Latviešu celmlauzis profesionālajā snūkera tūrē. Kā palikt starp "profiem"?

Snūkera profesionālās tūres reitingu sistēma piedzīvojusi vairākas izmaiņas. Sākotnēji par vienīgo reitinga turnīru bija uzskatīts pasaules čempionāts. Savukārt, 1980. gados, kad sporta veids piedzīvoja strauju popularitātes kāpumu, strauji palielinājās profesionālo snūkeristu skaits. Secinoši, auga arī pieprasījums pēc jaunajiem turnīriem.

Tieši tolaik reitingu sistēmu skāra pirmās ievērojamas reformas. Bija ieviesta divu sezonu sistēma - katra snūkerista pozīciju noteica pēdējo divu sezonu laikā iegūto punktu summa. Atšķirībā no mūsdienām, līdz 2010. gadam izmaiņas reitingā bija veiktas tikai pēc sezonas noslēguma. Tādējādi, līdz pasaules čempionāta noslēgumam neviens nevarēja nedz zaudēt, nedz iegūt augstāku vietu.

2010. gados snūkera profesionālā tūre ieguva mūsdienigu skatu, kad amerikāņu promouteris Barijs Hērns pārņēma profesionālā snūkera vadību. Vispirms tika ieviests “rotējošais saraksts” - labāko spēlētāju reitings tika atjaunots pēc katra reitinga turnīra.

Tādējādi, saglabājoties divu sezonu sistēmai, snūkeristiem katrā turnīrā turpmāk bija “jāaizstāv” pirms diviem gadiem iekrātie punkti.

Piemēram, 2023. gadā beļģietis Luka Bresels kļuva par pasaules čempionu un nopelnīja 500 000 mārciņu jeb punktu. Pēc diviem gadiem beļģu snūkerists tika līdz ceturtdaļfinālam un nopelnīja 50 000 mārciņu, taču zaudēja 450 000 punktu, jo bija dzēsti divu gadu veca panākuma rezultāti. Tik strauja punktu zuduma dēļ Bresels nokrita uz 32. vietu.

Otrais ieviesums, kas skāra reitinga sistēmu, bija punktu aizstāšana ar naudu. Proti, kopš 2014./2015. sezonas tika uzskaitīta nopelnīta naudas balva, nevis turnīram piešķirtais punktu skaits. Noteiktos brīžos naudas apbalvojums netiek pieskaitīts reitingam:

• Ielūgumu turnīri (“Masters”, “Champions of Champions” u.t.t.);
• Naudas balva par lieliem vai maksimāliem breikiem;
• Pirmās kārtas zaudētāji turnīrā “Shoot-Out” (kaut arī spēlētāji iegūst naudas balvu);
• Sētie zaudētāji tādos turnīros kā “UK Championship” un pasaules čempionāts (kaut arī spēlētāji iegūst naudas balvu).

Vienlaikus eksistē arī viena gada reitings, kurā tiek ņemti vērā tikai esošās sezonas rezultāti. Šo uzskaiti izmanto, lai noteiktu, kuri spēlētāji piedalīsies “Players Series” turnīros (piemēram, “World Grand Prix” turnīrā tiek 32 labākie sezonas reitinga snūkeristi).

Balstoties uz šādu sarežģītu sistēmu, tiek noteikti profesionālās tūres dalībnieki, kuru starpā ir arī Latvijas pārstāvis, Artemijs Žižins. 19 gadus vecajam snūkeristam šosezon iztecēs divu gadu profesionāļa kārts derīguma termiņš, kas nozīmē, ka latviešu snūkeristam nav garantēta vieta profesionāļu vidū.

Kādas ir Žižina izredzes arī nākamās divas sezonas pavadīt profesionālajā tūrē?

Klasiskais scenārijs

Parastais veids, kā saglabāt profesionāļa statusu, ir sezonas noslēgšana starp 64 labākajiem. Pēc zaudējuma “Welsh Open” pirmajā kārtā Žižins nopelnīja 3 600 mārciņu/punktu, pakāpjoties uz vietu augstāk. Šobrīd latviešu snūkerists ieņem 76. pozīciju tūres reitingā, nepilnu divu gadu laikā nopelnot 58 250 punktu. Līdz Markam Deivisam, kurš ieņem 64. vietu, jaunietim no Latvijas trūkst nedaudz mazāk kā 40 000 punkti.

Cik lielā mērā šī ir ievērojama atšķirība? Aplūkosim atlikušo divu turnīru, kuros piedalīsies Žižins, iespējamo naudas apbalvojuma apjomu.

World Open 2026, naudas apbalvojuma apjoms

Pasaules čempionāts 2026, naudas apbalvojuma apjoms

Tātad, lai nopelnītu aptuveni 40 000 punktu, Žižinam abos turnīros jāpārvar vairākas kārtas vai arī jātiek vismaz līdz pasaules čempionāta ceturtdaļfinālam. Līdz šim 19 gadus veca sportista labākais sniegums profesionālajā tūrē bija “Saudi Arabia Masters” trešā kārta un Apvienotās karalistes atklātā čempionāta noslēdzošā kvalifikācijas kārta. Abos gadījumos Latvijas pārstāvis nopelnīja ap 7 000 mārciņu. Tas nozīmē, ka Latvijas snūkeristam būtu jāpaveic karjeras lielākais sasniegums.

Vienlaikus var mēģināt paļauties uz to, ka konkurentiem neies spoži un viņi zaudēs punktus. Tomēr, caurlūkojot tuvākos latviešu snūkerista sāncenšus, var secināt, ka lielākā daļa no viņiem, tāpat kā Žižins, nezaudēs punktus, jo iekļuva tūrē pēdējo divu gadu laikā. Tie, kuri aizvada pirmo gadu profesionāļos pēc debijas vai atgriešanas tūrē, garantēti paliks tūrē arī uz nākamo sezonu.

Tomēr ir daži snūkeristi, kuri ilgstošāku laiku turpina cīņu par “izdzīvošanu”.

Snūkeristu nopelnītie punkti “World Open” un pasaules čempionāta turnīros, 2024. gads

Vairāki no šī saraksta var ievērojami zaudēt savas pozīcijas, strauji samazinoties punktu skaitam, gadījumā, ja snūkeristi vismaz neatkārtos pirms diviem gadiem paveikto. Šobrīd zināms, ka Džordans Brauns, Sandersons Lams un Džeimijs Džonss, kuri nepārvarēja “World Open” kvalifikāciju, pēc sacensību noslēguma zaudēs 2024. gadā nopelnītos 5 000 punktus. Fans Čženji un Roberts Milkins šī paša iemesla dēļ zaudēs 9 000 punktus.

Savukārt, Grēms Dots, kurš šobrīd ieņem 68. pozīciju, neturpinās cīņu par vietu tūrē. 2025. gadā WPBSA skotu snūkeristam piemēroja diskvalifikāciju saistībā ar apsūdzībām par seksuālo uzmākšanos bērniem.

Viss apskatītais liek noprast, ka šobrīd Žižins krietni atpaliek no labākiem 64, un nepieciešamo punktu iegūšana būs grūti paveicams uzdevums. Vienlaikus par izšķirošo faktoru var kļūt pretinieku neveiksme, it īpaši tādā “dārgā” turnīrā kā pasaules čempionāts, taču 19 gadus vecajam jaunietim noteikti būtu jāparāda sava labākā spēle atlikušajās sacensībās.

Alternatīvais scenārijs

Taču ir cits veids, kā saglabāt vietu profesionāļu vidū. Īsumā pievērsīsimies arī tādam alternatīvam “izdzīvošanas” veidam kā sezonas reitings, kur tiek ņemti tikai šīs sezonas laikā sakrātie punkti.

Tātad, sezonas noslēgumā 64 labākie snūkeristi, balstoties uz tūres reitinga, saglabās profesionāļu karti līdz nākamās sezonas beigām. Arī tūres debitanti un jaunpienācēji garantēti paliek. Viņiem klāt pievienojas arī tie četri snūkeristi, kuri ieņem augstāko pozīciju starp tiem, kuri nespēja kvalificēties citos veidos.

2025./2026. provizoriskajā sezonas reitingā Artemijs Žižins šobrīd ieņem 69. vietu, iekļūstot četru veiksminieku sarakstā. Starp tiem, kas raksta tapšanas brīdī nespēja kvalificēties citos veidos, latviešu snūkeristu apsteidz vien amatieris Alfijs Bērdens, kurš pārsteidzoši uzvarēja “Shoot-Out” turnīrā.

2025./2026. sezonas reitings

Kaut arī raksta tapšanas brīdī Žižins ir tajā saraksta zonā, kurā sezonas beigās snūkeristi saņems profesionāļa kārti uz vēl diviem gadiem, konkurence joprojām paliek ļoti sīva.

Šajā reitingā netiek atņemti punkti, kādēļ visu izšķirs katra sniegums noslēdzošajos turnīros. Lielākos satricinājumus noteikti sagādās pasaules čempionāta kvalifikācijas kārtas, kur katrs nākamais posms var palīdzēt ievērojami pietuvoties profesionāļa statusa pagarinājumam.

Atgriešanās profesionālajā tūrē

Var notikt arī sliktākais scenārijs - Žižinam neizdosies nosargāt vietu tūrē. Šādā gadījumā Latvijas pārstāvim nāksies vismaz sezonu aizvadīt amatieru tūrē jeb “Q Tour”, ja vien brīnumainā kārtā nesaņems ielūgumu palikt tūrē (kā seškārtējais pasaules vicečempions Džimijs Vaits).

Interesanti, ka ir vairāk iespēju atgriezties profesionālajā snūkerā nekā palikt tajā. Visātrāk profesionāļa kārti var iegūt, uzvarot kādā no WPBSA vai Pasaules snūkera federācijas (WSF) rīkotajiem turnīriem (piemēram, Eiropas čempionāts, WSF čempionāts).

Ceļazīmi uz profesionālo tūri arī var iegūt, piedaloties septiņos “Q Tour” turnīros. Snūkerists, kurš noslēdz sezonu amatieru reitinga augšgalā, automātiski nopelna vietu profesionāļu vidū. Pārējie 16 spēlētāji, kuri citos veidos nav ieguvuši vietu tūrē, turpina sacensties par trīs profesionāļa kārtīm “Q School” pasākumos.

Pagājušajā sezonā Rodions Judins tika līdz “Q School” finālam, taču zaudēja iespēju kļūt par otro latvieti tūrē. Šosezon neviens snūkerists no Latvijas netika pat starp labākajiem 50 sportistiem - Filips Kalniņš ieņēma vien 51. vietu.

Diemžēl arī citos turnīros latviešiem negāja spoži. Nedz U-21 Eiropas čempionātā, nedz visu vecumu Eiropas čempionātā Latvijas pārstāvji netika līdz noslēdzošām izslēgšanas spēļu kārtām.

Skats uz “Crucible”

2024. gada 26. maijā pirmā “Q School” turnīra finālā Artemijs Žižins pārspēja Keidenu Brīrliju ar 4:2. Ar šo uzvaru tolaik vēl 17 gadus vecais snūkerists nopelnīja vietu profesionālajā tūrē uz nākamajām divām sezonām - nebijis sasniegums Latvijas snūkera vēsturē.

Šo divu gadu laikā Žižins gan lutināja līdzjūtējus ar spilgtām spēlēm pret favorītiem, pakutinot nervus pat tādiem milžiem kā Marks Selbijs vai Ali Karters, gan arī sarūgtināja vietējos snūkera fanus ar sāpīgiem zaudējumiem. Neatkarīgi no tā, vai Žižinam izdosies satikt 20 gadu jubileju profesionāļa statusā, vai arī ne, jaunietis treknrakstā ierakstīja savu uzvārdu Latvijas sporta vēsturē.

Vienlaikus kāds sapnis joprojām palika neīstenots. Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrs, kas norisinās dažas dienas pirms galvenā pasākuma, arī notiek Šefildā, taču nevis leģendārajā teātrī, bet Anglijas sporta institūtā, kas atrodas stundas attālumā no pilsētas centra.

Pirms gada Žižins nepārvarēja pirmo kvalifikācijas kārtu, tādējādi nespējot izcīnīt vietu starp 32 snūkeristiem, kas tiek galvenajā šī sporta skatuvē, teātrī “Crucible”. Iespējams, pēc mēneša Žižins organizēs sev šādu dāvanu jubilejai, pie reizes iekrājot vajadzīgos punktus.

Izmantotie resursi:
https://www.totallysnookered.com/sp...
https://wpbsa.com/rankings/rankings...
https://www.snooker.org/res/index.a...
https://www.snooker.org/res/index.a...
https://www.snooker.org/res/index.a...
https://www.snooker.org/res/index.a...