"Jelgavas" prezidents Tamisārs: "Apsveru domu par demisiju"
FK „Jelgava” prezidents Ainārs Tamisārs savā blogā atklāti pavēstījis – viņš apsver domu par demisiju. Pārpublicējam Tamisāra blogu pilnā apmērā.
Mans galvenais hobijs nu jau 4arpus gadus ir futbols, precīzāk, futbola menedžments, jo 25.11.2008 tiku iecelts FK "Jelgava" valdē un 2009.gada vidū kļuvu par FK "Jelgava" valdes priekšsēdētāju jeb pēc "Eiropas standartiem" - kļuvu par futbola kluba prezidentu, bet 2012.gada sākumā, kad 10 Latvijas Virslīgas klubi un Latvijas futbola federācija (LFF) nodibināja biedrību Latvijas futbola virslīga (bLFV) "komplektam" pievienojās arī jaundibinātās biedrības valdes priekšsēdētāja amats.
Pamazām esmu Latvijas futbola vidē "apbružājies" un, liekas, ka pārāk pārsteidzošas lietas (t.sk., pirmā acu uzmetumā pavisam neloģiskas) vairs tik bieži negadās sastapt un ieraudzīt un līdz ar to pamazām sāk zust "revolucionārais gars", kas noteikti ir/bija viens no galvenajiem virzītājspēkiem, lai ar lielu prieku un sajūsmu varētu ražīgi veikt iepriekšminēto sociālo darbu jeb nodarboties ar savu hobiju.
Vakar FK "Jelgava" saņēma oficiālu vēstuli no kāda potenciālā atbalstītāja un tur teikts: "Diemžēl .... 2013.gada 10.aprīļa Mārketinga komunikācijas projektu komisija ir pieņēmusi lēmumu noraidīt Jūsu piedāvājumu ... atbalstīt futbola kluba "Jelgava" treniņu apstākļu uzlabošanai un startiem futbola čempionātos". Un runa iet par apmēram 1/3 no plānotā gada budžeta...
Budžeta ieņēmumu daļa daudziem futbola klubiem (vismaz "Jelgavai") sastāv no 5 galvenajām daļām : pašvaldības atbalsts, dotācijas un cita veida atbalsts no lieluzņēmumiem un lielorganizācijām pēc pašvaldības "ieteikuma", dotācijas no varenajām futbola organizācijām, vietējo uzņēmēju atbalsts un paša futbola kluba saimnieciskās darbības ieņēmumi. Vairākumam sporta klubu un organizāciju (ne tikai futbolā) pirmās divas ieņēmumu sadaļas sastāda tuvu 100% no budžeta, FK "Jelgava"i ap 75 - 90% un pašreizējā momentā nav ļoti daudz iespēju šo situāciju mainīt (Jelgavā nav izveidojusies veselīga uzņēmējdarbības vide, kurā apgrozošies uzņēmēji ap prieku būtu gatavi atbalstīt lokāla rakstura sociālos projektus, t.sk., sporta organizācijas, kā arī nav ļoti reāli palielināt ieņēmumus no biļešu, suvenīru un pakalpojumu realizācijas).
Līdz transfēru loga sākumam finansiālajā jomā viss ir pilnīgā kārtībā, arī jauno futbolistu ("Jelgavā" trenējas apmēram 250 bērnu un jauniešu) vecākiem nav pamata uztraukumam, jo jaunatnes sistēma visu tās pastāvēšanas laiku (17 gadus) balstās tikai un vienīgi uz vecāku finansēm (Jelgavas pašvaldība tiešu finansu palīdzību nesniedz, bet ir piešķīrusi ļoti nozīmīgas atlaides sporta bāzu nomai, par ko viņiem liels paldies).
Es kā uzņēmējs bieži esmu saskāries ar situācijām, kad pircēju, piegādātāju, partneru "vārdi nesaskan ar darbiem" un noteikti negribu (nevaru atļauties) būt tas, kas ir palicis kādam parādā (neizpildījis solījumus), tāpēc, lai kā arī man gribētos turpināt nodarboties ar savu hobiju (veicināt Jelgavas futbola attīstību, ar futbola starpniecību konsolidēt visdažādākās jelgavnieku sociālās grupas un vienkārši ar savu darbu palīdzēt cilvēkiem, t.sk., arī pašam gūt prieku no futbola), esmu sācis domāt par savu "atbilstību ieņemamam amatam" un apsveru domu par demisijas raksta iesniegšanu FK "Jelgava" valdei.
Izmantotie resursi:
Aināra Tamisāra blogs jeb mājlapa
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
-4 [+] [-]
+2 [+] [-]
Tas, ko iedod pašvaldība ir viena maza daļiņa no visām nepieciešamajām vajadzībām. Un nav visur sponsori, kas brīvi var iedot kaut vai pa 1000 - 10 000 Ls. Un vēl mazāk ir tādu, kas iedod 50 un 100 tūkstošus, nemaz nerunājot par n-tajiem simtiem tūkstošiem.
Pie tam jāatceras, ka visa kluba administrācija, izņemot trenerus - sākot no visiem palīgiem līdz pat pašam prezidentam Tamisāram strādā un attīsta futbola klubu uz brīvprātīguma pamata bez atlīdzības. Visu savu laiku, enerģiju, izdomu. Viss tiek tērēts un ieguldīts tikai un vienīgi kluba pamata vajadzību realizēšanai.
Par spēlētāju izaudzināšanu - visam savs laiks. Pēc pāris gadiem varētu parādīties ļoti labi spēlētāji. Tas viss nav tik vienkārši, kā visiem liekas - ah, kas tad tur ko neuztrenēt un nezidarīt?
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Par spēlētājiem - ir vairāki spēlētāji, kas izauguši kopā ar Kazakeviču - Ošs, Petrenko, Kozlovs, senāk arī Kinderevičs un vēl viens otrs. Tāpat arī Artis Lazdiņš izauga Jelgavā tik tālu, ka tika prom uz Poliju un cīnās par bronzas medaļām Polijā. Bet no jaunajiem, kas šobrīd aug - tie vēl aug un attīstās.
[+] [-]
[+] [-]
Tas pats Rudņevs, kaut arī nācis no Daugavpils komandas, viņš tā reāli un pavisam nopietni izauga no Polijas Ekstralīgas kluba Lech. Vai tāpēc pārmetīsiet Lech-am, ka tas nav viņu audzēknis no pašiem pirmsākumiem? Nē!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Reāli īsto pienesumu no izaudzinātajiem spēlētājiem jauniešu akadēmijās mēs varēsim redzēt iespējams varbūt kādu šosezon, bet visreālāk nākamajās divās trijās sezonās.
Un kāpēc uzreiz pārmetums par izaudzinātajiem Kozloviem, Lazdiņiem utt? Ar ko viņi sliktāki par citiem, kas mainījuši klubus teju ik sezonu? Jāņem vērā, ka Latvijā ir tāda īpatnība, ka spēlētāji gandrīz katru sezonu maina klubus, jo katrs cer, ka tai jaunajā klubā būs tā lielā izaugsme un zelta ādere. Bet šī "tautu staigāšana" notiek tikai tāpēc, ka ja klubā A maksāja 300 Ls mēnesī, tad nākamajā sezonā spēlētājs grib vairāk. Un, ja atrodas klubs B, kas nosola kaut vai par 50 Ls vairāk, tad viņš iet pie tā, kas sola vairāk. Tāda lūk īpatnība. Un te mēs nevaram neko pārmest, jo līgumi lielākoties tiek slēgti uz vienu līdz divām sezonām. Latvijā nav daudz klubu, kas var garantēt ilgtermiņa līgumus ar solīdām algām. Ar to ir jārēķinās vismaz šobrīd, kamēr nemainīsies situācija no sponsoru puses, ne arī no līdzjutēju atsaucības nākt skatīties spēles klātienē. Tas ir koks ar diviem galiem. Viegli prasīt nez ko, bet visam ir jābūt ar kaut kādu segumu.
[+] [-]