovs nāk no Jelgavas un kopā ar ģimeni dzīvo Ozolniekos.

Karjeras laikā Koļesņikovs spēlējis 12 dažādās valstīs – Kanādā, Slovākija, Norvēģija, Itālija, Dānija, Zviedrija, Ungārija, Lielbritānija, Polija, Austrālija, ASV un Ukraina. "Nespēlēju ar tādu domu, ka gribētu uzspēlēt pēc iespējas vairāk valstīs. Taču – ne katram ir tāda izdevība."

"Grūti izskaidrot, kāpēc tā sanācis. Bija sezona, kurā nomainīju trīs komandas. Tam nebija nekādas saistības ar manu sniegumu. Piemēram, Skotijā komanda bankrotēja. Vairs nemaksāja algas, tāpēc tie, kuriem bija varianti, brauca prom. Arī citās komandās bijušas pēkšņas naudas problēmas," teica Koļesņikovs. Piebilstot, ka neviena komanda viņam nekad nav palikusi parādā.

"Edinburgā bija lielas problēmas. Taču pat viņi, kad braucu prom, izmaksāja par tiem diviem mēnešiem, par kuriem iepriekš neko nebiju saņēmis. Komanda vairs neeksistē, lai gan tā bija patīkama pilsēta. Laba vieta, kur spēlēt, patika arī ziemeļamerikāņiem. Tomēr viņiem neizdevās visu sakārtot."

Koļesņikova eksotiskākā pieturvieta ir Melburnas "Mustangs". Spēlējot Austrālijā, aizsargs 20 spēlēs guva 20 punktus. "Sezonu pabeidzu Polijā. Atlidoju mājās, biju domājis atpūsties, bet tad man Facebook uzrakstīja treneris. Esot viena brīva vieta leģionāram. Sazvanījāmies un piekritu. Tur pat īsti nemaksā naudu par spēlēšanu. Apmaksā dzīvošanu, mašīnu, pārtiku. Spēlē par brīvu. Tur cilvēki brauc nevis nopelnīt, bet atpūsties, uzturēt sevi formā un apskatīt Austrāliju. Tur sezona sākas aprīlī un noslēdzas augusta beigās. Līmenis nav slikts. Meistarība nav augsta, bet labi slido, sitās. Viņiem tāda mentalitāte, ka spēlēs fiziski un dažreiz rupji. Tur nav viegli."

"Tā ir labākā valsts, kur esmu bijis," par Austrāliju teica Koļesņikovs. "Dzīve pakārtota cilvēkiem. Nodzīvoju trīs mēnešus un joprojām ir ļoti labas atmiņas. Ziemā vienmēr ir +20 grādi. Pietiekami, lai peldētos okeānā. Melburnā uz spēlēm nāca pilna halle – apmēram tūkstotis. Uz izbraukuma spēlēm vienmēr lidojām."

Koļesņikovs spēlējis arī kanādiešu LNAH, kas agrāk tika uzskatīta par pasaulē rupjāko līgu. Tomēr viņš 44 spēlēs sakrāja vien 35 soda minūtes un pauda, ka stereotips ir novecojis. "Agrāk tur brauca kaušļi. Protams, arī pēc tam kautiņi nepazuda, bet Ziemeļamerikā tas ir normāli. Agrāk kāvās komanda pret komandu, bet tas pazuda. Vairāk spēlē hokeju, nevis kaujas. Hokejs tur ir ļoti labs. Negribas nevienu aizvainot, bet tur hokejs ir daudz labāks nekā daudzās Eiropas līgās."