Viedoklis: Kādā gatavībā ir VEF, sākot Eiropas kausu?

VEF oficiālo spēļu sezona rit jau pusotru mēnesi, kura laikā bijuši 12 mači. Vienīgajā Eirolīgas kvalifikācijas kārtas spēlē pārliecinošs zaudējums pret Berlīnes "ALBA", kas ir lielākais šosezon (60:82). Sešas uzvaras sešās spēlēs bijušas vietējā čempionātā, bet VTB līgā divi panākumi piecās spēlēs. Ar tādiem rādītājiem VEF sāks Eiropas kausa izcīņu, kura pirmā spēle pret Grieķijas klubu Saloniku PAOK.

Pašreizējo VEF gatavību, šķiet, vislabāk raksturo pēdējās spēles, kurās pretī nākušas sava līmeņa (Ņižņijnovgoroda) vai augstāka līmeņa komandas ("Žalgiris"). Pagājušajā pirmdienā uz "Arēnas Rīga" dēļiem pirmo reizi atjaunotā VEF vēsturē uz dēļiem nolikts "Žalgiris", kas gan pārdzīvojis kārtējās pārmaiņas un tajā vakarā bija ļoti ņemams, ko Vefiņš izmantoja savā labā. Pēc veiksmīgās spēles turpinājums tika gaidīts sestdien Ņižņijnovgorodā, kur realitātē tika piedzīvots pretējais - neveiksmīga spēle, kurā, šķiet, komandas aizsardzība tika atstāta Rīgā. 69 punkti puslaikā, ko iespēja Ņižņijnovgoroda, ir ļoti labs rādītājs pat NBA uz rezultativitāti naskajām komandām. Labi, ka VEF pēc tāda trieciena nepadevās un otrajā puslaikā pat nedaudz pabiedēja pretiniekus, pietuvojoties samērā tuvu.

Apskatot līdzšinējos rezultātus VTB līgā, uzbrukumā ar punktu gūšanu VEFam klājies labi, jo pēdējās četrās spēlēs pārsniegti 80 punkti. Problēmas sākušās, kad nav izdevies nospēlēt aizsardzībā. Un pirmajā spēlē tieši pretinieks no Grieķijas, kuras basketbols pazīstams tieši ar spēli, kas sākas no aizsardzības.

Kāds tad īsti sastāvs dosies laukumā, lai aizstāvētu VEF godu Eiropā? Visvairāk apspriesta noteikti bijusi VEF saspēles vadītāju pozīcija, par ko rūpējas divi amerikāņi Kērtiss Miledžs un Markī Perijs. Ja Miledžs pēdējā laikā tuvojas savai optimālajai formai, kad perfekti izmantoja savus trumpjus – eksplozivitāti un enerģiju. Tīrajā spēles organizēšanā un klasiskajās situācijās kā pick and roll Kērtiss nav tik spēcīgs, bet ar citiem plusiem atgūst līdzsvaru. Savukārt ar Periju stāsts bijis citādāks, jo par šo spēlētāju pagaidām ir pretrunīgas domas. Šosezon vien epizodiski rāda to, ko no viņa gaida, bet biežāk Perijs atstājis vilšanos. Vairāk gan par to, ka viņš tika izvēlēts kā nomināli pirmais VEF saspēles vadītājs. Tā tomēr ir pamatīga sastāva komplektācijas kļūda, jo ne jau Perijs ir vainīgs, ka viņam tika piedāvāts izdevīgs līgums.

Jau veicot selekciju, vajadzēja saprast, ka Perijs vairs nav tas spēlētājs, kas pirms dažiem gadiem terorizēja aizsardzības Itālijā, Grieķijā, Krievijā, Ukrainā un Turcijā. Ja tagad būtu 2004. vai 2005. gads, kad Perijs bija savas karjeras virsotnē, tad būtu saprotama šāda izvēle. Atgādinājumam un papildus informācijai – pirms septiņiem gadiem oktobra beigās Perijs nebija tālu no iekļūšanas Sanantonio "Spurs" sastāvā, kas bija tā pati sezona, kurā šis klubs kļuva par NBA čempioniem. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma iekļūt NBA Perijs pirmo reizi pārcēlās uz Eiropu, tiekot pie vietas Eirolīgas klubā Pireju "Olympiacos", kur bija viens no komandas līderiem. Sekojošajā sezonā Perijs devās uz Itāliju, kur kopā ar Kristapu Janičenoku aizvadīja lielisku sezonu "Capo D’Orlando" vienībā. Tie bija Perija labākie gadi, bet, piemēram, iepriekšējā sezona Ļubļanas "Union Olimpija", kas tika noslēgta Krievijas otrajā līgā, neliecināja par labu Perija formu.

Pēdējā laikā vērojams neliels progress Perija sniegumā, kas rosina cerības sagaidīt no viņa labāku spēli arī turpmāk. Ar sīkstumu un atdevi Perijam nav problēmas, bet atliek vien atgūt pārliecību un turpināt uzlabot sportisko formu, lai labāks kļūtu ar sniegums laukumā. Iespējams, tāpēc pagaidām VEF nesteidzas ar Perija atlaišanu. Pirmkārt, jau tuvākajā laikā var parādīties labi varianti no NBA. Otrkārt, tūlīt sākums Eiropas kausam, tāpēc izmaiņas nozīmīgajā saspēles vadītāja pozīcijā nenāktu par labu komandai, jo Perijs izgājis lielāko daļu pirmssezonas sagatavošanās posma. Treškārt, pastāv iespēja, ka Perijs iespēlējas un sāk spēlēt tuvu cerētajam līmenim. Ja Perijs sāks spēlēt labāk, tad kādā brīdī tomēr būtu vieglāk atbrīvoties no šī basketbolista, piemēram, ap gadu miju, kas ir tradicionāls laiks, kad klubi pārskata sastāvus un nebaidās veikt izmaiņas. Pašreiz rodas iespaids, ka Perijs tiek paturēts, jo līguma laušana nebūtu izdevīga.

Tālāk sekojošā uzbrūkošā aizsarga pozīcija bijusi līmenī, kur Sandis Valters 33 gados turpina rezultatīvi uzbrukt un neaizmirst ar labām piespēlēm apgādāt partnerus. Otrs uzbrūkošais aizsargs Dairis Bertāns arī darbojas veiksmīgi un dažreiz iespēj pat vēl vairāk, darbojoties papildus kā saspēles vadītājs. Eiropas čempionātā uzņemtais temps saglabāts, kas ļauj Dairi saukt par vienu VEF galvenajiem spēkiem. Kā vieglais uzbrucējs tiek izmantots Kristaps Janičenoks, kurš turpina būt viena no VEF zelta zivtiņām (tā šis spēlētājs tika noraksturots, kad Rīgas klubs nolīga viņa pakalpojumus). Problēmas sagādā situācijas, ja pretiniekiem trešie numuri ir lielāki un atlētiskāki, kur VEF var likt pretī vien Gati Jahoviču, kurš ir biežāk savainots kā vesels. Risinājums varētu būt papildus uzbrucēja nolīgšana, bet uz kā rēķina tas notiktu? Tā kā visticamāk klāt nāktu kāds ārzemnieks, nāktos atbrīvoties no kāda pašreizējā viesspēlētāja, piemēram, Perija, kur vietā nāktu kāds universāls trešais numurs, bet saspēles vadītāja pozīcijā vairāk tiktu izmantots Dairis Bertāns.

Ar stabilitāti iepriecināt nav spējusi spēka uzbrucēju jeb ceturtā numura pozīcija, kurā Butauts galvenokārt izmantojis Kasparu Bērziņu un Taileru Keinu. Līdz ar Eiropas kausu sākšanos Bērziņam rodas lieliska iespēja pierādīt, ka viņš prot nospēlēt veiksmīgi arī tad, kad komandai to visvairāk vajag. Jo statistikas savākšana, kad spēles ir izšķirtas, nevienu vairs neapmierinās - ir jāsāk dot labums īstajos brīžos. Tikmēr gandrīz katru spēli stabili labs ir Kortnijs Simss, kurš pagaidām uzskatāms par vienu no vērtīgākajiem ieguvumiem. Lai arī pašam augstākajam līmenim vairāk piemērots kā ceturtais numurs, Rīgā šis amerikāņu basketbolists iederējies itin labi. Sākotnēji VEF plānos bijis cita stila spēlētājs, bet varianti izsīkuši, tāpēc neilgi pirms sezonas izvēlēts Simss, kas izrādījies teicams variants. Otrs centrs Antans Kavaļausks savus pienākumus izdara, bet tajā pašā laikā nerāda neko tādu, ko nevarētu paveikt kāds lomas izpildītājs no pašmāju spēlētājiem, piemēram, Andrejs Šeļakovs.

Salīdzinājumā ar debiju Eiropas kausā, kas bija pirms gada, šoreiz VEF ir daudz pateicīgākā situācijā. Vispirms jau iegūtā pieredze, kas daudziem klubā atvēra acis – labi spēlē daudzviet Eiropā. Mērķi bija augsti (labāko astoņnieks), bet realitātē nesanāca pat izkļūt no grupas, lai arī intriga tika saglabāta līdz pat pēdējai kārtai. Arī noskaņojums šogad ir daudz pozitīvāks, jo pirms gada ar Rimu Kurtinaiti sākums bija ļoti smagnējs. Bieži vien Kurtinaitim nācās sūdzēties par uzvarētāju psiholoģijas trūkumu savos spēlētājis, tāpēc nākas vien atzīt, ka pirms gada VEF nebija gatavs lielām uzvarām. Šogad situācija varētu būt mainījusies, bet pilnīgi droši tas būs apgalvojums, ja tiks sasniegti rezultāti. Priekšnosacījumi ir, jo sastāvs ir tuvu labam, kurā prasās nelieli uzlabojumi.

Pirms Eirolīgas kvalifikācijas spēlēm VEF nevēlējas nosaukt kādus konkrētus mērķus un uzdevumus, norādot, ka tie tiks stādīti pēc situācijas. Ja izdotos iekļūt Eirolīgā, tad būtu radusies patīkama problēma, kas liktu pārdomāt līmeni, kurā nokļūts. Pirmajā mēģinājumā iekļūt Eirolīgā neizdevās, bet Eiropas kausā tika solīti augstāki uzdevumi, pagaidām vien nekonkrēti, kas varbūt pat labāk. Grupa ir atbilstoša ULEB Eiropas kausa izcīņas līmenim, tāpēc ir visas iespējas beidzot aizspēlēties līdz šī turnīra beigu fāzēm. Starp citu, pēdējo reizi kāda Latvijas komanda no grupas Eiropas kausā izkļuva 2007./2008. gadā, kad to paveica "Ventspils". Tolaik gan bija paplašinātais komandu skaits (54 tagadējo 32 vietā), bet jādomā, ka VEF uzdevumu tas nemainīs – tālāk jāiet jebkurā gadījumā.

Eiropas kausam pēc loģikas vajadzētu būt VEF svarīgākajam sezonas turnīram, jo tas ir nākamais prestižākais kontinenta klubu basketbola turnīrs pēc Eirolīgas. Turklāt uzvarot Eiropas kausā, iespējams iegūt garantētu vietu Eirolīgā, ko citi turnīri VEF nepiedāvā. Ne velti Kristaps Janičenoks pēc pievienošanās VEF atzina - viens no galvenajiem vilinājumiem ir ULEB Eiropas kauss. Tāpat lielākā daļa top līmeņa ārzemnieku, kas ir sportiski izsalkuši, izskatot piedāvājumus jautā - vai tas klubs spēlē Eirolīgā vai vismaz Eiropas kausā. Jā, VEF šogad spēlēs šajā turnīrā un cerams, ka basketbola līdzjutējiem Latvijas sagādās lieliskas emocijas visas sezonas garumā.