Kam "Ventspils" zaudēja - dāņiem? Kāpēc Žagara debija nepārsteidz?

Priekšvārda vietā šoreiz vien pāris rindkopas par aktuālo skandālu Latvijas Basketbola savienības (LBS) gaiteņos, jo šobrīd izdarīt kaut kādus secinājumus droši vien ir daudz par ātru. Tomēr man nepatīk tas, kāda izveidojusies publiskā reakcija, jo, no malas skatoties, var izskatīties tā, ka Voins un Šneps ir pēdējie riebekļi, bet Jučmanis - nabaga cietējs. Situācija reti kad ir viennozīmīga, un šis, manuprāt, arī nebūs tas gadījums. Lai kā to vēlētos šī brīža LBS vadības opozīcija, kas arī šo publisko reakciju lielā mērā veidojusi. Aicinu arī katru līdzjutēju censties nelikt zīmogus, paļaujoties uz populismu, kas tagad kļuvis tik populārs politiskajās cīņās. Un šī ir politiskā cīņa.

Kāpēc varu pārņemt tiek mēģināts politiski, nevis sportiski, jāatbild opozicionāriem. Varbūt tāpēc, ka, lietojot ierasto praksi (savas programmas izveidošana, biedru pārliecināšana pirms kongresa, kas, starp citu, paredzēts 2020. gadā), ir bailes nesasniegt kāroto? Ja ir bailes, tad atkal ir jautājums - kāpēc? Vai tāpēc, ka atsevišķas opozīcijas intereses disonē ar vēlētāju (biedru) interesēm? Un šeit nav runa par Latvijas basketbola izlašu sekmīgiem startiem - tur mums visiem ir vienādas intereses, proti, labāko iespējamo rezultātu sasniegšana (jaunatnes izlasēs - reālu valstsvienības kandidātu sagatavošana, valstsvienībā - augstu vietu izcīnīšana). Runa ir par pārējām interesēm.

Kas attiecas uz basketbolgeitu - lai savu darbu paveic tiesībsargājošās iestādes un tad izdarīsim secinājumus arī mēs pārējie.

Kam "Ventspils" zaudēja?

Tiem, kuriem pēc pirmās ventspilnieku spēles rezultāta izdzirdēšanas bija aptuveni šāda sejas izteiksme...
via GIPHY
...gribu teikt, ka "Ventspils" zaudējums komandai no Dānijas, manuprāt, nav milzīgs pārsteigums.

Izloze nebija parocīga ventspilniekiem divu iemeslu dēļ.:
1) pretiniekiem ir ventspilniekiem absolūti neērts sastāvs un spēles stils;
2) grūti iestāstīt sabiedrībai, ka Dānijā var būt spēcīga komanda.

Par visu pēc kārtas. Pirmkārt, "Bakken Bears" demonstrē pilnīgi cita stila basketbolu, kam ir perfekti piemeklēts sastāvs. Daudzi plus mīnus vienādu fizisko parametru un spēju basketbolisti, sabalansēts sastāvs ar mazu rotāciju, kurā katrs perfekti zina savu lomu un kurā viens otru spēlētāji tikai papildina. Sastāvam atbilstoša spēles filozofija, kurā spēlētāji viens otru papildina. "Bears" uzbruka pie pirmās iespējas vai vienkārši radīja sev iespēju negaidīti ātri. Regulāri metieni desmitajā uzbrukuma sekundē, tai skaitā pāri rokām, kas apgrūtina cīņu par atlēkušo bumbu komandām, kas pieradušas pie klasiskāka basketbola. Ja šādam zvēram ļauj sajust asins garšu, to apturēt ir ārkārtīgi grūti, un "Ventspils" pirmajā spēlē to atļāva.

Taktiskas radnieciskas saites meklējamas pēdējā VEF spēlē pret CSKA - arī rīdzinieki bieži uzbruka pie pirmās iespējas. Tikai atšķirībā no "Ventspils" mača, pārsvars atlētiskumā bija maskaviešu pusē, līdz ar to nemaz tik daudz otrās iespējas VEF izcīnīt nesanāca. Savukārt "Bears" un "Ventspils" mačā atlētiskums bija izteikti tieši Dānijas komandas pusē.

Otrais punkts pat šajā situācijā varbūt ir svarīgāks - izskaidrot sabiedŗībai, ka patiesībā komanda no Dānijas ir nopietns pretinieks. Ja "Bakken Bears" ar sev pieejamajiem līdzekļiem būtu savākusi klasiskāku komandu, kāda ir "Ventspils", ļoti iespējams, iznākums būtu citādāks, bet klubs, labi apzinoties savas iespējas, izgāja uz risku, kas līdz kaut kādam līmenim var attaisnoties. "Bakken Bears", visticamāk, nepārvarēs nākamo kārtu, jo, pirmkārt, spēlēs pret atlētisku franču komandu un, otrkārt, arī FIBA Eiropas kausā šajā līmenī jau ir komandas, kas savu iespēju ziņā atsevišķos gadījumos pat būtu atbilstošas ULEB Eiropas kausa līmenim.

Emocionāli mums šķiet, ka esam basketbola lielvalsts, bet šī ir Latvijas klubu basketbola realitāte un tā tas ir jau gadiem. Pat tikai iekļūšana jebkura starptautiska turnīra "play-off" Latvijas klubu basketbolam ir sasniegums - vai tā būtu VTB līga, Baltijas līga vai FIBA Eiropas kauss. Lai ar mūsu klubu finansiālajām iespējām sasniegtu ko vairāk par ierasto jāsakrīt daudz dažādām lietām, tostarp tik gaistošai vērtībai kā veiksme. Latvijas klubu objektīvās spējas ārpus valsts robežām redzu šādi: BBL - pusfināls vai fināls, FIBA Eiropas kauss - "play-off", VTB līga - "play-off" jau ir daudz, FIBA Čempionu līga - reāla cīņa par "play-off", ULEB Eiropas kauss - nepalikt pēdējiem grupā, dalība Eirolīga - tikai sapnī.

Būtu jauki, ja to novērtētu līdzjutējs un ar savu klātbūtni tribīnēs palīdzētu savai komandai. Uzprasiet jebkuram Rietumeiropā spēlējošajam basketbolistam, kā ir spēlēt pilnu un aktīvu savu tribīņu priekšā pret grandiem vai grandu sastāvos spēlēt pret mazajām komandām, aiz kuriem stāv tūkstošgalvu enerģija turpat blakus esošajās tribīnēs. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc lielajos čempionātos nereti tabulas lejasgala komandas savā laukumā uzvar tabulas augšgala komandas. Un tas ir iemesls, kāpēc tas salīdzinoši reti notiek tai pašā VTB līgā, kas līdzjutējiem interesi nespēj raisīt - ne tikai Rīgā, bet vēl vairākās vietās.

Protams, tas neattaisno arī pašu ventspilnieku pirmās spēles sniegumu, taču rezultātu veido detaļas, un šī, ticiet vai nē, ir būtiska detaļa. Un te nav runa par to, ka, redz, tais rietumu vai dienvidu valstīs cilvēkiem vienkārši ir cita mentalitāte. Arī Dānijā uz spēli pret “Ventspili” jau laicīgi bija izpārdota arēna. Un ne jau tāpēc, ka pretī nāk slavenā "Ventspils"...

Tiesa, nekas no iepriekš rakstītā neattaisno cīņas trūkumu, ko varēja novērot pirmās spēles otrajā puslaikā, un tā ir lieta, ko pamana parastais līdzjutējs, kurš saņēmies un beidzot atnācis līdz hallei pavērot spēli klātienē. Redzot tik bezpalīdzīgu atdošanos, nākamreiz viņš padomās, vai iet skatīties klātienē. Pēdējā ceturtdaļā ventspilniekiem bija divas piezīmes, turklāt otrā 16 sekundes pirms beigām, kad viss jau sen bija skaidrs. Pēdējo ceturtdaļu Ventspils zaudēja ar 13:24… “Bakken Bears” visā spēlē iemeta 41,7% soda metienu... Kur sportiskā nekaunība, kur sportiskais spīts? Jā, pretinieks ir labāks, bet es neļaušu viņam par mani ņirgāties, neļaušu sev kāpt uz galvas. Nevaru apturēt noteikumu robežās - apturēšu ārpus noteikumu robežām, un tā, lai nākamreiz padomā pirms līst groza tuvumā. Principa pēc.

Vakar atbildes spēlē Dānijā kurzemnieki jau izskatījās savākušies, gatavi nopietnai cīņai. Neļāva pretiniekiem sajust asins garšu, uz katru dāņu izmesto trumpi pretī meta savu un divu ļoti atšķirīgu basketbola filozofiju sadursmē pārāk izrādījās "Ventspils" piekoptā. Žēl, ka tas izpalika pirmajā mačā. Jau pavisam drīz būs "Ventspils" un VEF otrā savstarpējā spēle Latvijas čempionātā. Būs interesanti...

Kāpēc Žagara debija nav pārsteigums?

Pagājušajā nedēļas nogalē ACB līgā debitēja 17 gadus vecs latviešu saspēles vadītājs Artūrs Žagars, kuram šī ir tikai pirmā sezona ārpus dzimtenes. Artūrs sev atvēlētās minūtes nospēlēja pārliecinoši, guva arī savus pirmos punktus, bija aktīvs viens pret vienu aizsardzībā, neradīja izjūtu, ka aizvadītu pirmo spēli.

Pirmo reizi Žagaru redzēju pirms gadiem četriem pieciem "3 punktu" nometnē, kur treneri, kuru vidū bija arī aktīvie spēlētāji, bija sajūsmā par Artūru. Pats strādāju ar gados vecāko grupu, bet nepagāja ne diena, kad treneru istabā nebūtu izskanējusi sajūsma par Žagaru - ne tikai viņa demonstrētā basketbola dēļ, bet arī cilvēcisko un sportisko īpašību dēļ, kas šīs nometnes filozofijā vienmēr tika liktas kā prioritāte.

Šobrīd Žagars atsevišķu NBA klubu skautu vērtējumā ir visaugstāk vērtētais Latvijas talants no tiem, kas pēc vecuma vēl kvalificējas draftam. Kāda konkrēta klubs skauts, atgādināts par to, ka mums ir arī tāds Rodions Kurucs, no saviem vārdiem neatkapās. Un to apzinās arī "Joventut" - ceturtās līgas komandā Artūram, kurš pārsvarā spēlē junioru komandā, ir mazs spēles laiks (vidēji ap desmit minūtēm), taču tad, kad bija nepieciešams aizstājējs otrā saspēlnieka vietā ACB komandā, priekšroka tika dota nevis šobrīd fiziski nobriedušākiem pašmāju talantiem, bet vēl puikas ķermenī esošam basketbolistam, kuram jau šobrīd ir profesionāla spēlētāja prāts. Žagaram pareizajā vietā ir ne tikai galva un kājas, bet arī raksturs, lai cienītu, bet nerespektētu nevienu pretinieku.

Protams, Artūrs ir tikai paša ceļa sākumā, tāpēc jāvēl viņam veselību, veiksmi un turēšanos uz zemes ar abām kājām, lai cik viegli dažreiz šķistu pacelties nedaudz virs tās. Ja tas viss būs, mēs dažu gadu laikā sagaidīsim labu papildinājumu Latvijas valstsvienībai. Ja vēl nesen mums problēma bija garie spēlētāji, tad šobrīd izvēle trešā, ceturtā un piektā numura pozīcijās netrūkst (arī ņemot vērā basketbola tendences, klasiskajiem masīvajiem centriem kļūstot par aizsargātu sugu). Tagad šķiet, ka derētu papildinājums tieši spēles veidotāju pozīcijās. Ja šī Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra ietvaros jūtamus uzlabojumus droši vien nesagaidīsim, tad nākotne neizskatās slikti, jo bez Žagara potenciāls izaugt par labiem saspēlniekiem ir vēl vairākiem šobrīd jaunajiem, kas attīsta talantu gan tepat uz vietas, gan ārpus mūsu valsts robežām.